Londona
- Šis raksts ir par pilsētu Apvienotajā Karalistē. Par pilsētu Kanādā skatīt rakstu Landona.
Londona (angļu: London) ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju tā ir lielākā pilsēta Lielbritānijā un trešā lielākā pilsēta Eiropā[2] aiz Maskavas un Stambulas. Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē.[3]
| Londona London | |
|---|---|
| valsts galvaspilsēta | |
 | |
| Neformālais nosaukums: The Big Smoke | |
  Londona  Londona | |
| Koordinātas: 51°30′29″N 0°7′29″W / 51.50806°N 0.12472°WKoordinātas: 51°30′29″N 0°7′29″W / 51.50806°N 0.12472°W | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
| Valsts daļa | Anglija |
| Reģions | Lielā Londona |
| Dibināta | ap 43. |
| Vēsturiskie nosaukumi |
Londinium (Senās Romas laikos) Londres (franču) Llundain (velsiešu) Londra (itāļu) |
| Administrācija | |
| • Tips | Pilsētas dome |
| • Mērs | Sadihs Hans |
| Platība | |
| • valsts galvaspilsēta | 1 706,8 km2 |
| Augstums | 24 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • valsts galvaspilsēta | 8 799 728 |
| • blīvums | 5 257,3/km² |
| • urbānā teritorija | 11 905 500 |
| • aglomerācija | 15 010 295 |
| Laika josla | GMT (UTC0) |
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
| Mājaslapa | www.london.gov.uk |
 Londona Vikikrātuvē | |
Jau vairākus gadsimtus Londona ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas,kultūras un tūrisma centriem. Londona tiek uzskatīta par pasaules kultūras galvaspilsētu.[4] Tā ir pasaulē visvairāk tūristu apmeklētā pilsēta pasaulē (mērot pēc tūristu skaita), un ar pasaulē lielāko lidostu sistēmu (mērot pēc pasažieru skaita).[5] 2012. gadā Londona kļuva par pirmo pilsētu pasaulē, kurā norisinājās trešo reizi vasaras Olimpiskās spēles. Londonā saražo 20% no Apvienotās Karalistes IKP.[6]
Vēsture
labot šo sadaļuLondonu ir dibinājuši romieši ap 43. gadu, kad imperators Klaudijs iebruka Britānijas salā. Pilsētas romiešu nosaukums bija Londinium, un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu Britānijas provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija Kolčestera). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap 5. gadsimta vidu pilsētu bija pametuši iedzīvotāji, tomēr mūri bija saglabājušies. Pilsēta atkal tika apdzīvota anglosakšu karaļa Alfrēda Lielā laikā. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija — Vinčestera), tomēr tā bija Anglijas lielākā pilsēta. 14. gadsimta sākumā Londonā bija jau 100 tūkstoši iedzīvotāju.
Drīz pēc tam, kad Viljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadā Vota Tailera sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.
Tjudoru laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru. Reformācija Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visa katoļu baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija klosteri, baznīcas un citas reliģiskas celtnes). 16. gadsimta beigās Londonā darbojās Viljams Šekspīrs. 17. gadsimta sākumā Londonas iedzīvotāju skaits bija 225 tūkstoši.
1642. gadā, sākoties Anglijas pilsoņu karam, Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika Londonas Lielais ugunsgrēks, kurš nopostīja 60% no pilsētas.[7] Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota Kristofera Rena vadībā. 17. gadsimta beigās Londona kļuva par pasaules finanšu centru, nodibinoties Anglijas bankai, Loida apdrošināšanas tirgum un Britu Austrumindijas kompānijai.
Londonai kļūstot par Britu impērijas centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt. 19. gadsimta sākuma Londonas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu un tā kļuva par lielāko pilsētu pasaulē. Rūpniecības revolūcija vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais metro.
1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus[nepieciešama atsauce] (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja akmeņogles, viena no pilsētas vizītkartēm bija Londonas migla, īstenībā — smogs.
Otrā pasaules kara laikā Londonu bombardēja vācu aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju.[8] 1948. gadā Londonā notika vasaras olimpiskās spēles.
No 1970. līdz 1990. gadiem Londonā notika vairāki Īru republikāņu armijas kaujinieku terorisma akti, bet 2005. gada 7. jūlijā notika vairāki islāmistu terorakti Londonas metro un autobusā.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuLondona ir Lielbritānijas lielākā pilsēta pēc teritorijas un Anglijas galvaspilsēta. Londonas platība ir 1 570 km2 ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Cauri pilsētai plūst Temza, kurai vēsturiski ir bijusi liela ietekme uz pilsētas attīstību. Daudzus gadsimtus vienīgais tilts pār Temzu netālu no pilsētas bija Londonas tilts, tāpēc lielākoties galvenā apbūve bija netālu no tilta.
