Vērmele, arī pelene[1] (Artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, kura dabiskā izplatības vide ir Eirāzija un Ziemeļāfrika.

Vērmele
Artemisia absinthium (L.)
Vērmele (Artemisia absinthium)
Vērmele (Artemisia absinthium)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsVībotnes (Artemisia)
SugaVērmele (A. absinthium)
Vērmele Vikikrātuvē

Izplatība un raksturojums

labot šo sadaļu

Vērmele ir sastopama ne visai bieži. Tā aug dārzos, ceļmalās, sētmalēs, nezāļainās vietās. Saknenis resns, bieži pārkoksnējies. Stumbrs stāvs, zarains, ar ļoti daudziem piekļāvīgiem matiņiem un punktveida dziedzeriem. Lapu daudz, tās pamīšus, vienkāršas, visgarām stumbram un zariem; lapas plātne divkārt vai trīskārt plūksnaini dalīta, abās pusēs spīdīgi zīdaina, ar daudziem matiņiem. Apakšējās lapas ar 4–12 cm garu kātu un apmēram tikpat garu plātni, stumbra vidusdaļā lapas sēdošas, vienkāršākas, pat trīsstūrainas, augšējās lapas bieži vien ar veselu plātni. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedu kurvīšu ļoti daudz, tie nokareni, ieapaļi, ļoti zarainās skarās. Vīkala lapas jumstiņveidīgi, ārējās lineāri lancetiskas, iekšējās olveida, ar platu, caurspīdīgu, plēvainu apmali. Kurvīša gultne ar gariem matiņiem. Ziedi dzelteni. Kausmatiņu nav. Vainags stobrveida; kurvīša ārmalā sievišķi ziedi, bieži vien vainaga apmale divdaļīga, kurvīša vidū divdzimumu ziedi, bieži vien vainaga apmale ar 5 zobiņiem. Auglis – ļoti sīks sēklenis, bez lidmatiņiem.

Ķīmiskais sastāvs

labot šo sadaļu

Laksti un lapas satur ēterisko eļļu (līdz 2%), kuras sastāvā ietilpst tujols, tujons, hamazulēns un citi terpēni. Bez ēteriskās eļļas lakstos vēl ir rūgtvielas - absintīns, anabsintīns, artabzīns (lapās vairāk nekā ziedos); flavonoīdi, organiskās skābes, karotīns, miecvielas, askorbīnskābe u.c. savienojumi.

Vērmele ir ārstniecības augs un garšaugs. Tā ir galvenā absinta sastāvdaļa. Ārstniecībā lakstus izmanto kuņģa, žults un aizkuņģa dziedzera sekrēcijas stimulēšanai, ēstgribas rosināšanai, kā vieglu pretsāpju un miega līdzekli, arī cērmju izdzīšanai. Satur ēterisku eļļu, ko lieto kā garšvielu vīna un liķieru rūpniecībā. Augs ir indīgs, ļoti lielās devās izraisa saindēšanos. Saindēšanās gadījumos var būt krampji un psihiski traucējumi.

  1. A. Pētersone. Savvaļas ārstniecības augi. Rīga : LVI, 1963., 315. lpp.