Musulmaņu pasaule

Terminam "musulmaņu pasaule" jeb "islāma pasaule'' ir vairākas nozīmes. Reliģiskā nozīmē islāma pasaule attiecas uz musulmaņiem, bet kultūras nozīmē uz islāma civilizāciju, kas ietver arī šajā civilizācijā dzīvojošos nemusulmaņus. Mūsdienu ģeopolitiskajā nozīmē šis termins parasti attiecas uz valstīm, kurās ir musulmaņu vairākums.

Islāma pasaules karte:

  Sunnītu islāms

  Šiītu islāms

  Ibadīti

2010. gadā vairāk nekā 1,6 miljardi cilvēku jeb aptuveni 23 % pasaules iedzīvotāju bija musulmaņi.

Demogrāfiskie rādītāji

Dzimstības līmenis islāma pasaulē pēdējā laikā ir samazinājies: ja 1989. gadā uz vienu musulmaņu sievieti pasaulē bija 5,2 bērni, bet uz vienu kristieti tikai 3,3 bērni, tad 2000. gadā šie rādītāji bija attiecīgi 3,7 un 2,6, bet 2010. gadā — 2,9 un 2,6 bērni.

49 valstīs musulmaņi ir vairākums, viņi runā simtiem valodu un nāk no dažādām etniskām grupām.

Jamia Masjid — lielākā Indijas mošeja

Indijas musulmaņu iedzīvotāji ir lielākā musulmaņu minoritāte pasaulē (11 % no pasaules musulmaņu iedzīvotāju kopskaita).

Divi galvenie islāma novirzieni ir sunnīsms un šiīsms. Lielākā daļa pasaules musulmaņu (87—90%), ir sunnīti. Valstis ar vislielāko šiītu iedzīvotāju koncentrāciju ir: Irāna 89%, Azerbaidžāna 65%, Irāka 60%, Bahreina 60%, Jemena 35%, Turcija 10%, Libāna 27%, Sīrija 13%, Afganistāna 10%, Pakistāna 10% un Indija 10%.

Svētā Sofija ir bijusī Austrumu pareizticīgo baznīca, kuru 1453. gadā pārveidoja par mošeju

Daudzās valstīs ar musulmaņu vairākumu ir ievērojamas nemusulmaņu minoritātes, tostarp kristieši, ebreji, hinduisti, budisti, bahāji, druzi, jazīdi un zoroastrieši.

Sekulārisms

Bēnazīra Bhoto — pirmā sieviete, kura tika ievēlēta kā valdības vadītāja musulmaņu valstī

Dažas musulmaņu lielākās valstis ir sekulāras. Azerbaidžāna kļuva par pirmo sekulāro republiku musulmaņu pasaulē laikā no 1918. līdz 1920. gadam, pirms tā tika iekļauta Padomju Savienībā. Turcija kopš Mustafas Kemala Ataturka reformām tiek pārvaldīta kā sekulāra valsts. Turpretī Irānas 1979. gada revolūcija nomainīja monarhisko daļēji sekulāro režīmu pret islāma republiku, kuru vadīja ajatolla Rūhollāhs Mūsavī Homeinī.

Dažas valstis ir pasludinājušas islāmu par oficiālo valsts reliģiju. Šajās valstīs juridiskais kodekss lielākoties ir sekulārs, bet jautājumus, kas attiecas uz mantošanu un laulībām, regulē šariata likumi.

Skatīt vēl

• Islāms
• Arābu halifāts
• Šariats

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Musulmaņu pasaule.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)