Taurgovs
Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).
| Taurgovs | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Vēršu apakšdzimta (Bovinae) |
| Cilts | Vēršu cilts (Bovini) |
| Ģints | Vērši (Bos) |
| Suga | Taurs (Bos primigenius) |
| Pasuga | Liellops (Bos primigenius taurus) |
| Sinonīmi | |
| Bos taurus | |
| Izcelsmes vieta | |
| Vācija | |
 Taurgovs Vikikrātuvē | |
Pēdējais taurs nomira 1627. gadā Polijā. Tā kā mūsdienu liellopi ir taura pēcteči, tad izmantojot selekciju kā instrumentu, zinātnieki cenšas dabā atgriezt seno izmirušo dzīvnieku. Starp zinātniekiem nav vienprātības šajā jautājumā. Daļa uzskata, ka izmantojot jaunākos sasniegumus ģenētikā ir iespējams atgūt izmirušu sugu, bet citi tam nepiekrīt, uzskatot, ka jauniegūtā šķirne ir tikai izmirušās sugas vairāk vai mazāk ārējs atdarinājums.[1]
Tauru atjaunošanas programmas vēsture
labot šo sadaļu
Tauru atjaunošanas programmu 1920. gados uzsāka brāļi Heki — Heins Heks un Luts Heks no Vācijas. Heins Heks būdams Minhenes zoodārza direktors uzsāka līdz šim nebijušu programmu — izmirušo savvaļas sugu rekonstrukciju no mājdzīvniekiem, izmantojot mērķtiecīgu selekciju. Viņa mērķis bija atjaunot lielos Eiropas zālēdājus, kā Eirāzijas tauru (Bos primigenius primigenius) un tarpānu (Equus ferus ferus). Heinsa Heka programmai pievienojās viņa brālis Luts Heks, kas bija Berlīnes zoodārza direktors. Otrā pasaules kara laikā tauru atjaunošanas programmu finansiāli atbalstīja nacistu režīms. Taura atdzimšana lieliski iederējās ideālās āriešu tautas tēlā un leģendā.[2]
Heins Heks tauru programmai lietoja Ungārijas stepju govis, Skotijas hailenderi, Bavārijas govis, Angelnas govis, Vācijas frīziešu govis un Korsikas govis. Berlīnē viņa brālis Luts Heks krustoja Spānijas cīņas buļļus ar Heinsa Heka iegūtajām govīm, kā arī ar citām šķirnēm. Jaunā iegūtā šķirne ārēji ļoti līdzinājās senajam tauram, un brāļi Heki Hitlera administrācijai ziņoja, ka uzdevums ir izpildīts.[3]
Beidzoties karam, visas Berlīnes taurgovis aizgāja bojā, bet izdzīvoja Minhenes zoodārza taurgovis.[3] 20. gadsimta beigās Minhenes taurgovis tika pārotas ar vēl dažādām primitīvām liellopu šķirnēm, lai turpinātu gadsimta sākumā iesāktos selekcijas darbus. Lai arī taurgovis ģenētiski ir ļoti tālu no senajiem, izmirušajiem tauriem, tās ārēji tiem ir līdzīgas, un tām piemīt daudzas savvaļas dzīvniekiem raksturīgās īpašības. Kā saka britu reto šķirņu kolekcionārs Dereks Govs: "Es nedomāju, ka tas ir lielāks grēks audzēt Heka taurus kā braukt ar folksvāgenu. Tā bija sapņu šķirne. Bet tā ir arī kvalitatīva liellopu šķirne ar izcilu izturību un pieticību. Es ticu, ka vienu dienu tās varētu atgriezties savvaļā un kļūt par majestātiskiem meža valdniekiem."[3]
Pasaules Dabas Fonda programma
labot šo sadaļu
Mūsdienās Pasaules Dabas Fonda programmā tiek izmantoti Minhenes taurgovju pēcnācēji. Pasaules Dabas Fonda mērķis ir trīs lielo Eiropas zālēdāju (sumbru, savvaļas zirgu un tauru) atgriešanās savvaļā. Lielie zālēdāji nogana pļavas un atjauno dabisko ainavu. Noganītās pļavas ir mājvieta daudzām retām augu un dzīvnieku sugām.[4]
Izplatība
labot šo sadaļuNīderlandē dabas rezervātā netālu no Flevolandes savvaļā, bez cilvēku iejaukšanās dzīvo apmēram 600 taurgovis. Otra lielākā savvaļas taurgovju populācija dzīvo Vācijas rezervātā netālu no Berlīnes. Vācijā lielas taurgovju populācijas mājo vēl divos rezervātos Tīringenē netālu no Jēnas un Bavārijā. Saskaņā ar 2000. gada datiem Francijā dzīvo apmēram 100 taurgovis. Lielbritānijā taurgovis 2009. gadā ieveda reto šķirņu kolekcionārs Dereks Govs (Derek Gow), kurš Beļģijā nopirka 13 taurgovis.[5]
Taurgovis Latvijā ieradās 2004. gada 23. februārī. Pirmās 23 taurgovis tika palaistas Papes ezera dabas parkā.[6] 21 dzīvnieks tika atvests no Nīderlandes, bet 2 no Vācijas.[7] Tā paša gada oktobrī uz Latviju atveda vēl 18 taurgovis, no kurām 2 buļļi tika piepulcināti Papes taurgovīm, bet 15 tika izlaisti Ķemeru nacionālajā parkā un 1 bullis tika aizvests uz Kandavu.[8]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Taurgovs bullis ir samērā liela auguma, tā augstums skaustā pēc šķirnes rādītājiem nedrīkst būt zemāks par 1,6 metriem, govs zemākais skausta augstums ir 1,4 metri. Bet salīdzinot ar savvaļas tauru, taurgovis vidēji ir par 20 — 30 cm zemākas. Tomēr selekcijas gaitā taurgovju augumam un svaram ir tendence pieaugt, īpaši Vācijas ganāmpulkos.
