Astrahaņa
Astrahaņa (krievu: Астрахань) ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
| Astrahaņa | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Астрахань | |||
 Astrahaņas Kremlis | |||
| |||
  Astrahaņa .svg) Astrahaņa  Astrahaņa | |||
| Koordinātas: 46°20′00″N 48°02′00″E / 46.33333°N 48.03333°EKoordinātas: 46°20′00″N 48°02′00″E / 46.33333°N 48.03333°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federālais apgabals | Dienvidu federālais apgabals | ||
| Federācijas subjekts | Astrahaņas apgabals | ||
| Pirmoreiz minēta | 1334. gadā | ||
| Dibināta | 1558. gadā | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 208,69 km2 | ||
| Augstums | −25 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 475 629 | ||
| • blīvums | 2 543,8/km² | ||
| Laika josla | MSK (UTC+4) | ||
| Pasta indeksi | 414xxx | ||
| Tālruņu kods | +7 851 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Astrahaņa Vikikrātuvē | |||
Tā atrodas Volgas deltā netālu no tās ieplūšanas Kaspijas jūrā. Federālā autoceļa R22 "Kaspija" galapunkts 1534 km uz dienvidaustrumiem no Maskavas.
Astrahaņa pašreizējā vietā ir dibināta 1717. gadā.
Vēsture
labot šo sadaļu
Astrahaņas apvidus jau kopš m. ē. 6. gadsimta bija pazīstams kā lielo tirdzniecības ceļu krustojums, kur Kaspijas jūras ziemeļu galā sastapās Volgas ūdensceļš ar karavānu ceļu no Vidusāzijas uz Eiropu. 13. gadsimtā to iekaroja Mongoļu impērija. Pilsētas mūsdienu vārds tiek saistīts ar karakula ādas nosaukumu un persiešu rakstos no 1333. gada tā saukta par Hadžitarhanu (حاجیترخان), kuras atliekas atrastas augšup pa upi apmēram 12 km attālumā no tagadējās pilsētas centra. Pēc Zelta Ordas valsts sairuma no 1459. līdz 1556. gadam Astrahaņa bija neatkarīgas Astrahaņas hanistes galvaspilsēta, ko 1556. gadā aplenca Krievijas caristes karaspēks un pēc ieņemšanas pilnīgi nopostīja. Pēc tā laika tradīcijām Ivans IV pievienoja savam pilnajam titulam pakļautās Astrahaņas valdnieka titulu (царь Астороханскiй).
Krievu-turku kara (1568–1570) laikā krievi 1558.-1582. gadā uzcēla cietoksni (Astrahaņas kremli) mūsdienu Astrahaņas vietā, ap kuru pakāpeniski izveidojās jauna karavānu apmetne. Tikai Pētera I valdīšanas laikā 1717. gadā Astrahaņa ieguva pilsētas tiesības un izveidojās par reģionālo administratīvo centru. Krievijas Impērijas ķeizari sevi cita starpā titulēja par Astrahaņas cariem (Царь Астраханский).
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada jūlijā aptuveni 900 Latvijas pilsoņi tika ieslodzīti Astrahaņas izmeklēšanas cietumā, no tiem lielākā daļa tika nošauti vai mira no bada un slimībām.[2]
Klimats
labot šo sadaļu| Astrahaņas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 14.0 (57.2) |
16.9 (62.4) |
24.0 (75.2) |
32.0 (89.6) |
36.8 (98.2) |
39.9 (103.8) |
41.0 (105.8) |
40.8 (105.4) |
38.0 (100.4) |
29.9 (85.8) |
21.6 (70.9) |
16.4 (61.5) |
41.0 (105.8) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −0.1 (31.8) |
0.8 (33.4) |
7.8 (46) |
17.4 (63.3) |
23.8 (74.8) |
29.3 (84.7) |
32.0 (89.6) |
30.7 (87.3) |
24.4 (75.9) |
16.3 (61.3) |
7.4 (45.3) |
1.2 (34.2) |
15.9 (60.6) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −3.6 (25.5) |
−3.7 (25.3) |
2.3 (36.1) |
11.1 (52) |
17.7 (63.9) |
23.1 (73.6) |
25.6 (78.1) |
24.0 (75.2) |
17.7 (63.9) |
10.4 (50.7) |
3.1 (37.6) |
−1.9 (28.6) |
10.5 (50.9) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −6.5 (20.3) |
−7.1 (19.2) |
−1.9 (28.6) |
5.9 (42.6) |
12.1 (53.8) |
17.4 (63.3) |
19.6 (67.3) |
18.1 (64.6) |
12.3 (54.1) |
6.0 (42.8) |
0.4 (32.7) |
−4.6 (23.7) |
6.0 (42.8) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −31.8 (−25.2) |
−33.8 (−28.8) |
−26.9 (−16.4) |
−8.9 (16) |
−1.1 (30) |
6.1 (43) |
10.1 (50.2) |
6.1 (43) |
−2.0 (28.4) |
−10.5 (13.1) |
−25.8 (−14.4) |
−29.9 (−21.8) |
−33.8 (−28.8) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 16 (0.63) |
12 (0.47) |
16 (0.63) |
23 (0.91) |
28 (1.1) |
25 (0.98) |
24 (0.94) |
21 (0.83) |
17 (0.67) |
18 (0.71) |
18 (0.71) |
16 (0.63) |
234 (9.21) |
| Sniegputenis cm (collas) | 5 (2) |
7 (2.8) |
2 (0.8) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
2 (0.8) |
3 (1.2) |
19 (7.6) |
| Vidējais dienu skaits ar nokr. (≥ 1.0 mm) | 4 | 3 | 4 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 4 | 4 | 40 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 86.8 | 106.4 | 164.3 | 225.0 | 294.5 | 315.0 | 331.7 | 310.0 | 252.0 | 179.8 | 84.0 | 58.9 | 2 408,4 |
Panorāmas skats
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Viskrievijas 2020. gada tautskaites rezultāti (stāvoklis uz 2021. gada 1. oktobri).
- ↑ «Tēvzemes dzejnieks - arī nebrīvē.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. februārī. Skatīts: 2012. gada 2. jūnijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astrahaņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |