Brenguļu pagasts

(Pāradresēts no Brenguļu ciems)

Brenguļu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas un Abula krastā. Robežojas ar sava novada Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastiem, Smiltenes novada Blomes pagastu un Cēsu novada Mārsnēnu pagastu.

Brenguļu pagasts
Novads: Valmieras novads
Centrs: Brenguļi
Kopējā platība:[1] 99,6 km2
 • Sauszeme: 97,8 km2
 • Ūdens: 1,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 871
Blīvums (2024): 8,9 iedz./km2
Izveidots: 1474. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Alt-Wrangelshof
Brenguļu pagasts Vikikrātuvē

Reljefa formas

labot šo sadaļu

Ješku grava

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Abuls, Dedums, Gauja, Ješku grāvis, Lisa, Mailīte, Mažupe, Miegupe, Pūpolupīte, Spindene, Storupīte, Viltums, Vīksnene.

Brenguļu dzirnavezers, Jaunbrenguļu dzirnavezers

Baltais purvs, Lisas purvs, Mailes purvs, Tīpuriņš

Dabas aizsardzība

labot šo sadaļu

Pagasta teritorijā atrodas daļa no aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja. Valsts aizsardzībā atrodas Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi.

Brenguļu pagasts pirmo reizi literatūrā pieminēts 1474. gadā.[4] 1920. gada agrārās reformas gaitā Vecbrenguļu muižas (Alt-Wrangelshof) zemes sadalīja 65 vienībās 1222 ha kopplatībā, muižas centru piešķīra rūpniecības un tirdzniecības sabiedrībai "Abuls". Sabiedrībai piederēja ūdensdzirnavas ar elektrostaciju. 1935. gadā Valmieras apriņķa Brenguļu pagasta (līdz 1925. gadam Vecbrenguļu pagasts) platība bija 69,4 km² un tajā dzīvoja 668 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Brenguļu ciema padomi, kuru gan likvidēja 1947. gadā, bet atjaunoja 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu. Valmieras rajona Brenguļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Jaunvāles ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brenguļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novads tika iekļauts Valmieras novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 345—    
19591 416+5.3%
19651 406−0.7%
GadsIedz.±%
19791 177−16.3%
19891 034−12.1%
20001 012−2.1%
GadsIedz.±%
2011859−15.1%
2021790−8.0%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Brenguļi (pagasta centrs), Cempi, Cempmuiža, Jaunvāle.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. «Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti. Valsts meža dienests.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. septembrī. Skatīts: 2017. gada 7. maijā.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP