Šeit apkopoti 2019. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Notikumi kosmonautikā: 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022.
Notikumi pasaulē: 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022.

Vispārēji labot šo sadaļu

 
486958 Arrokots (2014 MU69)
 
Kosmosa kuģis Crew Demo-1 pie SKS
 
Panorāma Chang'e 4 nosēšanās vietā Mēness pretējā pusē

2019. gadā tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:

27. martā Indija izmēģināja pretpavadoņu ieroci, kļūstot par ceturto valsti (pēc PSRS / Krievijas, ASV un Ķīnas), kas tādu izmēģinājusi.

Kosmiskie nesēji labot šo sadaļu

2019. gadā pirmo lidojumu veica vairākas jaunas nesējraķetes un to modifikācijas:

  • Hyperbola 1, Ķīnas privāta uzņēmuma i-Space raķete ar celtspēju 300 kg zemā orbītā;
  • Jielong 1, Ķīnas valsts uzņēmuma Ķīnas raķešu tehnikas akadēmijas cietās degvielas raķete ar celtspēju 200 kg solārsinhronā orbītā;
  • OS-M1, Ķīnas privāta uzņēmuma OneSpace cietās degvielas raķete ar celtspēju 112 kg solārsinhronā orbītā (pirmais starts 27. martā beidzās ar avāriju);
  • PSLV-DL, Indijas raķešu saimes PSLV modifikācija ar diviem starta paātrinātājiem;
  • PSLV-QL, PSLV modifikācija ar četriem starta paātrinātājiem.

Ķīnai pēc diviem neveiksmīgiem startiem beidzot izdevās veiksmīgi palaist tās smagāko nesēju Chang Zheng 5 (25 t zemā orbītā, 14 t ģeostacionārajā pārejas orbītā).

2019. gadā pēdējo lidojumu veica raķešu modifikācijas:

Kosmosa pētniecība labot šo sadaļu

Mēness pētniecība labot šo sadaļu

Ķīnas zonde Chang'e 4 3. janvārī veica pirmo mīksto nosēšanos Mēness pretējā pusē. Indija jūlijā uzsāka aizkavēto Chandrayaan-2 Mēness orbitālā aparāta, nolaižamā aparāta un mobiļa misiju; septembrī tas sasniedza Mēness orbītu, bet Vikram nolaižamais aparāts ietriecās Mēness virsmā. 2019. gada februārī vienīgais Google Lunar X Prize dalībnieks Izraēlas nevalstiskā organizācija SpaceIL palaida kosmisko aparātu Beresheet ar mērķi nolaisties un Mēness ar mobili pabraukt pa tā virsmu; aprīlī tas veica nolaišanos, bet nogāzās uz Mēness.

Starpplanētu zondes labot šo sadaļu

Zonde New Horizons 1. janvārī veica Koipera joslas objekta 2014 MU69 (486958 Arrokots) pārlidojumu.. Šis ir vistālākais objekts no Saules, ko jebkad tuvumā ir novērojis kosmiskais aparāts. Japānas zonde Hayabusa2 visu gadu veica asteroīda 162173 Rjūgū pētīšanu, nometot uz tā virmas vairākus aparātus un ievācot grunts paraugus, līdz novembrī tā sāka ceļu atpakaļ uz Zemi. 13. februārī NASA paziņoja par Marsa mobiļa misijas izbeigšanu; tas uz planētas nostrādāja 15. gadus.

Kosmiskās observatorijas labot šo sadaļu

13. jūlijā tika palaista Krievijas un Vācijas rentgenstaru observatorija Spektr-RG.

Decembrī tika palaists Eiropas kosmiskais teleskops CHEOPS, kas paredzēts zināmo citplanētu izmēru precizēšanai.

Citi pētnieciskie pavadoņi labot šo sadaļu

11. oktobrī tika palaists NASA jonosfēras pētniecības pavadonis ICON.

Pilotējamie lidojumi labot šo sadaļu

ASV uzņēmuma SpaceX izstrādātais kosmosa kuģis Crew Dragon martā bezpilota izmēģinājumu lidojumā Crew Demo-1 devās uz SKS. Lai gan Crew Dragon pirmais pilotējamais lidojums bija plānots līdz gada beigām, aprīlī glābšanas sistēmas izmēģinājumu laikā uzsprāga Crew Demo-1 kapsula. Tādējādi, lai veiktu modifikācijas, pilotējamais lidojums tika pārcelts uz nākamo gadu.

Decembrī Boeing palaida savu kosmosa kuģi Starliner Orbital Flight Test bezpilota režīmā. Kosmosa kuģa programmatūras kļūmes dēļ tas bija ievadīts neparedzētā orbītā, tāpēc galveno uzdevumu saslēgties ar SKS nevarēja izpildīt. Atšķirībā no citiem ASV kosmosa kuģiem, Starliner nolaišanās notika ar izpletņiem uz sauszemes.

Jūlijā Ķīnas kosmiskā laboratorija (orbitālā stacija) Tiangong 2 beidza lidojumu.

Hronoloģija labot šo sadaļu

Janvāris labot šo sadaļu

Februāris labot šo sadaļu

Marts labot šo sadaļu

Aprīlis labot šo sadaļu

Maijs labot šo sadaļu

Jūnijs labot šo sadaļu

Jūlijs labot šo sadaļu

Augusts labot šo sadaļu

Septembris labot šo sadaļu

Oktobris labot šo sadaļu

Novembris labot šo sadaļu

Decembris labot šo sadaļu

Miruši labot šo sadaļu

 
Valērijs Bikovskis
 
Zigmunds Jēns
 
Aleksejs Ļeonovs