Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)

Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
	Heeresgruppe Nord
Darbība	1939. gada 2. septembris – 1939. gada 10.oktobris; 20 June 1941. gada 20. jūnijs – 1945. gada 25. janvāris; 1945. gada 25. janvāris – 1945. gada 10. maijs;
Valstis	Nacistiskā Vācija
Komandieri
Ievērojami; komandieri	Fedors fon Boks; Vilhelms fon Lēbs; Georgs fon Kihlers; Valters Models; Georgs Lindemanns; Johannes Frīsners; Ferdinands Šerners; Lotārs Renduličs; Valters Veiss;

Karaspēka grupa „Ziemeļi” (vācu: Heeresgruppe Nord) jeb Armiju grupa "Ziemeļi" (krievu: Группа армий «Север») bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939. gada 2. septembrī un 1945. gada 25. janvārī pārdēvēja par Karaspēka grupu „Kurzeme” (Heeresgruppe Kurland). Savukārt bijušo Karaspēka grupu „Vidus” (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēja par Karaspēka grupu „Ziemeļi”.

Komandieri

Ģenerālfeldmaršals Fedors fon Boks (no 1941. gada 27. augusta)
Ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs (no 1941. gada 20. jūnija)
Ģenerālfeldmaršals Georgs fon Kihlers (no 1942. gada 17. janvāra)
Ģenerālfeldmaršals Valters Models (no 1944. gada 9. janvāra)
Ģenerālpulkvedis Georgs Lindemans (no 1944. gada 31. marta)
Ģenerālpulkvedis Johaness Frīsners (no 1944. gada 4. jūlija)
Ģenerālpulkvedis Ferdinands Šerners (no 1944. gada 23. jūlija)
Ģenerālpulkvedis Lotārs Renduličs (no 1945. gada 27. janvāra)
Ģenerālpulkvedis Valters Veiss (no 1945. gada 12. marta līdz 2. aprīlim)

Struktūra (1941)

Virspavēlnieks: ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs^[1]
Ģenerālštāba priekšnieks: ģenerālmajors Kurts Brenneke

18. armija

Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Georgs fon Kihlers (Küchler)

tiešā pakļautībā	291. kājnieku divīzija	gar jūras krastu Kurzemē uzbruka Liepājai un Ventspilij
XXVI. armijas korpuss	61. kājnieku divīzija	uzbruka Rīgai un pārgāja pār Daugavas tiltiem 30. jūnijā
XXVI. armijas korpuss	217. kājnieku divīzija
XXXVIII. armijas korpuss	58. kājnieku divīzija
I. armijas korpuss	11. kājnieku divīzija	pēc Daugavas šķērsošanas pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā uz Novgorodu
	1. kājnieku divīzija
	21. kājnieku divīzija	uzbruka no Šauļiem Jēkabpils virzienā, tad Ostrovas virzienā

4. tanku grupa

Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Eriks Hepners

XXXXI. motorizētais armijas korpuss	1. tanku divīzija (1. Panzerdivision)	sastāvā 145 tanki (43 P II, 71 P III, 20 P IV, 11 vadības tanki),^[2] ieņēma Krustpils placdarmu un turpināja uzbrukumu Lugas virzienā, ko sasniedza jau 7. jūlijā
	269. kājnieku divīzija (269 Infantry Division)
	6. tanku divīzija (6. Panzerdivision)	sastāvā 258 tanki (53 P II, 167 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki)^[2]
	36. motorizētā divīzija (36. Infanterie-Division (mot.))
LVI. motorizētais armijas korpuss	290. kājnieku divīzija (290. Infanterie-Division)	piedalījās Daugavpils ieņemšanā un virzījās uz Sebežu
	8. tanku divīzija (8. Panzerdivision)	sastāvā 212 tanki (49 P II, 118 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki),^[3] no 2. jūlija caur Rēzekni uzbruka Ostrovas-Pleskavas virzienā
	3. motorizētā divīzija (3. Infanterie-Division (mot.))
Rezerve:	SS divīzija "Miroņgalva" (SS-Division Totenkopf)	pie Krāslavas atvairīja Sarkanās armijas pretuzbrukumu un uzbruka Staļina līnijai pie Sebežas

