Rumāņu īpašvārdu atveidošana

Rumāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Rumāņu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem atveidošanas principiem latvisko rumāņu un moldāvu cilmes personvārdus, kā arī Rumānijas un Moldovas ģeogrāfiskos nosaukumus. Rumāņu valodas ģeogrāfiskie nosaukumi sastopami arī Vojevodinā Serbijā un Čerņivcu apgabalā Ukrainā, kur tie var parādīties kā otrie nosaukumi.

Atveidojot Rumānijas un Moldovas personvārdus, jāņem vērā, ka plaši izplatīti ir ungāru un vācu izcelsmes personvārdi Rumānijā un krievu un ukraiņu izcelsmes personvārdi Moldovā, kuri latviskojami pēc attiecīgo valodu atveides principiem.

Rumāņu alfabēts

Rumāņu un moldāvu valodas lieto šādu alfabētu:

A, a; Ă, ă; Â, â; B, b, C, c; D, d, E, e; F, f; G, g; H, h; I, i; Î, î; J, j; K, k; L, l; M, m; N, n; O, o; P, p; Q q; R, r; S, s; Ş ş; T, t; Ţ ţ; U, u; V, v; W w; X, x; Y y; Z, z.

Fonētiskās atveidošanas tabula

Burts vai burtkopa rumāņu ortogrāfijā	IPA fonēma	Atveidošana latviski	Piemērs rumāņu valodā	Piemērs latviešu valodā
A a	[a]	a	Calafat	Kalafata
Ă ă	[ə]	e	Făgăraş	Fegeraša
 â	[ɨ]	i	Târgu Mureş	Tirgumureša
B b	[b]	b	Budeşti	Budešti
C c	[ʧ]	č pirms "e" un "i"	Bucegi	Bučedži
	[k]	k citos gadījumos	Focşani	Fokšani
ce	[ʧ]	č pirms "a"	Suceava	Sučava
ci	[ʧ]	č pirms "a", "o", "u"	Ciacova	Čakova
cc	[ʧ]	č	Isaccea	Isačja
ch	[k]	k	Chiskani	Kiskani
D d	[d]	d	Dej	Dež
E e	[je]	je zilbes sākumā rumāņu cilmes vārdos	Dăeşti	Deješti
		neattēlojas starp "c", "g" un "a", "o", "u"
	[e]	e citos gadījumos	Albeşti	Albešti
ea	[jæ]	ja	Oradea	Oradja
F f	[f]	f	Feteşti	Fetešti
G g	[ʤ]	dž pirms "e" un "i"	Bucegi	Bučedži
	[ɡ]	g citos gadījumos	Galaţi	Galaca
ge	[ʤ]	dž pirms "a", "o"	Sângeorz-Băi	Sindžorzbeja
gi	[ʤ]	dž pirms "a", "o", "u"	Giurgiu	Džurdžu
gh	[ɡ]	g	Sighetul	Sigetula
H h	/h/	h	Dorohoi	Dorohoja
I i	[j]	j pirms patskaņa vienā zilbē vai starp patskaņiem	Aiud	Ajuda
		neattēlojas starp "c", "g" un "a", "o", "u"
	[i]	i citos gadījumos	Bicaz	Bikaza
ia	[ʲa]	ija galotnē	Jijia	Žižija
ii	[ʲi]	i	Vălenii de Munte	Veleni de Munte
Î î	[ɨ]	i	Însurăţei	Insureceja
J j	[ʒ]	ž	Jijia	Žižija
K k	[k]	k (tikai svešvārdos)
L l	[l]	l	Brăila	Breila
M m	[m]	m	Mediaş	Mediaša
N n	[n]	n	Iernut	Jernuta
O o	[o]	o	Orşova	Oršova
P p	[p]	p	Panciu	Panču
Q q	[k]	k (tikai svešvārdos)
R r	[r]	r	Abrud	Abruda
S s	[s]	s	Sibiu	Sibiu
Ş ş	[ʃ]	š	Teiuş	Tejuša
T t	[t]	t	Tecuci	Tekuča
Ţ ţ	[ʦ]	c	Topliţa	Toplica
U u	[u]	u	Giurgiu	Džurdžu
	[w]	v divskaņa otrajā pozīcijā galotnēs	Vaşcău	Vaškeva
		u divskaņa otrajā pozīcijā citur	Rădăuţi	Redeuci
V v	[v]	v	Vaşcău	Vaškeva
W w	[v], [w]	v (tikai svešvārdos)
X x	[ks]	ks (tikai svešvārdos)	Alexandria	Aleksandrija
Y y	[j], [i]	i (tikai svešvārdos)
Z z	[z]	z	Brazi	Brazi

Gramatizācija

• Vietvārdus, kas sastāv no vairākiem vārdiem un starp kuriem nav saikļa "de", apvieno: Sfântu Gheorghe - Sfintugeorge.
• Vietvārdus, kas sastāv no vairākiem vārdiem un kuru starpā ir saiklis "de", atstāj dalītus: Curtea de Argeş - Kurtja de Ardžeša.
• Vietvārdus, kas sastāv no vairākiem vārdiem ar atdalošu defisu, atveido attiecīgi vairākos vārdos bez defises: Bumbeşti-Jiu - Bumbešti Žiu.
• Trīszilbīgiem un garākiem vietvārdiem, kas beidzas ar galotni "-u", tiek izveidota lokāma galotne "-a" vai "-s": Bacău - Bakeva; Moldoveanu - Moldovjans (kalns).
• Trīszilbīgiem un garākiem vietvārdiem, kas beidzas ar galotnēm "-ei", "-oi", "-ui", tiek izveidotas lokāmas galotnes "-eja", "-oja", "-uja":Sighetu Marmaţiei - Sigetumarmacjeja, Dorohoi - Dorohoja, Vaslui - Vasluja.

Avoti

• Rumāņu īpašvārdu atveidošana - Galvenā enciklopēdiju redakcija (manuskripts).

Skatīt arī

• Īpašvārdu atveidošana
• Rumāņu valoda
• Moldāvu valoda