Turcijas Lielā nacionālā asambleja

Turcijas Lielā nacionālā asambleja (turku: Türkiye Büyük Millet Meclisi, vai TBMM, sarunvalodā parasti saukta par Meclis — "sanāksme", "saiets", līdzīgi latviešu "Saeima") ir Turcijas parlaments un vienīgais institūts, kam Turcijas konstitūcijā dota likumdevēja vara. TBMM dibināta 1920. gada 23. aprīlī, Ankarā, Turcijas neatkarības kara laikā. Parlamenta izveide bija Mustafa Kemala Ataturka plānu pamatā, kad Pirmā pasaules kara beigās, uz sabrukušās Osmaņu impērijas pamatiem tika veidota jauna valsts.

Turcijas Lielā nacionālā asambleja
Türkiye Büyük Millet Meclisi
Turcijas Lielā nacionālā asambleja
Tips
Tips Vienkamera
Līderi
Premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans, Taisnības un attīstības partija
kopš 2003. gada 14. marta
Spīkers Numan Kurtulmuş
kopš 2023. gada 7. jūnija
Locekļi 600
Vēlēšanas
Pēdējās vēlēšanas 2023. gada 14. maijs
Sēžu zāle
Valsts karogs: Turcija Ankara, Turcija
Mājaslapa
www.tbmm.gov.tr

Parlaments sastāv no 600 deputātiem, kurus ievēlē uz pieciem gadiem pēc D'Hondta metodes, proporcionāli no partiju sarakstiem, kas iedalīti 87 vēlēšanu apgabalos: 81 Turcijas ils un pa trijiem Stambulas un Ankaras un pa diviem Izmiras un Bursas vēlēšanu apgabaliem. Lai izvairītos no parlamenta sadrumstalotības, no 1982. līdz 2022. gadam vēlēšanās bija noteikta 10% balsu barjera, kas jāpārvar, lai iekļūtu parlamentā gan sarakstiem, gan individuālajiem kandidātiem.[1] Barjeras ierobežojuma dēļ 2002. gada vēlēšanās parlamentā iekļuva tikai divas partijas, bet 2007. gadā — trīs.[2] 10% augsto ierobežojumu ir ticies apstrīdēts Eiropas cilvēktiesību tiesā, bet tā visas sūdzības ir noraidījusi.[3] 2022. gadā šī barjera tika pazemināta līdz 7%.

Jau kopš 2002. gada vēlēšanām, lielākā pārstāvētā partija parlamentā ir Taisnības un attīstības partija, kas ir izveidojusi vienas partijas valdību.[4] 2007. gadā otra partija, kurai izdevās pārvarēt 10% barjeru bija Republikāņu tautas partija, bet šobrīd parlamentā ir septiņas partijas un vairāki neatkarīgie deputāti, kas izstājušies no ievēlētajām partijām un izveidojuši savus politiskos grupējumus.

Vēsture labot šo sadaļu

Pirms Nacionālās asamblejas izveidošanas Turcijas priekštecei — Osmaņu impērijai arī bija parlaments, kura darbība tika izbeigta līdz ar impērijas sadalīšanu.

Parlaments pirms republikas izveidošanas labot šo sadaļu

Osmaņu impērija labot šo sadaļu

 
Osmaņu impērijas parlamenta atklāšana 1876. gadā, Dolmabahčes pilī, Konstantinopolē (tag. Stambula).

Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā divas reizes tika izveidota parlamentāra monarhija un šos laika posmus iedala: pirmās konstitūcijas un otrās konstitūcijas laikmetos. Pirmās konstitūcijas laikmets bija ļoti īss un tā laikā notika tikai divas parlamenta vēlēšanas. Pēc pirmajām vēlēšanām sabiedrībā valdīja ļoti liela neapmierinātība ar valdības darbu, jo tika ciesta neveiksme krievu-turku karā (18771878). Pirmais parlaments tika atlaists un 1877. gada 28. jūnijā tika sarīkotas jaunas vēlēšanas. Otro parlamentu atlaida 1878. gada 14. februārī sultāns Abdulhamids II.

Otrais konstitūcijas laikmets sākās 1908. gada 23. jūlijā un jaunajā konstitūcijā sultānam pamazām tika atņemtas vairākas tiesības. "Brīvības deklarācijā" ar grozījumiem 1909., 1912., 1914. un 1916. gadā tika atņemtas sultāna tiesības deportēt iedzīvotājus, kas pārkāpuši likumu, nodrošinātas tiesības uz preses brīvību un ieviests cenzūras aizliegums. Tika atzītas pilsoņu tiesības uz pulcēšanos un partiju veidošanu, bet valdība tika pakļauta parlamentam, nevis sultānam.

Parlaments labot šo sadaļu

Valdība (319)

Atbalsts valdībai

Opozīcija (281)

  •      CHP (130)
  •      HDP (57)
  •      İYİ (43)
  •      SP (20)
  •      DEVA (15)
  •      YRP (5)
  •      TİP (4)
  •      DP (3)
  •      EMEP (2)
  •      DBP (2)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Crossing the threshold – the Turkish election». electoral-reform.org.uk (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 12. decembris. Skatīts: 2019-04-05. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  2. Roger Hardy. «Turkey leaps into the unknown». British Broadcasting Corporation, 2002-11-04. Skatīts: 2006-12-14.
  3. hlsjrnldev. «ECHR Upholds Turkey's 10% Threshold in Elections» (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. februāris. Skatīts: 2020-02-17. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  4. «Turkey's old guard routed in elections». British Broadcasting Corporation. 2002-11-04. Skatīts: 2006-12-14.

Ārējās saites labot šo sadaļu