Jānis Pommers

Latvijas svētais, garīdznieks un politiķis

Jānis Pommers arī Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis (dzimis 1876. gada 19. janvārī [v.s. 6. janvārī], miris 1934. gada 12. oktobrī) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps. 2001. gadā pareizticīgo baznīca viņu kanonizēja kā svēto. Viņš ir pirmais un vienīgais latvietis starp svētajiem.[1]

Jānis Pommers
Baznīcas vārds Jānis (Joans)
Иоанн (Поммер).jpg

Dzimis 1876. gada 19. janvārī
Praulienas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1934. gada 12. oktobrī (58 gadu vecumā)
Ozolkalna muiža (Rīga, Karogs: Latvija Latvija)
Latvijas pareizticīgo baznīca
Ticība pareizticība
Bīskaps (konsekrēts) 1921. gada jūnijs
Šis raksts ir par garīdznieku. Par citām jēdziena Pommers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

BiogrāfijaLabot

Dzimis tagadējā Praulienas pagasta "Ilzessalu" saimniecībā, zemnieku ģimenē. Viņa vectēvs bija pirmais latvietis, kurš pieņēma pareizticību tajā apvidū, un par to tika vajāts.[2]. Ģimene bijusi ļoti dievbijīga. Pommers pirmo izglītību ieguvis Lazdonas pareizticīgo Liseskalna skolā.

1887. gadā ieskaitīts Rīgas garīgajā skolā. 1891. gadā viņš iestājās Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā, kuru 1897. gadā pabeidza ar izcilību (1. pakāpes diplomu). No 1897. līdz 1899. gadam bija tautskolotājs Ļaudonas draudzes skolā, bet no 1899. līdz 1900. gadam Liepājā. 1900. gadā turpināja mācības Kijevas Garīgajā akadēmijā, kuru pabeidza 1904. gadā ar izcilību un zinātņu kandidāta grādu. 1903. 23. septembrī gadā viņu iesvētīja par mūku hierodiakona kārtā, bet 1904. gada 13. jūlijā — hieromūka kārtā, 1904. gadā Pommeru nosūtīja uz Čerņihivas Garīgo semināru, kur viņš mācīja Svētos Rakstus. 1906. gadā Pommers kļuva par Vologdas Garīgā semināra inspektoru, 1907. gadā viņš, iecelts arhimandrīta kārtā, kļuva par Viļņas Garīgā Semināra rektoru un klostera pārzini.

1912. gada 11. februārī Pommers kļuva par Sluckas bīskapu un Minskas arhibīskapa Mihaila vikāru. Vēlāk 1912. gadā bīskaps kalpoja Odesā, 1913. gada 4. aprīlī kļuva par Taganrogas bīskapu, līdz 1917. gadam bija bīskaps vēl citās vietās. Patriarhs Tihons bīskapu Jāni Pommeru pārcēla uz Tveru, kur viņš no 1917. gada 7. septembra pildīja bīskapa pienākumus. 1918. gadā iecelts arhibīskapa kārtā, viņš no 22. aprīļa kalpoja Penzā. Bija lielinieku apcietinājumā no 1918. gada septembra līdz oktobrim un no 1919. gada oktobra līdz 1920. gada februārim.

1921. gadā 22. jūnijā Pommers atgriezās Latvijā, 24. jūnijā ieradās Rīgā, Krievijas pareizticīgās baznīcas galva deva Latvijas pareizticīgajai baznīcai plašu autonomiju un iecēla Jāni Pommeru par Rīgas un Latvijas arhibīskapu. 1923. gadā pieņēma Latvijas pareizticīgās baznīcas nolikumu. No 1926. līdz 1934. gadam Pommers bija Latvijas Saeimas deputāts.[3] [4] Saeimā viņš aktīvi aizstāvēja pareizticīgās baznīcas tiesības un nostājās opozīcijā kreisajām partijām. 1926. gadā viņa pūliņu rezultātā pieņēma likumu, kas noregulēja tobrīd strīdīgo jautājumu par Latvijas pareizticīgās baznīcas juridisko stāvokli. Ar šo likumu baznīca ieguva juridiskas personas statusu, tika dotas īpašumtiesības, tiesības atvērt garīgās skolas, tiesības uz pareizticīgo biedrību dibināšanu. Pareizticīgās baznīcas lēmumos, kurus pieņēma baznīcas iekšienē, nedrīkstēja jaukties valsts iestādes. Jau 1926. gada 1. decembrī atjaunoja pareizticīgo semināra darbību Rīgā. Jānis Pommers ilgu laiku dzīvoja pareizticīgo katedrāles pagrabā, bet pēdējos dzīves gados pārcēlās uz Ozolkalna muižu Ķīšezera dienvidu piekrastē. Pret viņu vairākkārt izskanēja draudi, bet viņš atteicās no apsardzes un dzīvoja viens.[5]

1934. gada naktī no 11. uz 12. oktobri Pommeru nogalināja viņa dzīvesvietā, 21. oktobrī apglabāja Rīgas Dievmātes patvēruma (Pokrova) kapos, kur viņu pavadīja vairāki tūkstoši cilvēku no visas Latvijas.[6] Viņa slepkava netika atklāts.

Kanonizēšana par Svēto svētmocekli Rīgas JāniLabot

1981. gadā Krievu Pareizticīgā baznīca ārzemēs atzina viņu par svēto. Šim piemēram drīz vien sekoja Serbu pareizticīgā baznīca. 2001. gadā viņu kanonizēja arī Latvijas pareizticīgā baznīca kā Svēto svētmocekli Rīgas Jāni.[7] Viņa iecelšanā svēto kārtā piedalījās arī Vaira Vīķe-Freiberga, vairāki politiķi un citu konfesiju pārstāvji. 2003. gada 4. oktobrī Rīgā noritēja Svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa svēto relikviju svinīgā pārnešana no Vissvētās Dievmātes patvēruma dievnama uz Kristus Piedzimšanas katedrāli.[8] 25. septembrī pareizticīgie svin bijušā Latvijas arhibīskapa Jāņa Pommera piemiņas dienu.[9]

2006. gada 27. maijā Latvijas pareizticīgo baznīca izveidoja savus apbalvojumus - Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeni un medaļu, kuri ir nosaukti Jāņa Pommera vārdā.[10][11] 2016. gada 12. oktobrī Latvijas Pasts izdeva Jānim Pommeram veltītu pastmarku un pirmās dienas aploksni.[12]

Piezīmes un atsaucesLabot

Ārējās saitesLabot