Turcijas Gaisa spēki
Turcijas Gaisa spēki (TGS, turku: Türk Hava Kuvvetleri) ir daļa no Turcijas Bruņotajiem spēkiem. Tie ir vieni no vecākajiem gaisa spēkiem pasaulē un to rīcībā ir viena no lielākajām NATO aviācijas flotēm. TGS salīdzinoši garajā vēsturē ir dienējuši vairāki aviācijas meistari un pionieri, tai skaitā Sabiha Gekčena, kas bija pirmā sieviete-pilote kara aviācijā. TGS kara flote var piedalīties starptautiskās operācijās jebkurā pasaules vietā pateicoties TGS spējai lidojumu laikā uzpildīt degvielu.
Vēsture
labot šo sadaļuDibināšana
labot šo sadaļuTGS vēsture sākas 1909. gada jūnijā, kad tika dibināti Osmaņu impērijas Gaisa spēki. Osmaņu gaisa spēki piedalījās Balkānu karos (1912-1913), kā arī Pirmajā pasaules karā (1914-1918). Pēc zaudējuma Pirmajā pasaules karā Sabiedrotajiem un, sākoties Osmaņu impērijas sadalīšanai, Osmaņu gaisa spēki tika samazināti un pār palika tikai viena nodaļa. Viss personāls tika atlaists un tika slēgtas visas gaisa flotes iestādes. Pēc Lielās nacionālās asamblejas izveidošanas Ankarā (1920), tika sākta jaunu gaisa spēku (turku: Kuva-yı Havaiye) izveide jaunizveidotās kara ministrijas (turku: Harbiye Dairesi) paspārnē. Atsevišķi atjaunoti bojātie lidaparāti tika izmantoti arī kaujā.
1921. gadā gaisa spēkus pārdēvēja par Gaisa spēku centrālo pārvaldi (turku: Hava Kuvvetleri Genel Müdürlüğü).
1923-1940
labot šo sadaļuPēc 1923. gada Turcijas Republikas neatkarības proklamēšanas, tika uzsākta pakāpeniska gaisa spēku modernizācija. Gaisa spēki, kas sastāvēja no trīs parastām un vienas flotes aviācijas vienības, tika palielināti līdz 10 parastām un trīs flotes aviācijas vienībām. Sākot ar 1924. gadu flotes personālu sūtīja uz mācībām ārvalstīs un 1925. gadā Eskišehirā tika paplašināta Kara aviācijas akadēmijas darbība un tajā pašā gadā akadēmiju beidza pirmie absolventi. Lielākā daļa personāla tika sūtīti mācīties uz Lielbritāniju un Franciju, kā arī no 1930. gada uz ASV un Itāliju.
Sākot ar 1933. gadu gaisa spēki Turcijā veic neatkarīgas mācības un tika ieviests jaunā parauga zilas krāsas formas tērps. 1934. gadā Kajseri tika izgatavotas pirmās Turcijā ražotās lidmašīnas un tajā pat gadā tika dibināta Turcijas Aviācijas un izpletņlēkšanas biedrība "Türkkuşu" ("Turk-putns"). 1936. gadā savas kara aviācijas dienesta gaitas sāka Sabiha Gekčena, kas 1937. gadā kļuva par pirmo kara aviācijas piloti-sievieti. Visas karjeras laikā viņa bija lidojusi ar 22 dažādiem lidaparātiem ilgāk kā 8.000 stundas, no kurām 32 stundas bija gaisa kaujas un bombardēšana.[6] Viņa bija vienīgā sieviete, kas tika iekļauta 1996. gada ASV Gaisa spēku plakātu izdevumā "20 lielākie aviatori vēsturē" (angļu: The 20 Greatest Aviators in History).[6] 1937. gadā tika dibināta Gaisa kara akadēmija (turku: Hava Harp Akademisi).
1940-mūsdienas
labot šo sadaļuTurcijas Gaisa spēku rīcībā 1940. gadā bija vairāk kā 500 kaujas vienību un tā bija lielākā gaisa spēku flote Balkānu un Tuvo Austrumu reģionā. Pieaugošā kara flotes infrastruktūra prasīja jaunas strukturālas pārmaiņas, kas tika ieviestas no 1940. gada. Gaisa spēku turpmāko darbības koordināciju uzticēja Gaisa spēku štābam (turku: Hava Kuvvetleri Komutanlığı), kurā apvienoja Valsts aizsardzības ministrijas (turku: Milli Savunma Bakanlığı) loģistikas sistēmu ar Gaisa spēku ģenerālštāba mācību sistēmu. Gaisa spēku štābu ar tā padotībā esošo sistēmu iekļāva bruņoto spēku struktūrā un par pirmo gaisa spēku komandieri kļuva ģenerālis Zeki Dogans (Zeki Doğan).
Turcija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, bet 1945. gadā nostājās Sabiedroto pusē, saskaņā ar Kairas konferences vienošanos, izsludinot visos bruņotajos spēkos kaujas gatavību. Ass valstis bija okupējušas Turcijas kaimiņos esošo Grieķiju, bet gada laikā Turciju Vācijas spēki bija jau ielenkuši no ziemeļrietumiem, rietumiem un Egejas jūras salām. Visās Turcijas lielākajās pilsētās naktīs tika izslēgts apgaismojums un pastāvīgi dežurēja pretgaisa uzbrukuma vienības ar starmešiem un pretgaisa raķetēm, lai nepieļautu iespējamu uzbrukumu. Valstī tika ieviesta kara saimnieciskā pārvalde un iedzīvotājiem tika normēta minimālā iztika, lai sagatavotos sliktākajam scenārijam. Turcijas valsts kase iztērēja gandrīz visus pieejamos līdzekļus, lai iegādātos jaunus ieročus. Šajā laikā gaisa spēki iegādājās lielu daudzumu jaunus lidaparātus.
1950. gadā tika dibināta Gaisa tehnisko skolu pārvalde (turku: Hava Teknik Okullar Komutanlığı), kas apvienoja vienotā sistēmā visas skolas, kas veica kara flotes mācības.
Turcijas piloti piedalījās Korejas karā izlūku misijās un pēc Turcijas iestāšanās NATO (1952) tika paātrināts gaisa spēku modernizācijas process. 1956. gadā tika izveidots Gaisa spēku mācību korpuss (turku: Hava Eğitim Kolordu Komutanlığı), kas apvienoja visu mācību personālu. Korpuss 1957. gadā tika pārdēvēts par Gaisa spēku mācību pārvaldi (turku: Hava Eğitim Komutanlığı).
1974. gadā gaisa spēki piedalījās karadarbībā Kiprā, kā arī 1995. gadā — Bosnijas un Hercegovinas NATO bombardēšanas kampaņā, 1999. gadā — Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas NATO bombardēšanas kampaņā. 2000.-2001. gadā TGS piedalījās miera uzturēšanā Bosnijā-Hercegovinā ar divām eskadriļām, bet 2006. gadā divi F-16 kaujas reaktīvās lidmašīnas tika nozīmētas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanai.
Modernizācijas projekti
labot šo sadaļuKaujas lidmašīnas
labot šo sadaļu
Turcijā 1984. gadā tika izveidots Turcijas Aero-rūpniecības uzņēmums (angļu: TAI, Turkish Aerospace Industries), kurā uzsāka licencētu 232 F-16 kaujas reaktīvo lidmašīnu vietējo ražošanu. Pirms tam TGS iegādājās astoņus F-16 no ASV un, līdz ar to, kopējais "F-16" lidmašīnu skaits Turcijas spēkos sasniedza 240.[9] TAI šobrīd būvē vēl 30 jaunas "F-16 Block 50+" reaktīvās lidmašīnas[10][11] un esošajai F-16 flotei veic modernizācijas pārbūvi, lai tās atbilstu "Block 50+" standartiem.[9][12][13][14] Vairāki desmiti TAI saražoto lidmašīnu Turcija ir pārdevusi citām Tuvo Austrumu valstīm: 46 "F-16" lidmašīnas tika pārdotas Ēģiptes Gaisa spēkiem miera programmas "Vector IV" ietvaros (1993-1995) un līdz ar to Ēģipte kļuvusi par otro lielāko TAI klientu pēc pašas Turcijas.[15] Turcija šobrīd ir viena no piecām pasaules valstīm, kurās ražo reaktīvās lidmašīnas "F-16 Fighting Falcon".[9]
1997. gadā TGS uzsāka 160 miljardus USD vērtu modernizācijas projektu (neieskaitot valsts ikgadējo aizsardzības budžetu). Valsts budžetā aizsardzībai paredzēti vēl papildus 45 miljardi USD un Ankaras valdība plāno iepirkt jaunas kaujas reaktīvās lidmašīnas ("F-16 CCIP Block 50+", F-35 Lightning II un Eurofighter Typhoon)[16] un helikopterus (smagsvara, kaujas un parastos).
2002. gada 11. jūlijā Turcija kļuva par 3. līmeņa partneri "F-35 Joint Strike Fighter" attīstības programmā un 2007. gada 25. janvārī tā uzsāka dalību ražošanas procesā un ir piekritusi iegādāties 116 jaunā tipa lidmašīnas.[7][8] F-35A Lightning II aircraft.[16]
Tankeri lidmašīnu uzpildei gaisā
labot šo sadaļu1994. gadā Turcija no ASV iznomāja divus "KC-135R Stratotanker" tankerus un parakstīja līgumu par septiņu jaunu "KC-135R-CRAG Stratotanker" iegādi.[17] Pēc jauno septiņu tankeru piegādes abi iznomātie tankeri ir atgriezti ASV.[17] Gaisa uzpildes tankeri ir nodoti TGS Indžirlikas gaisa kara bāzes 101. eskadriļas rīcībā.[17]
Turcija ir arī Airbus A400M programmas dalībvalsts. Neskatoties uz to, ka A400M ir smaga taktiskās karadarbības lidmašīna, to var izmantot arī kā tankeri. Turcija ir pasūtījusi 10 šādas lidmašīnas.[18]
Kontroles un trauksmes lidmašīnas
labot šo sadaļuTurcijas Gaisa spēki pasūtījuši četras "Boeing 737 MESA Peace Eagle" kontroles un trauksmes lidmašīnas ar visām aprīkojuma sistēmām, kā arī pieteikušies vēl divām papildus lidmašīnām. TAI ir galvenais "Peace Eagle" rezerves daļu piegādātājs un veic lidmašīnu pārbūvi, komplektēšanu un testus. Otrs apakšuzņēmējs "Halvesan" ir atbildīgs par sistēmanalīzi un programmnodrošinājumu.[19]
"Peace Eagle 1" lidmašīnas pielāgoja un testēja "Boeing" integrētās aizsardzības sistēmas Seatlā, ASV. "Peace Eagle 2", "3" un "4" tiek pielāgotas un testētas TAI Ankarā, Turcijā, piedaloties dažiem ASV un vairākiem Turcijas uzņēmumiem. Saskaņā ar 2006. gada plānu, pirmās "Peace Eagle" lidmašīnas plānots izlaist 2008. gadā.[20]
Zemes mākslīgie pavadoņi
labot šo sadaļu2000. gadu otrajā pusē Turcija plānoja iegādāties jaunus militāros pavadoņus. Bruņoto spēku vajadzībām paredzēja iepirkt 0,8 m izšķirtspējas Zemes novērošanas pavadoni Göktürk-1, bet izlūkdienesta vajadzībām — 2,5 m izšķirtspējas pavadoni Göktürk-2. Göktürk-2 tika izgatavots Turcijā un palaists orbītā 2012. gada decembrī. Tā kā Göktürk-1 ir pārāk sarežģīts, to izgatavo Francijas un Itālijas uzņēmumos Thales Alenia Space un Telespazio.
Jauna ballistiskā pretraķešu vairogsistēma
labot šo sadaļuTurcijas "Halvesan" un ASV "Boeing" šobrīd strādā pie jaunas paaudzes liela augstuma ballistiskās pretraķešu vairogsistēmas izstrādes. Paredzēts, ka jaunā sistēma tiks lietota ASV, Turcijā un citās NATO dalībvalstīs.[21][22][23]
Saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ International Institute for Strategic Studies. The Military Balance 2021. London : Routledge, 2021. gada 25. februāris. 152. lpp. ISBN 9781032012278.
- ↑ «Türk Hava Kuvvetleri'ne Yeni Nesil ANKA Teslimatı». 2021. gada 1. augusts.
- ↑ «BAYKAR'dan İkinci Parti AKINCI Teslimatı | SavunmaSanayiST». 2022. gada 24. augusts.
- ↑ «İşte TSK'nın İHA envanteri». Sabah.
- ↑ «Bugün Hava Kuvvetleri'nin kuruluş yıldönümü!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-06. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
- ↑ 6,0 6,1 «TRT documentary on Sabiha Gökçen».
- ↑ 7,0 7,1 NTV-MSNBC: F-35 uçakları. October 31, 2006.
- ↑ 8,0 8,1 «Hürriyet: İlk F-35'te dört Türk parçası uçtu. December 24, 2006.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 4. septembrī.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 «F-16.net: Turkish Air Force». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. decembrī. Skatīts: 2009. gada 3. augustā.
- ↑ «Turkey signs $1.78 bln deal to buy warplanes». Reuters.
- ↑ «Turkey signs contract to buy 30 F-16 block 50+ jets». F-16.net.
- ↑ «F-16 Peace Onyx III program kicks off at TAI». F16 Net. 2007. gada 11. jūlijs.
- ↑ "$1.1B to Upgrade Turkish F-16 fleet". Defense Industry Daily.
- ↑ «Contracts». U.S. Dept of Defense. 2006. gada 22. decembris.
- ↑ «Turkish Aerospace Industries: Programs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. februārī. Skatīts: 2009. gada 3. augustā.
- ↑ 16,0 16,1 «Despite JSF Pact, Turkey Doesn’t Rule Out Eurofighter Buy». DefenseNews.com. 01/29/07 13:38.[novecojusi saite]
- ↑ 17,0 17,1 17,2 «Tayyareci: Boeing KC-135R Stratotanker». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 3. augustā.
- ↑ http://www.airbusmilitary.com/performance.html Arhivēts 2009. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē. Airbus Military: A400M
- ↑ Peace Eagle (PE) - Turkish Airborne Early Warning & Control System Arhivēts 2008. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē., Havelsan.
- ↑ "Boeing Installs MESA Antenna on First Peace Eagle Aircraft" Arhivēts 2008. gada 5. septembrī, Wayback Machine vietnē., Boeing, March 2, 2006.
- ↑ Goliath: Boeing and Havelsan announce missile defence partnership. February 10, 2003.
- ↑ «Boeing: Boeing and Turkey's HAVELSAN Renew Missile Defense Partnership. April 22, 2008.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 15. maijā.
- ↑ «Undersecretariat for Turkish Defence Industries: Long Range Air and Missile Defence System Project». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. novembrī. Skatīts: 2009. gada 3. augustā.