Dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi

Dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi savienoja Rīgu ar Ērgļiem. Līnija gāja cauri Rīgai, Ropažu novada Ropažu pagastam, Stopiņu pagastam, Salaspils novadam, Siguldas novada Mālpils pagastam, Ogres novada Suntažu pagastam, Ķeipenes pagastam, Taurupes pagastam un Mazozolu pagastam un Madonas novada Ērgļu pagastam. Līnijas garums bija 98 km, sliežu platums 1524 mm.

Dzelzceļa līnija Rīga — Ērgļi posmā Sidgunda — Suntaži 2009. gada oktobrī

Mūsdienās līnija saglabājusies posmā no Jāņavārtiem līdz SauriešiemŠķirotavas stacijas pievedceļš. Saglabāts arī neliels sliežu posms pie Ķeipenes stacijas. Saglabājušies arī divi dzelzceļa tilti pāri Mazajai Juglai (starp Sauriešu un Cekules stacijām, un pie Suntažu stacijas), kā arī Līčupes tilts — viens no augstākajiem Latvijas tiltiem.

Gar Ērgļu dzelzceļa trasi līdz Sauriešiem un pāri Mazās Juglas tiltam paredzēts būvēt Rail Baltica ziemeļu pieslēgumu Rīgas stacijai.

1935. gadā līnija tika uzbūvēta līdz Suntažiem, 1937. gadā līdz Ērgļiem, bija plānota bija šīs līnijas pagarināšana līdz Madonai, no kuras jau 1935. gadā tika uzbūvēta līnija līdz Lubānai. Tālāk bija plānots, ka šī līnija stiepsies līdz pat Kārsavai. Šos plānus izjauca Otrais pasaules karš, un dzelzceļa posms Madona—Ērgļi netika uzbūvēts.

1980. gadu beigās Baltijas dzelzceļa pārvalde sadarbībā ar RVR taisnajā dzelzceļa posmā no Cekules līdz Kangariem plānoja ierīkot elektrovilcienu izmēģinājumu poligonu, pret ko protestēja vietējie iedzīvotāji.[1]

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzelzceļa līnija bija tehniski novecojusi, tādēļ drošības apsvērumu dēļ dažos posmos vilciena braukšanas ātrums bija ierobežots līdz 25 km/h. Dzelzceļa līnijas atjaunošanu kavēja investīciju piesaiste, jo pa šo līniju netika pārvadātas tranzīta kravas.

2007. gada 19. jūlijā veloveikala mārketinga kampaņā notika sacensība starp pasažieru vilcienu un riteņbraucējiem. Ātrākais riteņbraucējs apsteidza vilcienu par 45 minūtēm un 22 sekundēm.[2] 2007. gada 3. oktobrī pie Cekules notika automotrises avārija (sadursme ar kravas auto).[3] No 2007. gada 6. oktobra pasažieru vilcienu satiksme līnijā Rīga—Ērgļi tika pilnībā pārtraukta.[4]

2009. gadā pirms līnijas demontēšanas līdz Ķeipenes stacijai pēdējo reizi atbrauca pasažieru vilciens.[5]

2009. gada jūnijā tika pieņemts lēmums dzelzceļa līniju demontēt.[6]

Dzelzceļa demontāža tika uzsākta 2009. gada 17. septembrī Ērgļu stacijā. Vispirms noņēma 2. sliežu ceļu un pēc tam, pamazām atkāpjoties Rīgas virzienā, tika noņemtas sliedes no galvenā ceļa un iekrautas platformā, kas tika vilkta kopā ar demontāžas sastāvu. Pie Ķeipenes stacijas nepilna kilometra garumā sliedes atstāja.

Tehniskie parametri

labot šo sadaļu

Zemes kopdarbos pārstrādāti 678 500 m³ zemes. Uzbērts balasts - 240 000 m³. Ieklāti 153 000 gulšņi. Sliedes ~1430 tonnas. Minimālais līkņu rādiuss — 600 m. Maksimālais pieļaujamais kāpums 8 m/km. Starp kāpumiem un kritumiem minimālais līdzenuma garums — 300 m. Taisno ceļu kopgarums no visa maršruta — 84,56%, līkumi — 15,44%. Uz 1938. gada 1. aprīli līnijas izveides izmaksas sastādīja Ls 10 404 951.[7]

Stacijas un pieturas punkti

labot šo sadaļu
 
Dzelzceļa līnijas atlikušo sliežu beigas pie Sauriešu stacijas (2010. gada oktobris)

Līdz ar šo dzelzceļa līniju tika uzbūvētas arī vairākas staciju ēkas, kas ir sava laika arhitektūras pieminekļi, un ir saglabājušās līdz mūsdienām.

  • Rīgas Pasažieru stacija (no tās tika skaitīti līnijas kilometri);
  • Vagonu parks (Rīgas—Krustpils līnijas pietura, kurā apstājās arī Ērgļu virziena dīzeļvilcieni);
  • Jāņavārti (no šejienes atzarojās Ērgļu līnija; vilcieni pieturēja pie atsevišķa perona Krustpils ielas pusē, kas saglabājies līdz mūsdienām);
  • Rīga Preču (stacija darbojas; neizmantotais pasažieru perons joprojām saglabājies);
  • Acone (oriģinālā stacijas ēka saglabājusies kā dzīvojamā ēka);
  • Saurieši (stacija joprojām darbojas galvenokārt rūpnīcas "Knauf" vajadzībām);
  • Cekule (stacijas ēka nodegusi);
  • Jauncekule (saglabājusies tikai perona apmale);
  • Ķivuļi (stacijas ēku izmanto kā dzīvojamo māju);
  • Bajāri (saglabājusies tikai perona apmale);
  • Kangari (oriģinālā stacijas ēka saglabājusies kā dzīvojamā ēka; tās pirmais stāvs atvērts apmeklētājiem un tajā notiek kultūras pasākumi);
  • Remīne (saglabājusies tikai perona apmale);
  • Augšciems (oriģinālā stacijas ēka saglabājusies kā dzīvojamā ēka);
  • Kārde (saglabājusies perona apmale);
  • Sidgunda (oriģinālā greznā stacijas ēka gājusi bojā kara laikā; saglabājusies tikai perona apmale);
  • Suntaži (oriģinālā stacijas ēka gājusi bojā kara laikā; padomju laikā celtā stacijas ēka atjaunota, tajā ierīkota SPA viesnīca);
  • Kastrāne (saglabājusies tikai perona apmale);
  • Vatrāne (saglabājusies tikai perona apmale un soliņa atliekas);
  • Ķeipene (padomju laikā celtajā stacijas ēkā ierīkots kinomuzejs; saglabāts vēsturisko sliežu posms; tuvumā dažādi vides instalācijas objekti);
  • Plātere (praktiski nekas nav saglabājies);
  • Taurupe (saglabājusies padomju laikā celtā stacijas ēka, tā tiek atjaunota);
  • Līčupe (saglabājusies tikai perona apmale);
  • Baltava (saglabājusies perona apmale, soliņa atliekas, pamestas dzelzceļnieku dzīvojamās un saimniecības ēkas);
  • Roplaiņi (praktiski nekas nav saglabājies);
  • Ērgļi (līnijas galapunkts; stacijas ēkā mūsdienās iekārtots aktīvā tūrisma centrs).
 
Nepabeigtā Rīgas-Ērgļu-Lubānas-Kārsavas dzelzceļa karte ar tālaika staciju nosaukumiem (1935)

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Vēsturiski vilcienu saraksti un kartes

labot šo sadaļu
  1. Ivars Ošiņš, Atbildība, Padomju Jaunatne, Nr. 137 (11 726), 1989. gada 19. jūlijs
  2. Velosipēds vai vilciens?
  3. Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 178. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  4. SM: Esošos vilcienu maršrutus nepieciešams saglabāt
  5. Ķeipenes stacija. Atjaunināts: 2024-03-13
  6. Улманис строил — Домбровскис сломал Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
  7. "Dzelzceļu Vēstnesis", 1937. gads Nr.26
  8. 1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
  9. Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.

Ārējās saites

labot šo sadaļu