Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām mūra baznīcām Sēlijā. Tās būvniecība aizsākusies jau 1584. gadā. Kopš 1998. gada 29. oktobra Neretas baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā.[1]

Neretas baznīca
Neretas baznīca
Neretas luterāņu baznīca (Latvija)
Neretas luterāņu baznīca
Neretas luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Nereta, Neretas pagasts, Aizkraukles novads, Latvija
Koordinātas 56°12′17″N 25°18′26″E / 56.204722°N 25.307222°E / 56.204722; 25.307222Koordinātas: 56°12′17″N 25°18′26″E / 56.204722°N 25.307222°E / 56.204722; 25.307222
Piederība konfesijai Luterisms
Iesvētīšanas gads 1593
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils Vēlīnā gotika, manierisms
Celtniecības sākums 1584
Celtniecības beigas 1593
Specifikācija
Smailes augstums 38,67
Karte
Baznīca

Dievnama būvniecības darbi tika veikti no 1584. līdz 1593. gadam.[2] Tas tika uzbūvēts, pateicoties fon Efernu dzimtai, jo bijušais Livonijas ordeņa komturs Vilhelms fon Eferns iepriekš nodegušās koka baznīcas vietā nolēma būvēt jaunu baznīcu, norīkojot strādniekus mūra dievnama būvei. Baznīca tika iesvētīta 1593. gadā.

19. gadsimta pirmajā pusē Neretas latviešu luteriskās draudzes mācītājs bija Frīdrihs Vilhelms Vāgners (1786–1854), kurš darbojās arī kā publicists, mācībgrāmatu sastādītājs, grāmatu apgādātājs, izplatītājs un bibliotēkas dibinātājs.

Baznīca ir samērā maz cietusi karos. 1812. gada kara laikā franču karaspēks baznīcā bija ierīkojis miltu noliktavu. Baznīca tika atjaunota 1817.—1818. gadā. Visvairāk baznīca cieta Latvijas brīvības cīņu laikā, kad Stučkas valdības laikā šeit bija ieslodzīti ķīlnieki, vēlāk ierīkota slimnīca, sadedzināti soli, izpostīts altāris, kancele un izdemolētas kapenes.

Baznīcas celtne ir būvēta manierisma stilā ar saskatāmām vēlīnās gotikas iezīmēm. Tā ir vienjoma celtne ar taisnstūra veida plānojumu. Monumentālās celtnes kompozīcijai ir raksturīgs tradicionālais trīsdalījums, ko veido altārtelpa ar poligonālu apsīdu, vienjoma draudzes telpa, kā arī astoņstūru tornis ar arku galeriju un piramidālu jumtu. Tornis ir 38,67 m augsts un tā smailē atrodas vēja rādītājs — gailis. Baznīcas interjera apdarē un velvju veidojumā ir jūtama manierisma stila ietekme, kas bija moderni baznīcas būvniecības laikā. Līdz pat mūsdienām ir saglabājies sākotnējais baznīcas iekšskats, kas ir veidots gotikas stilā.

Interjers un iekārta

labot šo sadaļu

Baznīcā atrodas vairāki izcili mākslas darbi: virs baznīcas durvīm ir saglabājies un apskatāms baznīcas iesvētīšanas cilnis ar Efernu dzimtas ģerboni un iegravētu gadu skaitli, kas ir darināts pēc Rietumeiropas manierisma stila paraugiem. Dievnamā atrodas divas Efernu dzimtas kapu plāksnes — 1595. gadā traģiski bojā gājušā Georga fon Eferna piemiņai, kurš bija burggrāfa Vilhelma fon Eferna dēls. Šī kapu plāksne ir izcilākais agrīnā ziemeļu manierisma mākslas darbs Latvijā. Paša burggrāfa kapu plāksne ir veidota 16. gadsimta beigās. Šeit atrodas arī misiņa griestu lukturis (1647). Altārtelpā atrodas divas M. Baijermana firmā 1903. gadā izgatavotas vitrāžas. Baznīcas ērģeles būvētas Vācijā 1893. gadā.

Piemiņas vietas baznīcas dārzā

labot šo sadaļu

Baznīcas dārzā ir piemiņas vietas diviem mācītājiem:

  • Artūram Dūmiņam, kurš bija Neretas luterāņu draudzes pirmais latviešu mācītājs;
  • Artūram Kaminskim, mācītājam, Goda prāvestam, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim, kurš kalpoja šajā baznīcā no 1953. līdz 1986. gadam.

Baznīcas piederība

labot šo sadaļu

Baznīca pieder Latvijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai (LELB). Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī, kurš draudžu skaita ziņā (30 draudzes) ir otrais lielākais LELB.[3][4]

Draudzes darbība

labot šo sadaļu

Dievkalpojumi baznīcā notiek katru svētdienu, kā arī darbojas svētdienas skola. Draudzē kalpo mācītājs Artūrs Dimitrijevs.[5]

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu