Francis Valters Štālekers (vācu: Franz Walter Stahlecker, dzimis 1900. gada 10. oktobrī, miris 1942. gada 23. martā) bija Ostlandes Sicherheitspolizei (SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs 1941. un 1942. gadā. Viens no galvenajiem holokausta organizētājiem Latvijā un apkārtējās valstīs.

Francis Valters Štālekers
Franz Walter Stahlecker
Francis Valters Štālekers
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 10. oktobrī
Šternenfelsa, Vācijas Impērija
(Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1942. gada 23. martā (41 gads)
Krasnogvardejska, PSRS vācu okupācija
(Gatčina, Ļeņingradas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās jurists, valsts darbinieks

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1900. gadā protestantu mācītāja ģimenē. 1919./1920. gadā Štālekers iekļāvās "Vācu nacionālajā aizsardzības un uzbrukuma savienībā" (Deutschvölkischer Schutz- und Trutzbund) un teroristiskajā organizācijā "Konsuls" (Organisation Consul), piedalījās ielu kaujās Virtembergā un Rūras apgabalā.

No 1920. līdz 1924. gadam studēja jurisprudenci Tībingenes Universitātē. 1921. gadā iestājās NSDAP, tomēr vēlāk aktīvi darbību neveica, pēc universitātes beigšanas strādājot Virtembergas valsts pārvaldē. 1932. gadā atkal iestājās NSDAP un pēc Hitlera nākšanas pie varas 1933. gadā kļuva par Virtembergas slepenās policijas (vēlākās Gestapo) priekšnieka vietnieku. Vēlāk darbojās analoģiskā amatā Breslavā. Pēc Austrijas anšlusa 1938. gadā kļuva par Donavas apgabala SiPo un SD vadītāju. 1939. gadā ar Reinharda Heidriha atbalstu kļuva par okupētās Čehijas jeb Bohēmijas un Morāvijas protektorāta SiPo un SD priekšnieku. No 1940. gada maija līdz jūnijam Štālekers bija analoģiskā amatā Norvēģijā.

Īsi pirms Vācijas iebrukuma PSRS Štālekers kļuva par Einsatzgruppe A vadītāju, kuras uzdevums bija represijas armijas grupas "Ziemeļi" aizmugurē Baltijas valstu, Baltkrievijas un Krievijas ziemeļrietumu teritorijā. Ebreju un romu holokausta, psihiatrisko slimnieku iznīcināšanas un citās akcijās Štālekers iesaistīja arī vietējos kolaborantus.

1942. gada 22. martā ievainots sadursmē ar partizāniem pie Gatčinas, miris lidojuma laikā uz Prāgu, izvadīts no Prāgas hradas.

Ārējās saites labot šo sadaļu