Klimats
labot šo sadaļuLondonas klimats lielākoties ir tāds pats kā citur Lielbritānijā ar vēsām vasarām un maigām ziemām. Pilsēta atrodas mērenajā klimata joslā. Vidēji ziemā dienas laikā temperatūra nav zemāka par +8 °C, un nepārsniedz ne vairāk kā +16 °C. Zemākā temperatūra Londonā ir reģistrēta 1987. gada janvārī, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz -7.5 °C. Nakts laikā gaisa temperatūra ziemā parasti svārstās sākot no -10 °C līdz -13 °C.Vasarā vidējā gaisa temperatūra dienā ir apmēram ap 23 °C. Augstākā temperatūra Londonā ir sasniegusi 38.1 °C. Vidēji saulains laiks Londonā ir vairāk kā 1600 stundas gadā.
| Londonas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 17.2 (63) |
19.6 (67.3) |
24.2 (75.6) |
29.2 (84.6) |
32.8 (91) |
35.6 (96.1) |
36.7 (98.1) |
38.1 (100.6) |
35.2 (95.4) |
29.6 (85.3) |
20.8 (69.4) |
17.2 (63) |
38.1 (100.6) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 8.1 (46.6) |
8.4 (47.1) |
11.3 (52.3) |
14.2 (57.6) |
17.9 (64.2) |
21.0 (69.8) |
23.5 (74.3) |
23.2 (73.8) |
19.9 (67.8) |
15.5 (59.9) |
11.1 (52) |
8.3 (46.9) |
15.2 (59.4) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | 2.3 (36.1) |
2.1 (35.8) |
3.9 (39) |
5.5 (41.9) |
8.7 (47.7) |
11.7 (53.1) |
13.9 (57) |
13.7 (56.7) |
11.4 (52.5) |
8.4 (47.1) |
4.9 (40.8) |
2.7 (36.9) |
7.5 (45.5) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −13.6 (7.5) |
−9.5 (14.9) |
−7.2 (19) |
−3.8 (25.2) |
−0.4 (31.3) |
2.8 (37) |
6.5 (43.7) |
6.7 (44.1) |
2.8 (37) |
−4.6 (23.7) |
−6.3 (20.7) |
−12.0 (10.4) |
−13.6 (7.5) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 55.2 (2.173) |
40.9 (1.61) |
41.6 (1.638) |
43.7 (1.72) |
49.4 (1.945) |
45.1 (1.776) |
44.5 (1.752) |
49.5 (1.949) |
49.1 (1.933) |
68.5 (2.697) |
59.0 (2.323) |
55.2 (2.173) |
601.7 (23.689) |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 61.5 | 77.9 | 114.6 | 168.7 | 198.5 | 204.3 | 212.0 | 204.7 | 149.3 | 116.5 | 72.6 | 52.0 | 1 632,6 |
| Avots nr. 1: [9] | |||||||||||||
| Avots nr. 2: [10] | |||||||||||||
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuLondona ir sadalīta 32 apkaimēs, ko dēvē par Londonas boro, un Londonas Sitijā. 13 no Londonas apkaimēm un Londonas Sitija ietilpst tā saucamajā Iekšējā Londonā, teritorijā, kas veidoja Londonas grāfisti līdz 1965. gadām, bet pārējie — Ārējā Londonā.
Londonas Sitija jeb vienkārši Sitija ir administratīvā vienība ar īpašu statusu, kas ietver sevī agrāko viduslaiku Londonu (nosaukums "Sitija" nozīmē "pilsēta", tātad pati Londonas pilsēta). Londonai vistuvākā apdzīvotā vieta tolaik bija Vestminsteras pilsēta, kas ar laiku saplūda ar pašu Londonu un tagad veido Londonas apkaimi ar šādu pašu nosaukumu. Gadsimtu gaitā, Londonai izplešoties, arvien vairāk apdzīvotu vietu tika iekļautas pilsētā.
|
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu19. un 20. gadsimtā pieaugot industrializācijai strauji sāka pieaugt Londonas iedzīvotāju skaits. 1925. gadā Londona pārspēja Ņujorku pēc iedzīvotāju skaita. Pirms Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz gandrīz deviņiem miljoniem. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits samazinājās līdz septiņiem miljoniem. Londona bija visvairāk apdzīvotā pilsēta Eiropas Savienībā un otrā visblīvāk apdzīvotā pilsēta Eiropā, neskaitot Stambulu. Laika posmā no 1991-2001 gadam pilsētā ieradās vairāk kā 726 000 imigrantu.
Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē. Londonas pilsētas teritorijā runā vairāk kā 300 valodās, pārsniedzot vismaz 10 000 iedzīvotājus no katras valodas saimes.[3]
Etniskais sastāvs
labot šo sadaļu| Etniskās grupas | Iedzīvotāju skaits Londonā | % iedzīvotāju skaits Londonā |
|---|---|---|
| Baltie | 4 887 435 | 59,8 |
| Angļi | 3 669 284 | 44,9 |
| Īri | 175 974 | 2,2 |
| Īru nomadi (Irish Travellers) | 8 196 | 0,1 |
| Cittautības baltie (poļi, franči, itāļi, vācieši, rumāņi, portugāļi, lietuvieši, spāņi u.c.) | 1 033 981 | 12,6 |
| Etniskās grupas | Iedzīvotāju skaits Londonā | % iedzīvotāju skaits Londonā |
|---|---|---|
| Jauktie | 405 279 | 5 |
| Baltie un melnie | 184 904 | 2,3 |
| Baltie un aziāti | 101 500 | 1,2 |
| Cittautības jauktie | 118 875 | 1,5 |
| Etniskās grupas | Iedzīvotāju skaits Londonā | % iedzīvotāju skaits Londonā |
|---|---|---|
| Aziāti | 1 511 546 | 18.4 |
| Indieši | 542 857 | 6,6 |
| Pakistāņi | 223 797 | 2,7 |
| Bangladesieši | 222 127 | 2,7 |
| Ķīnieši | 124 250 | 1,5 |
| Cittautības aziāti | 398 515 | 4,9 |
| Etniskās grupas | Iedzīvotāju skaits Londonā | % iedzīvotāju skaits Londonā |
|---|---|---|
| Melnie | 405 279 | 5 |
| Afrikāņi | 573 931 | 7 |
| No Karību salām | 101 500 | 1,2 |
| Cittautības melnie | 170 112 | 2,1 |
| Etniskās grupas | Iedzīvotāju skaits Londonā | % iedzīvotāju skaits Londonā |
|---|---|---|
| Citas rases | 281 041 | 3,4 |
| Arābi | 106 020 | 1,3 |
| Cittautības | 175 021 | 2.1 |
Iedzīvotāju skaita dinamika
labot šo sadaļu| Gads | Aptuvens iedzīvotāju skaits |
Gads | Aptuvens iedzīvotāju skaits |
|---|---|---|---|
| 50 | 5—10tūkst. | 1801 | 959 tūkst. |
| 140 | 45—60 tūkst. | 1831 | 1,655 milj. |
| 300 | 10—20 tūkst. | 1851 | 2,363 milj. |
| 400 | mazāk par 5 tūkst. | 1891 | 5,572 milj. |
| 500 | Daži simti | 1901 | 6,507 milj. |
| 700 | Daži tūkstoši | 1911 | 7,161 milj. |
| 900 | Daži tūkstoši | 1921 | 7,387 milj. |
| 1000 | 5—10 tūkst. | 1931 | 8,110 milj. |
| 1100 | 10—20 tūkst. | 1939 | 8,615 milj. |
| 1300 | 50—100 tūkst. | 1951 | 8,197 milj. |
| 1350 | 25—50 tūkst. | 1961 | 7,993 milj. |
| 1500 | 50—75 tūkst. | 1971 | 7,453 milj. |
| 1600 | 200 tūkst. | 1981 | 6,805 milj. |
| 1650 | 350 tūkst. | 1991 | 6,829 milj. |
| 1700 | 550 tūkst. | 2001 | 7,322 milj. |
| 1750 | 700 tūkst. | 2003 | 7,388 milj. |
Ievērojamākās vietas
labot šo sadaļu
- Parlamenta ēka (ieskaitot Bigbenu)
- Vestminsteras abatija
- Bakingemas pils
- Tauers
- Tauera tilts
- Svētā Pāvila katedrāle
- Trafalgaras laukums
- Karaliskā Griničas observatorija
- Šekspīra teātris
- Alberta halle
- Britu muzejs
- Dabas vēstures muzejs
- Šerloka Holmsa muzejs
- Tiso kundzes Vaska figūru muzejs
- "Londonas Acs"
- Vinzoras pils (piepilsētā)
- Impērijas kara muzejs
Kultūra
labot šo sadaļuLondonā četras reizes ir norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss 1960., 1963., 1968. un 1977. gadā.
Sports
labot šo sadaļuOlimpiskās spēles
labot šo sadaļuLondonā ir norisinājušās trīs Olimpiskās spēles- 1908., 1948. un 2012. gadā. 2005. gada vasarā Londona tika izvēlēta par 2012. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietu, kļūstot par pirmo pilsētu, kas Olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes.
Kopumā 2012. gada Olimpiskajās spēlēs izcīnīja 962 medaļas no tām 302 zelta medaļas un 304 sudraba medaļas, 356 bronzas medaļas. Visvairāk medaļas izcīnīja ASV (104 medaļas), Ķīna (88 medaļas) un Lielbritānija (65 medaļas).
Futbols
labot šo sadaļu
Londonā viennozīmīgi populārākais sporta veids ir futbols. Premjerlīgā piedalās 5 futbola klubi no Londonas: Arsenal FC, Chelsea, Crystal Palace F.C., Tottenham Hotspur un West Ham United. Zemākajās līgās spēlē vēl seši futbola klubi: Barnet, Brentford, Fulham, Leyton Orient, Millwall F.C., Charlton Athletic, un Queens Park Rangers. Ir arī vairāki futbola klubi, kuri nespēlē Anglijas augstākajās futbola divīzijās.
Teniss
labot šo sadaļuLondonā notiek arī Vimbldonas tenisa čempionāts, kas ir viens no četriem Grand Slam turnīriem.
Transports
labot šo sadaļu
Metro
labot šo sadaļuLondonā ir pasaulē lielākā un vecākā metro sistēma — tā tika atklāta 1863. gadā. Pašlaik Londonas metro sistēmā ir 270 stacijas. Londonas metro sistēmā ir 11 līnijas, kuru kopgarums ir 402 kilometri. Šis ir, iespējams, vieglākais un ātrākais veids kā pārvietoties pa Londonas centru.
Autobusi
labot šo sadaļuLondonā ir aptuveni 700 autobusu maršruti, kuri katru dienu apkalpo aptuveni 6 miljonus[nepieciešama atsauce] pasažieru. Savulaik par Londonas simbolu bija kļuvis Routemaster autobuss, bet laika gaitā no 2003. līdz 2005. gadam to no aprites izņēma un pašlaik Londonā šādi autobusi kursē tikai 9. un 15. maršrutā.
Aviosatiksme
labot šo sadaļuLondonas pasažieru un kravas plūsmu apkalpo 10 lidostas, no kurām lielākā ir Hītrovas lidosta, kas ir arī lielākā lidosta Eiropā. Regulārie reisi tiek veikti arī no Getvikas lidostas, Stanstedas lidostas, Lūtonas lidostas, Sitijas lidostas, Lidas lidostas un Sautendas lidostas. Biginhilas lidosta un Oksfordas lidosta tiek izmantotas vispārējai aviācijai un treniņlidojumiem. Pilsētai tuvākā ir Sitijas lidosta, kas no centra atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā.
Cilvēki
labot šo sadaļuSkatīt arī
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Londona |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://www.nomisweb.co.uk/sources/census_2021/report?compare=E12000007.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. februārī. Skatīts: 2013. gada 20. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 «City Mayors: World's most expensive cities in 2012 - Ranking». www.citymayors.com.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. novembrī. Skatīts: 2012. gada 10. februārī.
- ↑ «Beijing to overtake London as world’s largest aviation hub. Massive new airport planned». CAPA - Centre for Aviation.
- ↑ «London's place in the UK economy, 2005–06». City of London. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 25. maijs. Skatīts: 2008. gada 11. marts.
- ↑ Samuel Pepys. «Diary of Samuel Pepys — Volume 45: August/September 1666». https://www.gutenberg.org/files/4167/4167.txt.
- ↑ https://web.archive.org/web/20170430155359/http://www.nationalgeographic.com.au/history/bomb-damage-maps-reveal-londons-world-war-ii-devastation.aspx
- ↑ «London Heathrow Airport». Met Office. Skatīts: 2014. gada 17. septembris.
- ↑ «British Weather Extremes: Daily Maximum Temperatures». Torro. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. augustā. Skatīts: 2014. gada 17. septembris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Londona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)