16. armija

Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Ernests Bušs (Ernst Busch)

X. armijas korpuss	30. kājnieku divīzija (30. Infanterie-Division)	šķērsoja Daugavu uz ziemeļiem no Daugavpils un devās Opočkas virzienā
X. armijas korpuss	126. kājnieku divīzija (126. Infanterie-Division)
XXVIII. armijas korpuss	122. kājnieku divīzija (122. Infanterie-Division)
XXVIII. armijas korpuss	123. kājnieku divīzija (123. Infanterie-Division)
II. armijas korpuss	121. kājnieku divīzija (121. Infanterie-Division)	piedalījās Krāslavas ieņemšanā 3. jūlijā, uzbruka Dagdas-Sebežas virzienā
	12. kājnieku divīzija (12. Infanterie-Division)
	32. kājnieku divīzija (32. Infanterie-Division)
Rezerve:	253. kājnieku divīzija (253. Infanterie-Division)

Rezerves

XXIII. armijas korpuss	254. kājnieku divīzija (254. Infanterie-Division)
	251. kājnieku divīzija (251. Infanterie-Division)
	206. kājnieku divīzija (206. Infanterie-Division)
L. armijas korpuss	86. kājnieku divīzija (86. Infanterie-Division)
L. armijas korpuss	4. SS Policijas divīzija (4. SS-Polizei-Division)

Aizmugures spēki

Pavēlnieks: ģenerālleitnants Francis fon Roke (Franz von Roques)

207. nodrošinājuma divīzija (207. Sicherungs-Division)
285. nodrošinājuma divīzija (285. Sicherungs-Division)
281. nodrošinājuma divīzija (281. Sicherungs-Division)

Struktūras izmaiņas

Karadarbība Austrumu frontē 1943.-1944. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” atkāpšanās parādīta ar bultām no Ļeņingradas un Novgorodas caur Baltijas valstīm (Lettland, Estland) līdz Latvijas rietumu daļai, kur to pārdēvēja par Karaspēka grupu "Kurzeme".

no 1941. gada oktobra: 16. armija, 18. armija
no 1942. gada septembra: 11. armija, 16. armija, 18. armija
no 1942. gada decembra: 16. armija, 18. armija
no 1944. gada marta: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Narva" (Armee-Abteilung Narwa)
no 1944. gada septembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Grasser" (Armee-Abteilung Grasser)
no 1944. gada novembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Kleffel" (Armee-Abteilung Kleffel)
no 1944. gada decembra: 16. armija, 18. armija
no 1945. gada janvāra: pārdēvēta par Karaspēka grupu "Kurzeme", bet Karaspēka grupa "Vidus" (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēta par Karaspēka grupu "Ziemeļi"
no 1945. gada februāra: jaunajā Karaspēka grupā "Ziemeļi" ietilpa 4. armija un armijas nodaļa "Zāmlande" (Armee-Abteilung Samland)

Literatūra

Frieser, Karl-Heinz; Schmider, Klaus; Schönherr, Klaus; Schreiber, Gerhard; Ungváry, Kristián; Wegner, Bernd (2007). Die Ostfront 1943/44 – Der Krieg im Osten und an den Nebenfronten [The Eastern Front 1943–1944: The War in the East and on the Neighbouring Fronts]. Das Deutsche Reich und der Zweite Weltkrieg [Germany and the Second World War] (in German). Vol. VIII. München: Deutsche Verlags-Anstalt. ISBN 978-3-421-06235-2.

Atsauces

↑ Percy E. Schramm: Kriegstagebuch des Oberkommandos der Wehrmacht 1940–1941, Teilband 1. Bonn: Bernard & Graefe Verlag, ISBN 3-7637-5933-6, S. 118.
↑ ^2,0 ^2,1 Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 190.
↑ Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 191.

Skatīt arī

[SchrammS118-1] Percy E. Schramm: Kriegstagebuch des Oberkommandos der Wehrmacht 1940–1941, Teilband 1. Bonn: Bernard & Graefe Verlag, ISBN 3-7637-5933-6, S. 118.

[JentzS190-2] 2,0 ^2,1 Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 190.

[JentzS191-3] Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 191.

[1]

[2]

[3]