Mārtiņš Lācis (dzimis 1888. gada 16. decembrī, miris 1938. gada 20. martā), īstajā vārdā Jānis Sudrabs, bija latviešu izcelsmes padomju revolucionārs un rakstnieks.[1]

Mārtiņš Lācis
Ukrainas Ārkārtējās komisijas vadītājs
Amatā
1919 — 1921

Dzimšanas dati 1888. gada 16. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vecpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1938. gada 20. martā (49 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Butovas poligons, Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Politiskā partija Padomju Savienības komunistiskā partija

Piedalījās 1905. gada revolūcijā. 1908. gadā ieguvis skolotāja tiesības, strādājis par skolotāju Rīgā, propagandēja LSD. Vēl ir strādājis par mērnieku. 1913. gadā kļuva par Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Tveras grupas Maskavā vadītāju. 1915. gadā pēc apcietināšanas tika izsūtīts uz Irkutskas guberņu. 1917. gada Oktobra revolūcijas Krievijā dalībnieks. No 1919. līdz 1921. gadam vadīja Ukrainas Ārkārtējo komisiju.[1] T.s. "sarkanā terora" koncepcijas autors.

Rakstījis dzeju, stāstus.[1]

Saņēmis PSRS Sarkanā Karoga ordeni un Darba Sarkanā Karoga ordeni.[1]

Lielā terora laikā 1937. gada 29. novembrī apcietināts, 1938. gada 20. martā nogalināts un aprakts Butovas poligonā.[2] 1956. gadā reabilitēts.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 631. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. «timenote.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. augustā. Skatīts: 2019. gada 21. augustā.

Ārējās saites labot šo sadaļu