Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā

Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā ir pasaules čempionātu kopums dažādās treka riteņbraukšanas disciplīnās un distancēs. Tos rīko Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI). Līdz 1900. gadam tos administrēja UCI priekštece Starptautiskā riteņbraukšanas asociācija (ICA).

Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā
2023. gada Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā
Pamatdati
Datums Februāris—Aprīlis
Reģions Valsts karogs: Pasaule pasaule
Disciplīna Treks
Veids Daudzdienu sacensības
Organizators Starptautiskā riteņbraukšanas savienība
Vēsture
Pirmoreiz 1893. gadā

Šobrīd čempionāta programmā ietilpst individuālais brauciens, keirins, individuālā iedzīšana, komandu iedzīšana, punktu sacensības, skrečs, sprints, komandu sprints, daudzcīņa un tikai vīriešiem medisons. Sieviešu sacensību distances ir īsākas kā vīriešu. Šobrīd vairs nenotiek braukšanas aizmotorā un tandēmu sacensības.

Pasaules čempionāts pirmoreiz notika 1893. gadā Čikāgā, ICA uzraudzībā. Tajā piedalījās tikai amatieri. Atsevišķas profesionāļu sacensības notika 1895. gadā Ķelnē. Amatieri un profesionāļi sacentās atsevišķās sacensībās līdz pat 1993. gadam, kad tika izveidota "atvērtā" kategorija. Čempionātos var piedalīties braucēji, kurus izvēlējusies attiecīgās valsts nacionālā riteņbraukšanas federācija. Sacensībās viņi pārstāv savu valsti.

ICA čempionāta uzvarētājs saņēma zelta medaļu. UCI piešķir zelta medaļu un čempiona kreklu ar varavīksnes krāsas svītrām. Otrajai un trešajai vietai piešķir sudraba un bronzas medaļu. Pasaules čempioni nēsā savu čempiona kreklu līdz nākamā gada čempionātam, bet drīkst to nēsāt tikai tajā disciplīnā, kur tas iegūts. Bijušie čempioni var valkāt varavīksnes svītru aproces pie sava parastā velokrekla.

Pasaules čempionāti katru gadu notiek atšķirīgās pasaules valstīs. Tos rīko attiecīgās valsts nacionālā riteņbraukšanas federācija, bet tiesneši tiek norīkoti no UCI.

Vēsturiskais medaļu kopvērtējums

labot šo sadaļu
Atjaunināts pēc 2015. gada čempionāta.[1]
V Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1   Francija 138 107 120 365
2   Lielbritānija 95 71 60 226
3   Nīderlande 83 77 83 243
4   Itālija 75 83 91 249
5   Austrālija 73 79 64 216
6   Vācija 61 65 76 202
7   PSRS 58 50 35 143
8   Beļģija 48 50 44 142
9   ASV 41 41 39 121
10   Austrumvācija 34 31 28 93
11   Šveice 33 34 35 102
12   Rietumvācija 29 31 30 90
13   Dānija 28 35 31 94
14   Krievija 18 20 22 60
15   Spānija 18 18 12 48
16   Čehoslovākija 14 9 18 41
17   Japāna 12 9 13 34
18   Baltkrievija 12 2 8 22
19   Jaunzēlande 9 16 15 40
20   Polija 6 6 6 18
21   Kanāda 5 17 12 34
22   Austrija 5 6 11 22
23   Kolumbija 5 3 0 7
24   Ukraina 4 6 3 13
25   Kuba 4 4 4 12
26   Ķīna 3 12 8 23
27   Čehija 3 4 6 13
28   Honkonga 3 0 2 5
29   Lietuva 2 8 9 19
30   Norvēģija 2 3 3 8
31   Īrija 2 2 2 6
32   Argentīna 1 8 11 20
33   Meksika 1 5 4 10
34   Dienvidāfrika 1 2 1 4
35   Luksemburga 0 2 2 4
  Malaizija 0 2 2 4
37   Grieķija 0 1 2 3
38   Barbadosa 0 1 1 2
39   Bohēmija 0 1 0 1
  Latvija 0 1 0 1
  Urugvaja 0 1 0 1
42   Zviedrija 0 0 2 2
  Trinidāda un Tobāgo 0 0 2 2
44   Igaunija 0 0 1 1
  Kazahstāna 0 0 1 1
  Lihtenšteina 0 0 1 1
  Ziemeļkoreja 0 0 1 1
  Dienvidkoreja 0 0 1 1
Kopā 929 926 924 2741
  1. «Medal table». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. augustā. Skatīts: 2015. gada 29. maijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu