Vroclava

Vroclava (poļu: Wrocław), agrāk Breslava (vācu: Breslau), ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos. Vroclava ir Silēzijas vēsturiskā galvaspilsēta, sens tirdzniecības centrs, bijusī Hanzas pilsēta. Līdz Otrajam pasaules karam ievērojams vācu kultūras un zinātnes centrs. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta, jo 1945. gadā pilsētā notika sīvas kaujas.

Vroclava
pilsēta
Wrocław
Vroclavas vecpilsēta
Karogs Ģerbonis
Vroclava Vroclava
Koordinātas: 51°07′00″N 17°02′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Lejassilēzijas vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1242
Platība
• Kopējā	293 km2
Augstums	111 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	672 929
• blīvums	2 160,8/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.wroclaw.pl
Vroclava Vikikrātuvē

No 14. gadsimta līdz 1945. gadam vairākums Vroclavas iedzīvotāju bija vācieši, kas pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem, tika padzīti no pilsētas. Pēc kara vecpilsēta daļēji atjaunota. Vroclavā atrodas Bombardier Transportation dzelzceļa sastāvu rūpnīca.

Mūsdienās ar vairāk nekā 600 tūkstošiem iedzīvotāju Vroclava ir Polijas ceturtā lielākā pilsēta.

Vēsture

Pilsētu nodibinājis Bohēmijas karalis Vratislavs I, nosaukums (Vratislavia) rakstos pirmoreiz minēts 10. gadsimtā. 990. gados pilsētu sagrāba Polijas karalis Meško I. Kopš 1138. gada tā bija Silēzijas galvaspilsēta. 1241. gadā pilsētai uzbruka mongoļi, iedzīvotāji evakuējās, bet pils izturēja aplenkumu.

1262. gadā Breslavai piešķīra Magdeburgas tiesības. No 1335. gada tā ietilpa Bohēmijā, bet no 1526. gada Hābsburgu impērijā. 1702. gadā imperators Leopolds I Breslavā nodibināja universitāti.

18. gadsimtā Austrijas mantojuma kara rezultātā Breslavu anektēja Prūsija. 1744. gadā karalis Frīdrihs Lielais ierobežoja ebreju skaitu pilsētā, ieviesdams "aizsargāto" ebreju jēdzienu. Septiņgadu kara laikā 1757. gadā pie pilsētas notika Breslavas kauja. Breslavu var uzskatīt par Dzelzs Krusta ordeņa rašanās vietu, jo 1813. gada 10. martā šeit notika pirmā apbalvošana. Kopš 1871. gada pilsēta ietilpa Vācijas Impērijā. 19. gadsimta beigās kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru. 1927. gadā Breslavā nodibināja Kosmisko lidojumu biedrību.

Breslava, 1890—1900

Otrā pasaules kara laikā jau 1944. gada 25. jūlijā nacistiskās Vācijas valdība pilsētu pasludināja par cietoksni. Tuvojoties Sarkanajai armijai, daļu iedzīvotāju evakuēja. Kauja par Breslavu (Breslavas aplenkums) ilga gandrīz trīs mēnešus no 1945. gada 13. februāra līdz 6. maijam. Pilsēta padevās tikai pēc Berlīnes ieņemšanas. Vērmahts kaujās par Breslavu zaudēja ap 7000 karavīru, Sarkanā armija ap 9000 karavīru. Bombardēšanas rezultātā, īpaši Lieldienās, sagrāva vairāk kā 60% no pilsētas namiem, bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits nav zināms, pēc dažādiem aprēķiniem to vērtē no 20 000 līdz pat 170 000.

No 1946. gada atlikušos vācu iedzīvotājus deportēja uz Vāciju, bet pilsētā izmitināja iedzīvotājus no Polijas austrumu apgabaliem, kurus bija anektējusi PSRS.

Vroclavā ir notikušas 1963. un 2009. gada Eiropas čempionāta basketbolā spēles, 2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēles, 2009. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm. 2014. gadā šeit notika Eiropas čempionāts volejbolā vīriešiem, savukārt 2017. gadā tajā rīkoja Pasaules spēles. Vroclava 2016. gadā bija viena no divām Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Ievērojamas vietas

Vroclavas Universitāte

Simtgades zāle

• Doma sala (Ostrów Tumski) — pilsētas vecākā daļa
• Vroclavas Tirgus laukums (Rynek we Wrocławiu) — vecpilsētas centrālais laukums
• Sv. Elizabetes baznīca (Bazylika św. Elżbiety Węgierskiej we Wrocławiu) — XIV gadsimts, gotika (91 m augsts, apmeklētājiem piejams tornis)
• Sv. Marija Magdalēnas baznīca (Katedra św. Marii Magdaleny we Wrocławiu) — XIII gadsimts, gotika
• Simtgades zāle (Hala Stulecia/Jahrhunderthalle) — 1913. gadā celta sporta zāle, UNESCO Pasaules mantojuma objekts
• Vroclavas strūklaka (Wrocławska Fontanna) — multimediāla strūklaka
• Ščitņicku parks (Park Szczytnicki)
• Vroclavas Universitāte (Uniwersytet Wrocławski) — universitāti beiguši 8 Nobela prēmijas laureāti
• Vroclavas ūdenstornis (Wieża ciśnień przy alei Wiśniowej we Wrocławiu)
• Vroclavas pils (Pałac królewski we Wrocławiu)
• Sky Tower — debesskrāpis, viena no Polijas augstākajām ēkām (212 m)

Vroclavā (Breslavā) dzimuši

• Angeluss Silēziuss (Angelus Silesius, 1624 — 1677), dzejnieks
• Ādolfs Andersens (Adolf Anderssen, 1818 — 1879), šahists
• Frīdrihs Bergiuss (Friedrich Bergius, 1884 — 1949), ķīmiķis
• Dītrihs Bonhēfers (Dietrich Bonhoeffer, 1906 — 1945), teologs
• Makss Borns (Max Born, 1882 — 1970), fiziķis
• Norberts Eliass (Norbert Elias, 1897 — 1990), sociologs
• Fricis Hābers (Fritz Haber, 1868 — 1934), ķīmiķis
• Fēlikss Hausdorfs (Felix Hausdorff, 1868 — 1942), matemātiķis
• Gustavs Hilbigs (Gustav Hilbig, 1822—1887), arhitekts, Rīgas Politehniskās augstskolas profesors
• Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer, 1874 — 1945), filozofs
• Oto Klemperers (Otto Klemperer, 1885 — 1973), diriģents
• Ferdinands Lasalls (Ferdinand Lassalle, 1825 — 1864), politiķis
• Ādolfs Mencels (Adolph Menzel, 1815 — 1905), mākslinieks
• Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen, 1892 — 1918), kara aviācijas pilots
• Frīdrihs Šleiermahers (Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher, 1768 — 1834), filosofs
• Edīte Šteina (Edith Stein, 1891 — 1942), filozofe, katoļu svētā
• Zīgberts Tarrašs (Siegbert Tarrasch, 1862 — 1934), šahists
• Reinhards Zeltens (Reinhard Selten, 1930 —), ekonomists
• Ervīns fon Viclēbens (Erwin von Witzleben, 1881 — 1944), karavīrs
• Kristiāns Volfs (Christian Wolff, 1679 — 1754), filozofs

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vroclava.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Oficiālā tīmekļa vietne