Varnaviču baznīca
Varnaviču Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Varnaviču ciemā.
| Varnaviču Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Varnaviču katoļu baznīca | |
  Varnaviču baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija,Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, Varnaviči |
| Koordinātas | 55°49′45″N 27°17′09″E / 55.82917°N 27.28583°EKoordinātas: 55°49′45″N 27°17′09″E / 55.82917°N 27.28583°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1929 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Janušs Bulašs |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1929 |
| Specifikācija | |
| Garums | 27 m |
| Platums | 15 m |
| Būvmateriāli | mūra |
Vēsture
labot šo sadaļuVarnaviču pirmais dievnams ir bijusi koka ēka, ko cēla Lenkovskis kā Elernes baznīcas filiāli 1822. gadā Jaunavas Marijas godam.[2] Dievnams bijis mazs, ar vienu torni un atradies Daugavas krastā, pretī Indricai. Attālums līdz Elernei bijis salīdzinoši liels, tāpēc bija doma veidot patstāvīgu Varnaviču draudzi. 1891. gadā Varnavičos kalpoja priesteris Rufs Bogovillo, no 1905. līdz 1912. gadam Francis Guģis, bet no 1913. līdz 1918. gadam Pēteris Milkevičs. 1912. gadā priesteris Francis Guģis uzsāka priekšdarbus jaunas baznīcas celšanai, iemūrējot pamatus un iegādājoties daudz liturģisko priekšmetu. Pirmā pasaules kara laikā darbi apstājās. Pēc kara nodibinājās patstāvīga draudze. Vecajam dievnamam nogāzies tornis.
Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla prāvesta kanoniķa J. Borodziča vadībā 1929. gadā. Tā atrodas 3 km attālumā no vecā koka dievnama atrašanās vietas, Varnaviču ciemā pie lielceļa, netālu no kapsētas. Dievnamu J. Borodzičs cēla pēc sava plāna, kopumā kanoniķis dzīves laikā uzcēlis 11 baznīcas, no kurām vienu Itālijā.[3]
Eksterjers
labot šo sadaļuBaznīca ir betona celtne, būvēta uz tēstu akmeņu pamata, tā ir 27 metrus gara, 15 metrus plata un 8 metrus augsta ēka ar vienu torni un kārniņu jumtu. Presbitērija pusē sānos ir izbūvētas divas 6 metrus garas un 4 metrus platas sakristejas, kas ir padotas uz āru. No ārpuses krāsota. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz dzelzs žogs betona stabos. Dievnama priekšā ir augsts akmens — betona laukums jeb pacēlums. Aiz baznīcas atrodas kapsēta.
Interjers
labot šo sadaļuTā ir trīs navu telpa ar koka grīdu un betona griestiem, kas veidoti velvē un balstās uz četriem pīlāru pāriem. Virs ieejas ir kora telpas, tās ir arī veidotas no betona un balstās uz līdzīgiem betona pīlāriem. Kora telpās atrodas harmonijs. Pie ieejas durvīm atrodas sens, kokā griezts krucifikss ar akmens svētītā ūdens trauku, kas tika pārnests no vecās koka baznīcas. Plaša, 8 metrus gara un 7 metrus plata presbitērija telpa, kurai abās pusēs atrodas sakristejas. Labās puses sakristejā atrodas no vecā dievnama pārnestā mensa — altāra galds. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds.
Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Virs tā betona mensas ir Jēzus Sirds glezna. Labās puses altārī ir Svētā Jura un Svētā Kazimira gleznas, bet kreisajā — Jaunavas Marijas gleznas un Svētās Agates tēls. Aplūkojama ir kancele, kā arī feretroni, krucifiksi un lustra, kas pārnesti no vecās koka baznīcas. Krustaceļa bildēs redzami senu litogrāfiju attēli.
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Janušs Bulašs.[1] Draudze pēc pievienošanās Rīgas bīskapijai 1920. gadā kļuvusi par patstāvīgu draudzi. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Varnavičos un to apkārtnē. Dievkalpojumi notiek divas reizes mēnesī un svētkos, tie tiek noturēti poļu valodā. Draudzei ir viena Varnaviču kapsēta.
Draudzes lielākie svētki un atlaidas
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki ir Svētā Kazimira diena, Svētā Jura diena, Vasarsvētki — 40 stundas, Skapulāru svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas svētki, Rožukroņa svētki un Svētās Agates atlaidas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 665.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 315.lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Varnaviču Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca Arhivēts 2020. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē. www.vietas.lv
- Kaplavas pagasta reliģija www.kraslava.lv
- Varnaviču Romas katoļu Sv. Brigitas un Sv. Katrīnas baznīca[novecojusi saite] wwww.travelnet.lv
- Varnaviču dievnams[novecojusi saite] www.ltg.lv
- Krāslavas novada baznīcas www.visitkraslava.com
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv