Sabiha Gekčena
Sabiha Gekčena (turku: Sabiha Gökçen, dz. 1913. gada 22. martā, Bursā, Osmaņu impērijā, m. 2001. gada 22. martā, Ankarā, Turcijā) 23 gadu vecumā kļuva par pirmo Turcijas lidotāju un pirmo sievieti-piloti kara aviācijā.[1][2] Viņa bija viena no astoņiem Turcijas pirmā valsts prezidenta Mustafa Kemala Ataturka adoptētajiem bērniem.
| ||||||||||||||
Bērnība
labot šo sadaļuSaskaņā ar dažādiem Turcijas avotiem un Sabihas Gekčenas intervijām, viņas īstie vecāki bija bosniešu izcelsmes Mustafa Izzets bejs (turku: Mustafa İzzet) un Hajrije Hanima (turku: Hayriye Hanım).[3][4] Žurnālists Hrants Dinks vēlāk publicēja rakstu "Sabihas Hatunas noslēpums", kurā bijusī Gaziantepas armēņu iedzīvotāja Hripsime Sebildžijana apgalvoja, ka ir viņas brāļa meita.[5][6][7] Gan Turcijas valsts iestādes, gan vienīgā dzīvā Ataturka adoptētā meita Ilki Adatepe (turku: Ülkü Adatepe) ir apstrīdējuši šādu apgalvojumu.[8][9][10]
1925. gadā, kad Ataturks apmeklējis Bursu, 12 gadus vecā Sabiha pēc viņas lūguma uzrunāja Ataturku un palūdza viņam, lai iekārto viņu internātskolā. Ataturks, kad uzzinājis viņas bērnības grūtos apstākļus, nolēmis viņu adoptēt un lūdzis Sabihas brāļa atļauju aizvest viņu pie savām pārējām adoptētajām meitām (Zehra, Afeta un Rukije) Prezidenta rezidenču kompleksā Čankajā, Ankarā.[4] Sabiha mācījās Čankajas pamatskolā Ankarā un Iskidaras sieviešu koledžā Stambulā.[4]
Uzreiz pēc Uzvārdu likuma pieņemšanas 1934. gada 19. decembrī, Ataturks Sabihai deva uzvārdu Gekčena, kas nozīmē "Debešķīgā" vai "Debesu-" (turku valodā gök nozīmē debesis). Tomēr tajā laikā viņai nebija nekāda sakara ar aviāciju un tikai sešus mēnešus pēc tam viņa sāka izrādīt interesi par lidošanu.[4]
Karjera
labot šo sadaļuAviācijai Ataturks pievērsa īpašu uzmanību un tādēļ viņa aizgādnībā 1925. gadā tika dibināta Turcijas Aeronautikas biedrība. 1935. gada 5. maijā uz aviācijas skolas "Türkkuşu" atklāšanas pasākumu Ataturks paņēma līdzi Sabihu, kuru ļoti ieienteresēja ārvalstu izpletņlēcēju un planieristu priekšnesumi. Viņš esot pavaicājis, vai Sabiha gribētu kļūt par izpletņlēcēju un viņa atbildējusi: "Jā, noteikti! Esmu jau tagad tam gatava." Skolas direktoram Fuatam Buldžam (turku: Fuat Bulca) Ataturks lika meiteni uzņemt skolā kā pirmo sievieti un Sabiha skolu pabeidza, iegūstot pilota licenci. Kopā ar septiņiem vīriešiem Gekčena tika nosūtīta uz padziļinātiem planieristu un motorizētu lidaparātu pilotu kursiem. Atrodoties Maskavā, viņa uzzināja, ka mirusi Zehra un lielā pārdzīvojuma dēļ nekavējoties atgriezās atpakaļ Turcijā, kur esot kādu laiku izvairījusies no jebkādiem sabiedriskiem pasākumiem.
1936. gada sākumā Ataturks ierosināja viņai iestāties Turcijas Kara aviācijas akadēmijā un kļūt par pirmo Turcijas sievieti-pilotu. Eskišehiras kara aviācijas bāzē viņa uzlaboja savas spējas, pilotējot bumbvedēju un kaujas lidmašīnas 1937. gada mācībās virs Egejas jūras un Trāķijas. Tajā pat gadā viņa piedalījās militārajā operācijā pret sacelšanos Dersimā un kļuva par pirmo sievieti-pilotu, kas piedalījusies kara aviācijas kaujā.[1]
1938. gadā viņa veica plašu atzinību guvušo piecu dienu lidojumu pāri Balkānu valstīm. Vēlāk viņu apstiprināja par pasniedzēju "Türkkuşu" aviācijas skolā un tajā viņa kļuva par skolas padomes locekli un nostrādāja līdz 1955. gadam. Sabiha pati skolojusi četras sievietes-pilotes: Edibi Šubaši (Edibe Subaşı), Jildizu Učmanu (Yıldız Uçman), Sahavetu Karapasu (Sahavet Karapas) un Nezihi Viranjali (Nezihe Viranyalı). Sabiha bija aktīva lidotāja 28 gadu garumā, līdz 1964. gadam. Viņa sarakstīja grāmatu "Dzīve Ataturka gaitās", kas tika izdota 1981. gadā par godu Ataturka simtgades jubilejai.
Visā savā karjerā Sabiha bija lidojusi ar 22 dažādiem lidaparātiem vairāk kā 8.000 stundas, no kurām 32 stundas bija aktīvā kaujā un bombardēšanā.[11]
Mantojums un atzinība
labot šo sadaļuPar godu Sabihai nosaukts otra lielākā Stambulas lidosta — Sabihas Gekčenas starptautiskā lidosta (turku: Sabiha Gökçen Uluslararası Havaalanı, angļu: Sabiha Gökçen International Airport), kas atrodas pilsētas Āzijas pusē.
Viņa bija vienīgā sieviete-pilote, kas 2006. gadā tika izvēlēta ASV publicētajam plakātu izdevumam "20 lielākie aviatori vēsturē".[11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Sabiha Gökçen's biography Arhivēts 2013. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē., USAF Air Command and Staff College
- ↑ Sabiha Gokcen biography, Hargrave Pioneers of Aviation
- ↑ Mutlu Koser. «İşte soyağacı». Hürriyet, 2004-02-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-02. Skatīts: 2008-07-13.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Tarihte bugün: 22 mart - 22 Mart, 2006». CNN Turk. 2006-03-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-01-18. Skatīts: 2008-07-13.
- ↑ Hrant Dink. «Sabiha Hatun'un Sırrı». Agos, 2004-02-06.
- ↑ «Sabiha Gökçen or Hatun Sebilciyan?». Hürriyet. 2004-02-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2008-07-14.
- ↑ Ersin Kalkan. «Sabiha Gökçen mi Hatun Sebilciyan mı?». Hürriyet (Turkish), 2004-02-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-27. Skatīts: 2008-07-13.
- ↑ Hüseyin Tekin. «Sabiha Gökçen tartışmasında kim ne yazdı». Hürriyet (Turkish), 2004-02-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2008-07-13.
- ↑ Morgan, Tabitha. "Turkish heroine's roots spark row", BBC News, 29 February 2004.
- ↑ Bureau of Democracy, Human Rights, and Labor. «2004 Country Report on Human Rights Practices in Turkey». Country Reports on Human Rights Practices. US State Department, 2005-02-28. Skatīts: 2008-07-25.
In February, the Hurriyet newspaper's publication of a report that Sabiha Gokcen--an adopted daughter of Mustafa Kemal Ataturk, who was the country's first female pilot--was of Armenian descent drew a number of racist public statements. The Turkish General Staff issued a statement criticizing the reports on Gokcen's Armenian ancestry as "a claim that abuses national values and feelings" while the Turkish Air Association called the report "an insult" to Gokcen and to Ataturk.
- ↑ 11,0 11,1 TRT documentary on Sabiha Gökçen. See 9m30s in for 1996 USAF poster claim.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sabiha Gekčena.- Atatürk Arşivi - Sabiha Gökçen: 123456
