Sārtais strazds
Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Ligzdo Austrumeiropas dienviddaļas un Āzijas rietumu un centrālās daļas mērenajā joslā,[2] ziemo Indijā un Šrilankā.[3] Tas ir stepju un atklātu lauksaimniecības ainavu putns.
| Sārtais strazds Pastor roseus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Strazdu dzimta (Sturnidae) |
| Ģints | Sārtie strazdi (Pastor) |
| Suga | Sārtais strazds (Pastor roseus) |
 Sārtais strazds Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu_(8079444496).jpg)
Sārtais strazds sastopams Eiropas dienvidaustrumos, no Balkāniem areālam austrumu virzienā turpinoties gar Melnās jūras ziemeļu piekrasti cauri Ukrainas un Krievijas dienvidiem, Volgas lejtecei stepēs. Sastopams arī Kazahstānas centrālajā un austrumu daļā, Altaja un Mongolijas rietumos. Areāls uz dienvidiem plešas līdz Turcijai, Irākas ziemeļiem, Irānai, Afganistānai un Ķīnas ziemeļrietumiem. Klejotāji reizēm ligzdo arī Čehijā, Ungārijā un Itālijā.[3]
Vasarās, kad savairojas sienāži un citi kukaiņi, sārtais strazds ieklejo Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Šetlendas salās un Zviedrijā, šajās teritorijās nelielā skaitā arī pārziemojot.[4] Tomēr sārtais strazds ziemo galvenokārt Indijā un Šrilankā.[3][4]
Latvijā
labot šo sadaļuSārtais strazds ļoti reti ieklejo Latvijā. Līdz šim bijuši astoņi novērojumi.[3]
Izskats
labot šo sadaļu_(8079444740).jpg)
Sārtais strazds ir vidēji liels dziedātājputns, tēviņi nedaudz lielāki nekā mātītes. Ķermeņa garums ir 22—26 cm, spārnu plētums 37—40 cm, tēviņa svars 59—90 g, mātītes 60—88 g.[5][6] Tam ir rozā kājas un rozā, īss knābis ar melnu pamatni, un pakausī spurains cekuls, kas gan ir redzams tikai tad, kad putns ir satraucies. Tēviņiem cekuls ir lielāks nekā mātītēm,[5] kā arī knābja pamatne mazāk melna nekā mātītēm.[6]
Pieaugušajiem putniem apspalvojums uz galvas, krūtīm, spārniem un astes ir melns ar zili violetu spīdumu, bet mugura, sāni un vēders ir rozīgi. Abi dzimumi izskatās vienādi,[4] lai gan mātīte ir nedaudz pelēcīgāka. Ārpus vairošanās sezonas arī tēviņš kļūst pelēcīgāks. Jaunie putni ir pelēcīgu smilšu krāsā ar vieglu raibumojumu, kājas oranžas, knābis dzeltens.[5][6]
Sārtajam starzdam ir attīstīta vokalizācija, un dziesma atgādina mājas strazda vīterošanu. Ziemas periodā sārto strazdu bari sarunājas nepārtraukti.[5]
Uzvedība
labot šo sadaļu_(8079445006).jpg)
_near_Hyderabad_W3_IMG_4832.jpg)
Sārtie strazdi ir ļoti sabiedriski un veido lielus, skaļus barus visa gada garumā. Tie barojas, ligzdo un nakšņo kopā. Agresija vienam pret otru tiek novērota ļoti reti. Vairošanās sezonas laikā barā ir vairāki desmiti vai simti, bet ziemas periodā tie ir tūkstoši indivīdu. Bieži sārto strazdu bars ir jaukts ar citām strazdu sugām, vārnām un papagaiļiem.[5]
Barība
labot šo sadaļuSārtie strazdi ir visēdāji, bet pamatbarība ir kukaiņi. Sārtie strazdi spēj notiesāt gan lielu daudzumu graudu labības laukā, nokaitinot zemniekus, gan efektīvi samazināt īpaši kaitīgu lauksaimniecības kaitēkļu daudzumu labībās laukā, barojoties ar siseņiem un sienāžiem. Kopumā ieguvums no sārtajiem strazdiem lauksaimniekiem ir lielāks, nekā zaudējumi, tādēļ mūsdienās Ķīnas zemnieki cenšas piesaistīt ligzdojošos strazdus pēc iespējas tuvāk tīrumiem, būvējot tiem putnu būrus. Sārtie strazdi ir efektīvi kaitēkļu iznīcinātāji arī augļu dārzos. Šie putni, lai arī mājo sausās stepēs, vienmēr apmetas kādas ūdenstilpes tuvumā.[4]
Sārtie strazdi barojas arī ar ziedu nektāru, ogām, augļiem un sēklām. Iecienīti augļi ir vīģes, dateles, vīnogas, ķirši, aprikozes, persiki, zīdkoka ogas, kaperi un pat čili.[5][7] Vairošanās sezonas laikā barība galvenokārt tiek uzlasīta no zemes, retumis ķerot kukaiņus gaisā.[4]
Ligzdošana
labot šo sadaļuSārtie strazdi veido ciešas ligzdošanas kolonijas, un to vairošanās sezona ir ļoti kompakta — lielākajā daļā izplatības areāla no maija līdz jūnijam, laikā, kad ir bagātīgi pieejami siseņi un sienāži.[5][8] Ligzda tiek iekārtota spraugā starp akmeņiem, klinšu iedobēs un plaisās, ēku un tiltu konstrukcijās, retākos gadījumos koku dobumos. Ligzda būvēta no zariņiem un zāles, beigās izklāta ar ļoti smalku zāli, lapām un spalvām. Reizēm oderēšanai tiek izmantoti vērmeļu un fenheļa smalkākie zariņi. Iespējams tie tiek izmantoti kā parazītu atbaidītāji. Sārtie strazdi mēdz izmantot iepriekšējā gada ligzdu.[4][5]
Dējumā ir 3—6 gaiši zilas olas, lai gan sastopami arī ļoti lieli dējumi, līdz 10 olām. Šādos gadījumos, iespējams, ligzdu izmanto vairākas mātītes.[5] Inkubācijas periods ilgst 14—16 dienas, perē abi vecāki.[4][5] Arī par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido, sasniedzot apmēram 24 dienu vecumu.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 IOC World Bird List: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings & oxpeckers, 2018
- ↑ IUCN: Sturnus roseus
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ornitofaunistika: Sārtais strazds Pastor roseus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. janvārī. Skatīts: 2015. gada 19. novembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «Planet of Birds: Rose-coloured Starling (Pastor roseus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 19. novembrī.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 «ARKive: Rosy starling (Sturnus roseus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 19. novembrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 A Field guide to BIrds: Rose-coloured Starling
- ↑ Ali, Salim; Ripley, S Dillon (1987). Handbook of the Birds of India and Pakistan (second ed.). New Delhi: Oxford University Press. pp. 163–166. ISBN 978-0-19-565938-2.
- ↑ Rasmussen, Pamela C.; Anderton, John C. (2005). Birds of South Asia The Ripley Guide (First ed.). Washington DC: NMNH, Lynx Edicions. pp. 582–583. ISBN 84-87334-66-0