2000. gads kosmonautikā
Wikimedia projekta saraksts
Šeit apkopoti 2000. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Notikumi kosmonautikā: | 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. |
Notikumi pasaulē: | 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. |
Hronoloģija
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 3. janvāris — starpplanētu zonde Galileo veica Jupitera pavadoņa Eiropas pārlidojumu.
- 10. janvāris — Habla kosmiskais teleskops atsāka zinātniskos novērojumus pēc decembrī veiktās remonta misijas STS-103.
- 17. janvāris — pārtraukti mēģinājumi uztvert signālus no Marsa nolaižamā aparāta Mars Polar Lander.
- 18. janvāris — atjaunota starpplanētu zondes Deep Space 1 darbība, kas drošajā režīmā atradās kopš 11. novembra.
- 21. janvāris:
- 23. janvāris — starpplanētu zonde Cassini veica asteroīda 2685 Masursky pārlidojumu.
- 25. janvāris:
- ar nesējraķeti Ariane 42L palaists sakaru pavadonis Galaxy 10R;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists sakaru pavadonis Zhongxing 22;
- atjaunoti mēģinājumi uztvert signālus no Mars Polar Lander pēc tam, kad decembra ierakstos atklāts vājš signāls, kas varētu būt nācis no zondes.
- 27. janvāris — ar nesējraķeti Minotaur I palaisti pavadoņi JAWSat, OCSE, OPAL 1, FalconSat 1, ASUSat 1.
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists pirmais jaunas modifikācijas kravas kuģis Progress M1-1;
- Japāna un Francija vienojās par Japānas kosmoplāna prototipa Hope-X izmēģinājumiem 2002. gadā Zviedrijā;
- kravas kuģis Progress M-42 atvienojās no Mir stacijas, nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 3. februāris:
- kravas kuģis Progress M1-1 saslēdzās ar staciju Mir.
- ar nesējraķeti Zenit-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-2369 (Celina-2 № 18);
- Krievijas valdība pieņēma lēmumu par Zenit raķešu palaišanas kompleksa būves pārtraukšanu Pļeseckas kosmodromā;
- ar nesējraķeti Atlas IIAS palaists sakaru pavadonis Hispasat 1C.
- 4. februāris:
- NASA paziņoja par SKS pagaidu kontroles moduļa Interim Control Module būves sākšanu, kas tiktu nogādāts orbītā, ja Krievijai 2000. gadā nezidotos palaist moduli Zvezda;
- Kanaveralas zemesraga Gaisa stacija (Cape Canaveral Air Station) pārdēvēta par "Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku staciju" (Cape Canaveral Air Force Station).
- Kazahstāna atcēla aizliegumu palaist Proton raķetes no Baikonuras kosmodroma.
- 7. februāris — no pavadoņa OPAL 1 tika atdalīti nanopavadoņi DARPA Picosat 1A&1B.
- 8. februāris:
- ar nesējraķeti Delta 7420-10C palaisti 4 sakaru pavadoņi Globalstar;
- ar nesējraķeti Sojuz-U / Fregat palaists derīgās kravas makets Gruzovoj Maket ar 2 eksperimentālām nolaišanās ierīcēm IRDT.
- 9. februāris — dzinējbloks Fregat un Gruzovoj Maket veica nolaišanos Orenburgas apgabalā izmantojot IRDT; atrast izdevās tikai kravas maketu.
- 10. februāris — nesējraķetes M-V avārijā zaudēta Japānas astronomiskā observatorija ASTRO-E.
- 11. februāris:
- 12. februāris:
- ar nesējraķeti Proton-K/DM-2M palaists sakaru pavadonis Garuda 1;
- no pavadoņa OPAL 1 tika atdalīti nanopavadoņi Thelma un Louise.
- 14. februāris — zonde NEAR iegāja orbītā ap asteroīdu 433 Eros.
