Jānis Akers
Jānis Akers (1896. gada 9. septembris — 1916. gada 9. novembris) bija latviešu karavīrs, viens no retajiem latviešu strēlniekiem, kas tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni pēc nāves.
| ||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Trikātas pagastā. Izglītību ieguvis Valkas pilsētas skolā. Pēc nodarbošanās zemnieks.[1]
Sākoties latviešu strēlnieku vienību formēšanai, 1915. gada augustā brīvprātīgi pieteicies dienestam. Dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, apakšvirsnieks (seržants).
1916. gada 8. martā kopā ar leitnantu Andreju Krūmiņu[2] kritis kaujā pie Plakanu mājām, Olaines Misas rajonā. Par kaujā izrādīto varonību 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[1]
1916. gada 8. martā pie Ķekavas Akers, nokļuvis vāciešu ielenkumā un nevēlēdamies krist gūstā, lauzās cauri vāciešu rindām kopā ar savu virsnieku, praporščiku Krūmiņu, un krita šajā cīņā[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 L.k.o.k. biogrāfija — Akers, Jānis
- ↑ Varoņu sejas (1930) Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. (31. lpp.)
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |