Imants Auziņš
- Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Auziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Imants Auziņš (1937. gada 13. novembris — 2013. gada 21. augusts) bija latviešu dzejnieks, literatūrkritiķis.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuImants Auziņš dzimis zemnieku ģimenē Zalves pagasta "Auziņos". Mācījies Zalves pamatskolā un Neretas vidusskolā. Spēlējis basketbolu Neretas rajona komandā.[1] Latvijas Valsts Universitātē studējis latviešu valodu un literatūru. Strādājis žurnālos un laikrakstos: "Literatūra un Māksla", "Karogs", "Padomju Jaunatne", "Daugava" (krievu val.), izdevniecībā "Liesma". Padomju laikos palīdzējis daudziem dzejniekiem uzsākt literāta karjeru.[2] 1989.—1992. gadā bija Rakstnieku Savienības valdes priekšsēdētājs. Piedalījies 8. Saeimas vēlēšanās no Sociāldemokrātu Savienības saraksta.[3]
Miris 2013. gada 21. augustā no smagas slimības.[4]
Privātā dzīve
labot šo sadaļuImants Auziņš bija prozaiķes un tulkotājas Irinas Cigaļskas vīrs; tulkotājas Irēnas Auziņas un dzejnieces Annas Auziņas tēvs.
Literārā darbība
labot šo sadaļuPirmā publikācija — dzejolis "Jaunajā gadā ieejot" Neretas laikrakstā "Komunisma ceļš" 1956. gadā. Sākumposma Auziņa dzeja ir sabiedriski aktīva, poētiski dokumentē garīgo gaisotni, tiek izmantoti vēsturiskie motīvi un tautas likteņtēma. Tajā iezīmējas garīgā pretestība, kas raksturīga lielai daļai 60. gadu lirikas (it īpaši tā izpaužas krājumā "Skumjais optimisms"). Vēlāk lirika kļūst filosofiski apcerīga.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļuDzeja
labot šo sadaļu- Es vaicāju sirdij. Rīga: LVI, 1961.
- Zilie griesti. Rīga: LVI, 1963.
- Balti skaidu jumti [poēma]. Rīga: Liesma, 1965.
- Jaunu rītu lauki. Rīga: Liesma, 1966.
- Skumjais optimisms. Rīga: Liesma, 1968.
- Skaņa. Rīga: Liesma, 1970.
- Nezūdošais. Rīga: Liesma, 1972.
- Nomodā. Rīga: Liesma, 1975.
- Taurējums. Rīga: Liesma, 1976.
- Duna. Rīga: Liesma, 1977.
- Tālā balss. Rīga: Liesma, 1981.
- Alkas. Rīga: Liesma, 1983.
- Atskārsme. Rīga: Liesma, 1986.
- Vēju solījums. Rīga: Liesma, 1992.
- Sēlijas elēģijas. Rīga: SolVita, 1994.
- Dziļi. Rīga: Rota, 1995.
- Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
- Mazas balādes. Rīga: SolVita, 1999.
- Putras laiki. Rīga: SolVita, 2002.
- Jaunas mazas balādes. Rīga: SolVita, 2005.
- Ars poetica Rīga: Poligrāfijas infocentrs, 2007.
- Plaiksnījumi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008.
- Maiņu mija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
- Zem zibens zelta saivas. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012.
- Klusums nav mēmums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017.
Tēlojumi, apceres
labot šo sadaļu- "Mums uzticētā planētas daļa" (1966)
- "Mājas pulcējas baros" (1974)
- "Cilvēks izdzied savu mūžu : pārdomas par dzeju" (1975)
- "Paliekošais un mainīgais : dzejas pasaulē" (1988)
- Šķautnes: Latviešu dzeja 20. gadsimtā. Rīga: SolVita, 2001.
- Piecdesmit gadi bez televizora: atmiņu ainas. 3 daļas. Rīga: SolVita, 2002—2006.
- Mana mūža pasaule. Rīga: Mansards, 2015.
Izlases
labot šo sadaļu- Degupļava. Rīga: Liesma, 1979.
- Šī zeme, tavs skūpsts un krāsns sarkanā mute. Rīga: Liesma, 1987.
- Ritums. Deviņdesmito gadu dzeja. Rīga: SolVita, 1999.
- Bijība. Dzeja ārpus krājumiem 1957-1987. Rīga: SolVita, 2003.
Grāmatas citās valodās
labot šo sadaļu- Имант Аузинь. Синие своды, пер. с латыш. Л. Ждановой, В. Андреева. Рига: Лиесма, 1967.
- Имант Аузинь. Отзвук горна, перевод с латыш. П. Вегина, Р. Добровенского, А. Кушнера, Л. Романенко. Москва: Советский писатель, 1981.
- Имант Аузинь. Стихи. Москва: Художественная литература, 1987.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Komunisma Uzvara, 21.12.1976». periodika.lndb.lv. Skatīts: 2023-05-18.
- ↑ «Lūcija Ķuzāne: Ar sarkanbaltizaļajām Sēlijas krāsām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2007. gada 15. augustā.
- ↑ «SDS kandidātu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 15. augustā.
- ↑ «Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Auziņš». Delfi. 2013. gada 21. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. Augustsss. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.