Sicherheitsdienst

SS Drošības dienests
	Sicherheitsdienst des Reichsführers-SS (SD)
	SD pleca uzšuve
Aģentūras pārskats
Izveidota	1931. gada marts
Priekštece	Ic-Dienst 1931. gadā;
Izjukusi	1945. gada 8. maijs
Veids	speciālais dienests
Jurisdikcija	Trešais reihs; Okupētā Eiropa;
Galvenā mītne	Prinz-Albrecht-Straße, Berlīne
Darbinieki	6,482 (1944. gada februāris)
Ministrs	Heinrihs Himmlers 1931–45;
Iestādes vadītājs(-i)	Reinhards Heidrihs, 1931–1942; Heinrihs Himmlers, 1942–1943 (acting); Ernsts Kaltenbrunners, 1943–1945;
Iestāde pakļauta	Apvienotais SS ; Reiha Galvenā drošības pārvalde

Sicherheitsdienst (SD; latviešu: Drošības dienests) bija SS iekšējās drošības un izlūkošanas dienests, kura uzdevums bija "atklāt nacionālsociālistiskās idejas ienaidniekus". De jure dienests daļēji pakļāvās/sadarbojās ar Vilhelma Frika vadīto Iekšlietu ministriju, taču praksē bija autonoms.

Izveidots 1931. gadā kā Ic-Dienst, 1932. gada vasarā pārsaukts par SD^[1], pirmais vadītājs — Reinhards Heidrihs. Dienests nodarbojās ar izmeklēšanu, informācijas vākšanu, apkopošanu, ekspertīžu veikšanu: opozīcijas organizācijas un indivīdi, to ietekme un darbība, sakari un kontakti, darbība utt. Tālāk materiāli tika nodoti Gestapo, kas veica konkrētas izmeklēšanas un apcietināšanu. Formāli SD bija NSDAP informācijas dienests, pakļāvās partijas vadībai, konkrēti Rūdolfam Hesam un tā štāba vadītājam Martinam Bormanam.

SD aģentūru iedalīja 5 kategorijās:

slepenie aģenti (Vertrauensleute);
aģenti (Agenten);
ziņotāji (Zubringer);
ziņotāju palīgi (Helfershelfer);
neuzticamie (Unzuverlassige).

Par SD kartotēkas plašumu un aģentūras darbības vērienu liecina kaut vai tas, ka piemēram, anšlusa laikā Austrijā tika apcietināti vairāk nekā 67 000 "reiha ienaidnieki".

Pēc kara Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls SD pasludināja par noziedzīgu organizāciju, un daudzi tās dažāda līmeņa vadītāji tika tiesāti kā kara noziedznieki.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ [[#CITEREFLongerich,_Peter_(2011)._Heinrich_Himmler:_A_Life._Oxford:_Oxford_University_Press._ISBN_978-0-19-959232-6.2011|Longerich, Peter (2011). Heinrich Himmler: A Life. Oxford: Oxford University Press. ISBN 978-0-19-959232-6., 2011]], 125. lpp.

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3 Nepareizs ISBN
Matthias Bath:Der SD in Dänemark 1940-1945. Heydrichs Elite und der "Gegenterror". Neuhaus, Berlin 2015, ISBN 978-3-937294-03-2.

Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Longerich,_Peter_(2011)._Heinrich_Himmler:_A_Life._Oxford:_Oxford_University_Press._[[Special:BookSources/978-0-19-959232-6|ISBN_978-0-19-959232-6]].—2011——125-1] [[#CITEREFLongerich,_Peter_(2011)._Heinrich_Himmler:_A_Life._Oxford:_Oxford_University_Press._ISBN_978-0-19-959232-6.2011|Longerich, Peter (2011). Heinrich Himmler: A Life. Oxford: Oxford University Press. ISBN 978-0-19-959232-6., 2011]], 125. lpp.

[1]

Aģentūras pārskats
Sicherheitsdienst des Reichsführers-SS (SD)
SD pleca uzšuve
Izveidota	1931. gada marts
Priekštece	Ic-Dienst 1931. gadā
Izjukusi	1945. gada 8. maijs
Veids	speciālais dienests
Jurisdikcija	Trešais reihs Okupētā Eiropa
Galvenā mītne	Prinz-Albrecht-Straße, Berlīne
Darbinieki	6,482 (1944. gada februāris)
Ministrs	Heinrihs Himmlers 1931–45
Iestādes vadītājs(-i)	Reinhards Heidrihs, 1931–1942 Heinrihs Himmlers, 1942–1943 (acting) Ernsts Kaltenbrunners, 1943–1945
Iestāde pakļauta	Apvienotais SS Reiha Galvenā drošības pārvalde