Jaunā Gaita
"Jaunā Gaita" ir 1955. gadā trimdā aizsākts un ilglaicīgi ārpus Latvijas izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā,[1] bet ieguva nozīmīgu lomu trimdas sabiedrības politiskajā dzīvē un sakaros starp Padomju Latvijas un latviešu trimdas literatūru.[2] Žurnāls bija pirmais no trimdas preses izdevumiem, kas uzsāka Latvijas PSR rakstnieku darbu pārpublicēšanu,[3] bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizvien lielāku daļu žurnāla saturu piedāvā Latvijā dzīvojoši literāti. Plašu atzinību guvis žurnāla vizuālais noformējums,[4] žurnāla veidotāju nopelnus atzinusi Latvijas zinātņu akadēmija[5] un Pasaules brīvo latviešu apvienība.[6]
 | |
| Veids | Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai |
|---|---|
| Galvenais redaktors | Juris Žagariņš |
| Dibināts | 1955 |
| Valoda | latviešu |
| Regularitāte | ceturkšņizdevums |
| Tīmekļa vietne |
jaunagaita |
Vēsture
labot šo sadaļuJaunā gaitā iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. Jaunās gaitas autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Jaungaitnieki pārsvarā bija prozaiķi un publicisti, taču publicēja arī dzeju. Ar Jauno gaitu saistīti Valters Nollendorfs, Astrīde Ivaska, Aivars Ruņģis, Lalita Muižniece un citi. Jauna gaita bija pirmais trimdas laviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni.[7]
Tā pirmā redaktores Lalitas Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošie Elles ķēķa literātu grupa iesākumā nav vēlējušies publicēties žurnālā.[8] Taču laika gaitā, žurnāla publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti.[7] Skaļākais un pamanāmākais jaungatnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada (Valda Zepa pseidonīms) romāna Ķēves dēls Kurbads 1959. gadā publicēto fragmentu un Dzintara Soduma Džeimsa Džoisa Ulisa tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ievadam - Redakcijas sleja žurnāla pirmajā metienā». Jaunā Gaita. Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības "Apgāda" nozare. 1955. Skatīts: 2015-02-15.
- ↑ «Jaunās gaitas vētru un dziņu gadi». Jaunā Gaita. 2005.12.17. Skatīts: 2015-02-15.
- ↑ Juris Šlesers. «KURŠ KURU?». Jaunā Gaita, Ziema 2014. Skatīts: 2015-02-15.
- ↑ «Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”». Diena. 2010.11.12. Skatīts: 2015-02-15.
- ↑ «LZA prezidenta vēstule Jaunās gaitas veidotājiem». 2014-09-22. Skatīts: 2016-04-18.
- ↑ «2015. gada PBLA Balva JG veidotājiem». 2015-11-18. Skatīts: 2016-04-18.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Janīna Kursīte. Dzejas vārdnīca. Zinātne, 2002.
- ↑ «Žurnāla "Jaunā Gaita" 60. jubilejai veltītā svinīgā pēcpusdiena.». Latvijas Nacionālā bibliotēka. 2015-10-22. Skatīts: 2016-04-22.