Bohēmijas un Morāvijas protektorāts

Bohēmijas un Morāvijas protektorāts (vācu: Protektorat Böhmen und Mähren; čehu: Protektorát Čechy a Morava) bija nacistiskās Vācijas 1939. gada 16. martā okupēta un anektēta teritorija ar ierobežotas autonomijas tiesībām mūsdienu Čehijas Republikas teritorijā.

Bohēmijas un Morāvijas protektorāts 1942. gadā

Vācijas valdība savu intervenci pamatoja ar apgalvojumu, ka Čehoslovākijā valda haoss, jo valsts sadalās pēc etniskā principa, un Vācijas bruņotie spēki cenšas atjaunot kārtību reģionā. Čehoslovākija prezidenta Emila Hāhas vadībā īstenoja provācu ārpolitiku. Pēc tikšanās ar Vācijas fīreru Ādolfu Hitleru 1939. gada 15. martā, Hāha nāca klajā ar paziņojumu, ka, ņemot vērā notikumus, viņš piekrīt, ka Vācija izlems čehu tautas likteni. Vēlāk Hitlers apgalvoja, ka Vācija piešķirs čehu tautai autonomu protektorātu, kurā valdīs etniskie čehi. Tajā pašā dienā Hāha tika iecelts par protektorāta prezidentu.

Protektorāts tika likvidēts līdz ar Lielvācijas kapitulāciju 1945. gada 8. maijā.