- 17. februāris — dibināts starptautisks uzņēmums MirCorp, kas uzņēmās apsaimniekot orbitālo staciju Mir.
- 18. februāris — ar nesējraķeti Ariane 44LP palaists sakaru pavadonis Superbird 4.
- 19. februāris — Marsa stacija Mars Polar Lander pasludināta par zaudētu.
- 22. februāris:
Marts
labot šo sadaļu- 12. marts:
- ar nesējraķeti Proton-K / DM-2M palaists sakaru pavadonis Ekspress-6A (Ekspress-A 2);
- ar nesējraķeti Taurus 1110 palaists militārais pavadonis MTI;
- nesējraķetes Zenit-3SL avārijā zaudēts sakaru pavadonis ICO.
- 15. marts:
- ASV prezidents Bills Klintons parakstīja likumprojektu, kas ieviesa sankcijas pret ārvalstu uzņēmumiem, kas sekmējušas Irānas raķešu un atomieroču izveidi;
- starpplanētu zonde NEAR pārdēvēta par NEAR Shoemaker.
- 20. marts — ar nesējraķeti Sojuz-U / Fregat palaists Cluster II pavadoņu pāra masas makets Dumsat.
- 21. marts — ar nesējraķeti Ariane 5G palaisti sakaru pavadoņi AsiaStar un Insat 3B.
- 24. marts — Nelsona Džeksona aerokosmoskā balva piešķirta Galileo misijai.
- 25. marts — ar nesējraķeti Delta 7326-9.5 palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis IMAGE.
- 28. marts — NASA paziņoja par misijas Mars Surveyor 2001 Lander atcelšanu
Aprīlis
labot šo sadaļu- 4. aprīlis — Mir-28: ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kosmosa kuģis Sojuz TM-30, apkalpē 2 kosmonauti.
- 6. aprīlis — Mir-28: Sojuz TM-30 saslēdzās ar staciju Mir.
- 17. aprīlis — ar nesējraķeti Proton-K / DM-2M palaists sakaru pavadonis SESAT.
- 19. aprīlis — ar nesējraķeti Ariane 42L palaists sakaru pavadonis Galaxy 4R.
- 25. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M1-2.
- 26. aprīlis — kravas kuģis Progress M1-1 atvienojās no stacijas Mir, nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 27. aprīlis — kravas kuģis Progress M1-2 saslēdzās ar staciju Mir.
Maijs
labot šo sadaļu- 1. maijs — starpplanētu zonde Stardust beidza starpzvaigžņu putekļu savākšanas fāzi.
- 2. maijs — atcelti ierobežojumi GPS izmantošanai civilajiem lietotājiem.
- 3. maijs:
- ar nesējraķeti Atlas IIA palaists meteoroloģiskais pavadonis GOES 11 (GOES-L);
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists militārais pavadonis Kosmos-2370 (Jantar'-4KS1 № 9).
- 8. maijs — ar nesējraķeti Titan 402B palaists militārais pavadonis USA 149 (DSP-1 Block 14, DSP-20).
- 11. maijs — ar nesējraķeti Delta 7925-9.5 palaists navigācijas pavadonis USA 150 (GPS IIR-4).
- 12. maijs:
- Mir-28: A. Kaleri un S. Zaļotins veica iziešanu kosmosā;
- Austrālijas valdība apstiprināja plānus būvēt komerciālu kosmodromu Ziemsvētku Salā.
- 16. maijs — ar nesējraķeti Rokot palaisti pavadoņi Simsat-1 un Simsat-2.
- 19. maijs — STS-101: palaists Atlantis kosmoplāns, apkalpē 7 astronauti.
- 21. maijs — STS-101: Atlantis saslēdzās ar SKS.
- 22. maijs — STS-101: Dž. Viljamss un Dž. Voss veica iziešanu kosmosā.
- 24. maijs — ar nesējraķeti Atlas IIIA palaists sakaru pavadonis Eutelsat W4.
- 26. maijs — STS-101: Atlantis atvienojās no SKS.
- 29. maijs — STS-101: Atlantis nolaidās uz zemes.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 4. jūnijs — gamma staru observatorija Compton tika novadīta no orbītas un sadega atmosfērā.
- 6. jūnijs — ar nesējraķeti Proton-K / Briz-M palaists sakaru pavadonis Gorizont-45.
- 7. jūnijs — ar nesējraķeti Pegasus XL palaists militārais pavadonis TSX 5.
- 15. jūnijs — Mir-28: kosmosa kuģis Sojuz TM-30 atvienojās no stacijas Mir.
- 16. jūnijs — Mir-28: Sojuz TM-30 nolaižmais aparāts nolaidās uz zemes.
- 24. jūnijs — ar nesējraķeti Proton-K / DM-2M palaists sakaru pavadonis Ekspress-3A (Ekspress-A 3).
- 25. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3 palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 2B.
- 28. jūnijs — uzņemums Rotary Rocket paziņoja par darbu pārtraukšanu pie daudzkārtizmantojamā kosmiskā nesēja Roton projekta.
- 28. jūnijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti pavadoņi Nadežda-M6, Tsinghua un SNAP 1.
- 30. jūnijs:
- nesējraķeti Atlas IIA palaists sakaru pavadonis TDRS H (TDRS 8);
- ar nesējraķeti Proton-K / DM-2M palaists radiotranslācijas pavadonis Sirius 1 (Radiosat 1).
Jūlijs
labot šo sadaļu- 4. jūlijs — ar nesējraķeti Proton-K / DM-2 palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-2371 (Potok № 10).
- 12. jūlijs — ar nesējraķeti Proton-K palaists SKS modulis Zvezda.
- 14. jūlijs — ar nesējraķeti Atlas IIAS palaists sakaru pavadonis Echostar 6.
- 15. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti pavadoņi MITA, CHAMP un Rubin.
- 16. jūlijs:
- ar nesējraķeti Delta 7925-9.5 palaists navigācijas pavadonis USA 151 (GPS IIR-5);
- ar nesējraķeti Sojuz-U / Fregat palaisti Cluster II pavadoņi Samba un Salsa.
- 19. jūlijs — ar nesējraķeti Minotaur I palaists militārais sakaru pavadonis Mightysat 2.1 (Sindri).
- 26. jūlijs — modulis Zvezda saslēdzās ar SKS.
- 28. jūlijs — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis PAS 9.
Augusts
labot šo sadaļu- 6. augusts — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M1-3.
- 8. augusts — kravas kuģis Progress M1-3 saslēdzās ar staciju SKS.
- 9. augusts — ar nesējraķeti Sojuz-U / Fregat palaisti Cluster II pavadoņi Rumba un Tango.
- 17. augusts:
- ar nesējraķeti Ariane 44LP palaisti sakaru pavadoņi Brasilsat B4 un Nilesat 102;
- ar nesējraķeti Titan 403B palaists militārais pavadonis USA 152 (Onyx 4).
- 23. augusts — ar nesējraķeti Delta III 8930 palaists pavadoņa makets DM-F3, bet ievadīts zemākā orbītā nekā plānots.
- 28. augusts — ar nesējraķeti Proton-K / DM-2 palaists militārais sakaru pavadonis Raduga-1-5.
Septembris
labot šo sadaļu- 1. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists pavadonis Ziyuan 2.
- 5. septembris — ar nesējraķeti Proton-K / DM-2M palaists radiotranslācijas pavadonis Sirius 2 (Radiosat 2).
- 6. septembris — ar nesējraķeti Ariane 44P palaists sakaru pavadonis Eutelsat W1.
- 8. septembris — STS-106: palaists Atlantis kosmoplāns, apkalpē 7 astronauti.
- 10. septembris — STS-106: Atlantis saslēdzās ar SKS.
- 11. septembris — STS-106: E. Lu un J. Maļenčenko veica iziešanu kosmosā.
- 14. septembris — ar nesējraķeti Ariane 5G palaisti sakaru pavadoņi Astra 2B un GE 7;
- 18. septembris — STS-106: Atlantis atvienojās no SKS.
- 20. septembris — STS-106: Atlantis nolaidās uz zemes.
- 21. septembris — ar nesējraķeti Titan II palaists meteoroloģiskais pavadonis NOAA-16 (NOAA-L).
- 25. septembris — ar nesējraķeti Zenit-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-2372 (Orlec-2 № 2).
- 26. septembris — ar nesējraķeti Dnepr palaisti pavadoņi Tiungsat-1, MegSat-1, UniSat, SaudiSat 1A un SaudiSat 1B.
- 29. septembris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists militārais pavadonis Kosmos-2373 (Jantar'-1KFT № 20).
Oktobris
labot šo sadaļu- 1. oktobris — ar nesējraķeti Proton-K / DM-2M palaists sakaru pavadonis Worldsat-1 (GE-1A).
- 6. oktobris — ar nesējraķeti Ariane 42P palaists sakaru pavadonis N-SAT-110.
- 9. oktobris — ar nesējraķeti Pegasus H palaista astronomijas observatorija HETE-2 (Explorer 79).
- 11. oktobris — STS-92: palaists Discovery kosmoplāns, apkalpē 7 astronauti.
- 13. oktobris:
- ar nesējraķeti Proton-K / DM-2 palaisti GLONASS navigācijas pavadoņi Kosmos-2374, Kosmos-2375 un Kosmos-2376;
- STS-92: Discovery saslēdzās ar SKS.
- 15. oktobris:
- STS-92: V. Makartūrs un L. Čiao veica 1. iziešanu kosmosā;
- kravas kuģis Progress M1-2 atvienojās no stacijas Mir.
- 16. oktobris:
- STS-92: P. Visofs un M. Lopess-Alegrija veica 2. iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-43.
- 17. oktobris — STS-92: V. Makartūrs un L. Čiao veica 3. iziešanu kosmosā.
- 18. oktobris — STS-92: P. Visofs un M. Lopess-Alegrija veica 4. iziešanu kosmosā.
- 20. oktobris:
- ar nesējraķeti Atlas IIA palaists militārais sakaru pavadonis USA 153 (DSCS III B-11);
- STS-92: Discovery atvienojās no SKS;
- kravas kuģis Progress M-43 saslēdzās ar staciju Mir;
- no pavadoņa Kosmos-2306 tika atdalīti 13 nanopavadoņi zemes radaru kalibrēšanai.
- 21. oktobris:
- ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Thuraya 1;
- ar nesējraķeti Proton-K / DM-2M palaists sakaru pavadonis GE 6.
- 24. oktobris:
- STS-92: kosmoplāns Discovery nolaidās uz zemes;
- kravas kuģis Progress M1-2 tika novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
- 29. oktobris — ar nesējraķeti Ariane 44LP palaists sakaru pavadonis EuropeStar F1.
- 30. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists navigācijas pavadonis Beidou 1A.
- 31. oktobris — SKS-1: ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kosmosa kuģis Sojuz TM-31, apkalpē 3 kosmonauti.
Novembris
labot šo sadaļu- 1. novembris — kravas kuģis Progress M1-3 atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 2. novembris — SKS-1: kosmosa kuģis Sojuz TM-31 saslēdzās ar SKS.
- 10. novembris — ar nesējraķeti Delta 7925-9.5 palaists navigācijas pavadonis USA 154 (GPS IIR-6).
- 14. novembris — Kosmos-2373 nolaižamais aparāts nolaidās Krievijas teritorijā.
- 16. novembris:
- ar nesējraķeti Ariane 5G sakaru pavadoņi PanAmSat-1R, AMSAT-Oscar 40 (AMSAT Phase-3D), STRV-1C un STRV-1D;
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M1-4;
- Krievijas valdība pieņēma lēmumu izbeigt orbitālās stacijas Mir darbību un novadīt to no orbītas.
- 18. novembris — kravas kuģis Progress M1-4 saslēdzās ar staciju SKS.
- 20. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists Zemes tālizpētes pavadonis QuickBird 1.
- 21. novembris:
- ar nesējraķeti Delta 7320-10C palaisti pavadoņi EO-1, SAC-C un Munin;
- ar nesējraķeti Ariane 44L palaists sakaru pavadonis Anik F1;
- Portugāle kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras 15 locekli.
- 27. novembris — zonde Ulysses 2. reizi pārlidoja Saules dienvidu polu.
- 30. novembris — ar nesējraķeti Proton-K / DM-2M palaists radiotranslācijas pavadonis Sirius 3 (Radiosat 3).
Decembris
labot šo sadaļu- 1. decembris:
- STS-97: palaists Endeavour kosmoplāns, apkalpē 5 astronauti:
- kravas kuģis Progress M1-4 atvienojās no SKS.
- 2. decembris — STS-97: Endeavour saslēdzās ar SKS.
- 3.—4. decembris — STS-97: Dž. Taners un K. Norjega veica 1. iziešanu kosmosā.
- 5. decembris:
- ar nesējraķeti Start-1 palaists Zemes tālizpētes pavadonis EROS-A;
- STS-97: Dž. Taners un K. Norjega veica 2. iziešanu kosmosā.
- 6. decembris — ar nesējraķeti Atlas IIAS palaists militārais pavadonis USA-155 (SDS-3-2).
- 7. decembris — STS-97: Dž. Taners un K. Norjega veica 3. iziešanu kosmosā.
- 8. decembris — nodibināts radiokontakts ar pirms 35 gadiem palaisto starpplanētu zondi Pioneer 6.
- 9. decembris — STS-97: Endeavour atvienojās no SKS.
- 11. decembris — STS-97: Endeavour nolaidās uz zemes.
- 20. decembris:
- 26. novembris — kravas kuģis Progress M1-4 atkāroti saslēdzās ar SKS.
- 27. decembris — nesējraķetes Ciklon-3 avārijā zaudēti trīs sakaru pavadoņi Gonec-D1 un trīs Strela-3.
Miruši
labot šo sadaļu- 3. janvāris — Harijs Gets (Harry J. Goett), ASV inženieris, kosmiskās nozares amatpersona (dzimis 1910. gadā)
- 18. janvāris — Džefrijs Perijs (Geoffrey E. Perry), ASV fizikas skolotājs, PSRS kosmonautikas pētnieks (dzimis 1927. gadā)
- 15. februāris — Vladimirs Utkins (Владимир Фёдорович Уткин), PSRS raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors (dzimis 1923. gadā)
- 5. marts — Nikolajs Kuzņecovs (Николай Фёдорович Кузнецов), PSRS lidotājs, kosmonautu sagatavošanas centra vadītājs (dzimis 1933. gadā)
- 14. maijs — Verners Rosinskis (Werner Kurt Rosinski), vācu inženieris (dzimis 1914. gadā)
- 19. maijs — Jevgeņijs Hrunovs (Евгений Васильевич Хрунов), PSRS kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
- 29. jūnijs — Hermanis Kurcvegs (Hermann Kurzweg), vācu inženieris (dzimis 1908. gadā)
- 23. jūlijs — Marss Rafikovs (Марс Закирович Рафиков), PSRS kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
- 17. augusts — Roberts Gilruts (Robert Rowe Gilruth), ASV aviācijas un kosmonautikas inženieris, amatpersona (dzimis 1913. gadā)
- 20. septembris — Germans Titovs (Герман Степанович Титов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
- 22. novembris — Džeralds Sofens (Gerald A. Soffen), ASV zinātnieks, kosmiskās nozares amatpersona (dzimis 1926. gadā)