Vēršu apakšdzimta
Vēršu apakšdzimta (Bovinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 26 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 9 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir ūdens bifelis, bizons, jaks, sumbrs un dižantilope.
| Vēršu apakšdzimta Bovinae (Gray, 1821) | |
|---|---|
 Ūdens bifeļi (Bubalus bubalis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Atgremotāju apakškārta (Ruminantia) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Vēršu apakšdzimta (Bovinae) |
| Iedalījums | |
| |
 Vēršu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Vēršu apakšdzimtā ir vairākas domesticētas sugas, un viena no tām ir liellops (Bos primigenius taurus), kas ir izmirušā savvaļas taura pasuga. Tas tiek audzēts visā pasaulē, lai iegūtu gaļu, pienu un ādu. Izņēmums ir hinduisti Indijā un Nepālā, kas liellopu gaļu pārtikā nelieto, uzskatot, ka šie dzīvnieki ir svēti. Citas domesticētās sugas ir ūdens bifelis (Bubalus bubalis), jaks (Bos grunniens), bantengs (Bos javanicus) un mājas gaurs (Bos frontalis).[1]
Balstoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem, vēršu apakšdzimtas dzimtene ir Āzija. Senākās atrastās fosilijas ir 18,5 miljonus gadu vecas.[1] Mūsdienās vislielākā sugu dažādība ir sastopama Āzijā un Āfrikā, bet savvaļas sugas ir sastopamas arī Ziemeļamerikā un Eiropā. Latvijā tiek realizēta Pasaules Dabas Fonda programma, reintroducējot abas Latvijas dabai piederošās savvaļas vēršu apakšdzimtas sugas: sumbru un taurgovi, kas ir līdziniece izmirušajiem tauriem.[2][3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu.jpg)
Vēršu apakšdzimtas dzīvnieki ir vidēji lieli vai lieli zālēdāji. Grupa ir ļoti dažāda, par ko liecina samērā atšķirīgās ciltis: dižantilopju, Indijas antilopju un vēršu cilts.
Tomēr visām apakšdzimtas sugām ir dažas kopīgas iezīmes. Vēršu apakšdzimtas dzīvnieki ir vieni no lielākajiem dobradžu dzimtā. Daudzas sugas sver vairāk kā 200 kg, bet dažas vairāk kā 500 kg.[1] Vēršu apakšdzimtai ir raksturīgs spēcīgs dzimumdimorfisms. Dažu sugu tēviņi ir gandrīz divas reizes lielāki nekā mātītes. Visiem tēviņiem ir ragi, kā arī visām vēršu cilts (Bovini) mātītēm ir ragi un 3 sugu mātītēm no dižantilopju cilts (Strepsicerotini). Mātītēm ragi ir izteikti mazāki, smalkāki un vieglāki nekā tēviņiem. Ragi abiem dzimumiem ir gludi, sirpveida, bez izciļņiem vai vijumiem. Vēršu apakšdzimtas dzīvniekiem uz sejas vai priekškājām nav smaržu sekrēta dziedzeri kā tas ir, piemēram, kazu apakšdzimtas dzīvniekiem. Toties visām šīs apakšdzimtas sugām smaržu sekrēta dziedzeri ir uz pakaļkājām.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Vēršu apakšdzimta (Bovinae)
- Dižantilopju cilts (Strepsicerotini)
- ģints Dižantilopes (Taurotragus)
- Dižantilope (Taurotragus derbianus)
- Parastā dižantilope (Taurotragus oryx)
- ģints Vītņragantilopes (Tragelaphus)
- Antilope niala (Tragelaphus angasii)
- Centrālāfrikas krūmāzis (Tragelaphus scriptus)
- Dienvidāfrikas krūmāzis (Tragelaphus sylvaticus)
- Kalnu antilope niala (Tragelaphus buxtoni)
- Lielais kudu (Tragelaphus strepsiceros)
- Mazais kudu (Tragelaphus imberbis)
- Vītņragantilope bongo (Tragelaphus eurycerus)
- Vītņragantilope sitatunga (Tragelaphus spekii)
- ģints Dižantilopes (Taurotragus)
- Indijas antilopju cilts (Boselaphini)
- ģints Indijas antilopes (Boselaphus)
- Indijas antilope (Boselaphus tragocamelus)
- ģints Indijas četrragantilopes (Tetracerus)
- Indijas četrragantilope (Tetracerus quadricornis)
- ģints Indijas antilopes (Boselaphus)
- Vēršu cilts (Bovini)
- ģints Āfrikas bifeļi (Syncerus)
- Āfrikas bifelis (Syncerus caffer)
- ģints Bifeļi (Bubalus)
- Āzijas ūdens bifelis (Bubalus arnee)
- Kalnu bifelis (Bubalus quarlesi)
- Mindoras bifelis (Bubalus mindorensis)
- †Pundurbifelis (Bubalus cebuensis)
- Sulavesi bifelis (Bubalus depressicornis)
- Ūdens bifelis (Bubalus bubalis)
- ģints Bizoni (Bison)
- Amerikas bizons (Bison bison)
- †Senais bizons (Bison antiquus)
- †Stepes bizons (Bison priscus)
- Sumbrs (Bison bonasus)
- †ģints Milzu bifeļi (Pelorovis)
- †Milzu bifelis (Pelorovis antiquus)
- ģints Vērši (Bos)
- Bantengs (Bos javanicus)
- Gaurs (Bos gaurus)
- Indoķīnas pelēkais vērsis (Bos sauveli)
- Jaks (Bos mutus)
- Mājas gaurs (Bos frontalis)
- †Taurs (Bos primigenius)
- †Bos palaesondaicus
- ģints Vjetnamas vērši (Pseudoryx)
- Vjetnamas vērsis (Pseudoryx nghetinhensis)
- ģints Āfrikas bifeļi (Syncerus)
- Dižantilopju cilts (Strepsicerotini)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Subfamily Bovinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 2. februārī.
- ↑ «Sumbri atgriežas Latvijā!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. februārī.
- ↑ Taurs[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēršu apakšdzimta |