Taurgovs buļļi nav smagāki kā citu šķirņu liellopa buļļi. Toties senais taurs svēra apmēram 1000 kg. Lai palielinātu taurgovju masu, govis mēģināja sapārot ar Āfrikas vatusi buļļiem. Rezultātā ieguva nedaudz lielākus pēcnācējus, bet tas izraisīja arī daudzām jaunajām govīm neauglību, kas liecina, ka gadu gaitā Āfrikas mājas liellopi ģenētiski ir attālinājušies no Eiropas liellopiem. Turpinot pārot ar Āfrikas buļļiem jauno govju neauglība pieauga.
Taurgovīm ir bieza, brūnganmelna vai zeltaini brūna vilna. Ziemas laikā kažoks kļūst biezāks, kas pasargā taurgovi no aukstuma. Ragi ir abiem dzimumiem, tie ir izvirzīti sāņus un galos uzliekti uz augšu.[6]
Taurgovis gadu gaitā ir ieguvušas savvaļas dzīvniekiem raksturīgas īpašības: tās spēj izdzīvot un radīt pēcnācējus bez cilvēka palīdzības, tās nomaina vasaras apmatojumu pret ziemas, govīm ir labi attīstīts mātītes instinkts un prasme atrast piemērotu barību ziemas periodā, kā arī rudenim sākoties, uzkrāt tauku rezerves.[6]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Taurgovis veido ģimeņu grupas, kuras sastāv no vecākās govs, tās meitām, mazmeitām un pārējām sieviešu dzimuma pēcnācējām. Jaunie buļļi arī dzīvo mātes barā līdz 3 — 4 gadu vecumam. Riesta laikā katra ģimenes grupa pievienojās kādai buļļu grupai. Lielās teritorijās iespēja aplecināt ģimenes grupas govi ir samērā maza. Taurgovis bieži mājo kopā ar savvaļas zirgiem, jo pārtiek no garākas zāles nekā zirgi. Tās draudzīgi sadzīvo arī ar citiem zālēdājiem, kā mežacūkām, aļņiem, sumbriem un stirnām.[6]
Taurgovīm ir vajadzīgas plašas ganības, jo vasarā tie zāli nenoplūc līdz zemei, bet ziemā tie barojas ar nenoplūkto zāli. Vasarā taurgovis barojas arī ar koku un krūmu lapām. Ziemā tie ēd arī koku atvases, mizu un krūmus.[6]
Reprodukcija
labot šo sadaļu
Taurgovīm teļi dzimst pavasarī — aprīlī un maijā. Atšķirībā no liellopa govīm taurgovīm ir mazi tesmeņi, un tās izstrādā pienu tik, cik izdzer teļš. Govis pirms dzemdībām pamet baru, lai teliņš piedzimtu klusā un nomaļā vietā. Pirmās dienas teliņš tiek noslēpts zālē, un govs ierodas to pabarot vairākas reizes dienā. Teļam paaugoties, tas pievienojas mātei un pārējam ģimenes baram.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ A shaggy cow story: how a Nazi experiment brought extinct aurochs to Devon[novecojusi saite]
- ↑ «'Nazi Cows' Roam English Countryside». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. janvārī. Skatīts: 2011. gada 5. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Hitler has only got one bull (and it's alive and well in the West Country)
- ↑ «Papes dabas parka iemītniekiem jauni kaimiņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. maijā. Skatīts: 2011. gada 5. februārī.
- ↑ «What the Heck?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. janvārī. Skatīts: 2011. gada 5. februārī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Taurs[novecojusi saite]
- ↑ «Tauru pēcteči atgriezušies Papes pļavās!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. maijā. Skatīts: 2011. gada 5. februārī.
- ↑ Ierodas 24 jauni dzīvnieki — savvaļas zirgi un tauri[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taurgovs |
- Jaunas savvaļas govs izveidošana
- Taurgovis pie Papes ezera Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. (foto)
- Papes pļavās šogad piedzimuši desmit tauru pēcteči un tikpat savvaļas zirgi
- Nācies nošaut vienu no Latvijā mītošajiem tauru pēctečiem
- Savā vaļā / Nesēžam mājās![novecojusi saite]
- Rückkehr der Auerochsen: die Wiederkehr des Urrinds
- 'Nazi' cattle being bred in UK (video)