Nemeja (sengrieķu: Νεμέα) bija sens Zeva kulta centrs Peloponēsas ziemeļaustrumos, senās Kleonu pilsētas teritorijas daļa (atradās ~7 km no Kleonām), Argolidā. Mūsdienās atrodas Korintijas nomē, Grieķijā. Blakus arheoloģiskajai zonai dienvidrietumu virzienā atrodas neliels ciems Arhaja Nemeja (Αρχαία Νεμέα), iepriekš saukts Irakliona, savukārt, jaunā Nemeja atrodas apmēram 5 km uz rietumiem.

Nemeja
Νεμέα
Zeva tempļa drupas.
Nemeja (Grieķija)
Nemeja
Nemeja
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Grieķija
Reģions Argolida
Koordinātas 37°48′34″N 22°42′38″E / 37.80944°N 22.71056°E / 37.80944; 22.71056Koordinātas: 37°48′34″N 22°42′38″E / 37.80944°N 22.71056°E / 37.80944; 22.71056
Veids Svētnīca
Vēsture
Kultūras Sengrieķu
Piezīmes
Izrakumi no 1924. gada
Arheologi Berts Hills, Karls Blegens
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Arheoloģiskais parks

Šeit pēc grieķu mitoloģijas Hērakls uzveica Nemejas lauvu, bet antīkajos laikos te tika organizētas Nemejas spēles, kas pastāvēja trīs periodus līdz 235. gadam pr.Kr. Sengrieķu dzejnieks Pindars tām veltīja vienpadsmit odas.

Vēsture labot šo sadaļu

Aizvēsture labot šo sadaļu

Nemejas ieleja un Fliunta līdzenums, ieskauti ar kalnu masīviem, ir īpaši auglīga vieta, kas bija apdzīvota jau no neolīta perioda (6500 gadi pr.Kr.). Cugizas paugurs, akropoles un vēsturiskās Fliuntas rajons, Petri, Agija Irini un Aidonija ir vietas, kur arheoloģiskajos izrakumos tika atrasti akmens laikmeta beigu un bronzas laikmeta atradumi.

Ir pierādīts, ka uz Cugizas paugura, netālu no Arhaja Nemejas ciema, cilvēki periodiski dzīvoja sākot ar vēlo neolītu un līdz pat vēlajam Mikēnu periodam (6500-1200 gadi pr.Kr.). Uz neolītu ir attiecināmas atkritumu bedres paugura dienvidu pakājē. Īpaši nozīmīgs ir agrās Hellādas II periods, kad attīstījās plašs ciemats, atspoguļojot sarežģītu sociālo un politisko struktūru. Pēc īslaicīgas cilvēku klātbūtnes agrās Hellādas III periodā apmetne tika pamesta un atkal atjaunojās vēlajā Vidushellādas periodā. Mikēnu laikmetā uz paugura nogāzēm attīstījās divi atsevišķi apmetnes centri, kas tika pamesti ap 1200 gadu pr.Kr.

Uz Rohiotisas paugura un līdzenumā Fliasas lauka austrumu pusē, kur vēsturiskajā periodā atradās doriešu Fliuntas pilsēta, tika konstatēti arheoloģiskie atradumi, kas apliecināja cilvēku klātbūtni sākot ar agro neolītu un līdz bronzas laikmeta beigām (6500-1200 gadi pr.Kr.).

Petri ciematā tika atrastas apmetnes paliekas, kas tiek datētas ar agro bronzas laikmetu (2600-2000. gadi pr.Kr.). Pats nozīmīgākais atradums ir viena nama istaba, kas bija izpostīta agrās Hellādas II perioda beigās (2000. gadi pr.Kr.). Šī istaba kalpoja par noliktavu, un tajā bez keramikas traukiem produktu glabāšanai bija atrasti ap 250 zīmogu nospiedumu mālā, kas liecina par attīstītu produktu pārvadāšanas kontroles sistēmu.

Agija Irini paugura dienvidu pakājē, uz dienvidaustrumiem no Fliuntas, bija izpētītas celtņu drupas un kapenes, kas apliecina cilvēku klātbūtni vēlajā Vidushellādas un Mikēnu periodā (17-13. gadsimts pr.Kr.).[1]

Uz rietumiem no Aidonijas pilsētas tika izpētīta lielas Mikēnu perioda kapsētas daļa, kuru diemžēl bija izlaupījuši "melnie dārgumu racēji". Kopsummā tika atrastas 20 kapenes, no kurām piecas nebija izlaupītas. Runa ir par 17 kameru apbedījumiem, 2 koridoriem bez apbedījumu kamerām un 1 taisnstūra šahtas kapu. Bagātīgie atradumi no neizlaupītajām kapenēm liecina par to, ka tur apglabāja no 16. līdz 13. gadsimtam pr.Kr. un tās piederēja nozīmīgai apgabala apmetnei, kas pagaidām vēl nav atrasta. Iespaidīgie atradumi no šīm vietām ir eksponēti Nemejas arheoloģijas muzeja aizvēstures zālē.

Antīkais periods labot šo sadaļu

 
Nemejas stadions.

Klasiskās filoloģijas Amerikas skolas veiktie sistemātiskie izrakumi atklāja Zeva svētnīcu, kas bija uzcelta Nemejā ceļu krustpunktā ziemeļaustrumu Peloponēsā un kļuva par Nemejas spēļu rīkošanas vietu. Spēles tika dibinātas 573. gadā pr.Kr. un notika katrus divus gadus pēc Olimpisko spēļu parauga, ar īpašu uzsvaru uz sporta sacensībām. To dibināšana saskaņā ar senu mītu ir saistīta ar bēru sacensībām, kuras organizēja "Septiņi pret Tēbām", lai noņemtu no sevis vainu par mazā Ofelta, Nemejas ķēniņa Likurga dēla, nāvi no čūskas koduma. Iespējams, no šī mīta radusies tradīcija sacensību uzvarētājus vainagot ar savvaļas seleriju vainagu un ellanodiku tērpšanos melnās drēbēs. Saskaņā ar vēlāku tradīciju spēles dibināja Hērakls par godu Zevam, savam dievišķajam tēvam, pēc veiksmīga sava pirmā varoņdarba ar Nemejas lauvu.

Atbildību par sacensību organizēšanu sākumā uzņēmās Kleonas, bet vēlāk varenā Argosa, kur tika novadītas divas trešdaļas Nemejas spēļu. Pēc Heronejas kaujas (338. gadā pr.Kr.) maķedonieši savas grieķu politikas ietvaros strauji veica celtniecības programmu svētnīcas atjaunošanai. 330. gadā pr.Kr. tika uzcelts arī Zeva tempļa peripters.

270-260. gados pr.Kr. spēles atgriezās Argosā, kur tās notika līdz romiešu Grieķijas iekarošanai. 145. gadā pr.Kr. Mummijs tās atkal pārcēla uz Nemeju, kur tās turpinājās vēl pusgadsimtu. Vēlāk svētnīca tika pamesta un uz to brīdi, kad ceļotājs Pausānijs apmeklēja Nemeju, Zeva tempļa jumts jau bija sabrucis. 5-6. gadsimtā uz Nemejas drupām atradās kristiešu ciemats, bet beidzamo triecienu deva slāvu iebrukums 580-590. gados pr.Kr.

Apraksts labot šo sadaļu

 
Nemejas svētnīcas plāns.
1 — Zeva templis
2 — Altāris
3 — Ikosi
4 — Viesnīca
5 — Estiatorijs
6 — Pirts
7 — Ofelta svētnīca
8 — Austrumu celtne
9 — Ziemeļu celtne
10 — Arhaiskā stadiona vieta
11 — Priesteru nami
12 — Kristiešu bazilika
13 — Vēlākā laika upe
14 — Arheoloģijas muzejs

Nemejas svētnīcas centrālā celtne ir Zeva templis, kura peripteru ieskauj 6x12 doriskās kolonnas un kura naosā ir dubultā iekšējā kolonāde ar joniskajām un korintiskajām kolonnām. Pazemes slēptuve naosa rietumu daļā ir vienīgā sengrieķu arhitektūrā, un ir saistīta ar vietējo orākulu. Uz austrumiem no tempļa bija uzbūvēts 40 m garš altāris, kur atlēti pienesa ziedojumus un deva zvērestus, pirms doties uz stadionu. Templi ieskāva svētnīcas ciprešu audze, bet dienvidu pusē atradās deviņi "ikosi", citu polisu veltījumi, līdzīgi Olimpijas mantnīcām. Vairāk uz dienvidiem atradās vēl divas celtnes: austrumu celtne, domājams, bija viesnīca, bet rietumu celtne - pirts, atlētu izmitināšanai un apkalpošanai. Nami vēl tālāk uz dienvidiem bija paredzēti priesteriem un ellanodikiem.

Stadions hellēniskajā periodā bija izveidots dabiskā padziļinājumā 400 m uz dienvidaustrumiem no Zeva tempļa. Tam bija pakavveida tribīnes, daļēji izkaltas klintī, ar ietilpību 30 000 skatītājiem un skrejceļš. Skrejceļa izveidei tā ziemeļu daļā tika uzbērta zeme. Stadiona rietumu nogāzē tika novietotas trīs sēdekļu rindas izredzētām personām, bet pārējie skatītāji sēdēja uz nelielajām klintī izkaltajām tribīnēm. Skrejceļu ieskāva vaļējs notekūdeņu kanāls, tam bija 13 skrējēju joslas un akmens starta vieta ar atlētu startu kontrolējošu mehānismu. Dienvidu pusē bija izveidots sfendons un īpaša vieta priekš dolihskā skrējiena. Austrumu pusē atradās podiums sacensību tiesnešiem. Atlētu ieeja stadionā bija izveidota caur iespaidīgu 36,35 m garu arkveida tuneli. Aiz stadiona teritorijas rietumu pusē atradās atlētu ģērbtuves.

Pausānija apraksts labot šo sadaļu

Antīkais ģeogrāfs Pausānijs ceļā no Kleonām uz Argosu apmeklēja Nemeju un to aprakstīja šādi:

No Kleonām uz Argosu ved divi ceļi: viens īsākais kājāmgājējiem, bet otrs pāri tā saucamajam Tretam (kalnu pārejai), arī šaurs un iespiests starp kalniem, taču ir parocīgs braukšanai ratos.

Šajos kalnos vēl pat mūsdienās rāda lauvas alu, un no šejienes apmēram piecpadsmit stadiju attālumā atrodas Nemeja. Pašā Nemejā atrodas Nemejas Zeva templis, kas ir apskates vērts, kaut arī tam ir iekritis jumts un nav palikusi neviena statuja. Apkārt templim ir ciprešu audze un, stāsta, ka šeit barotāja Ofeltu bija noguldījusi zālē, un sakoda čūska. Argosieši pienes upurus Zevam kā arī Nemejā izvēl (īpašu) Nemejas Zeva priesteri un rudens Nemejas spēļu svinību laikā šeit rīko sacensības vīriešiem skriešanā pilnā bruņojumā.

Šeit atrodas Ofelta kaps, un ap to akmens sēta, bet iekšpusē ziedokļi. Šeit ir arī Ofelta tēva, Likurga, kapa uzkalns. Avotu viņi sauc par Adrasteju vai nu tāpēc, ka to atklāja Adrasts, vai arī kāda cita iemesla dēļ. Viņi stāsta, ka nosaukumu šai vietai deva Nemeja, arī Asopa meita. Virs Nemejas paceļas Apesanta kalns; runā, ka šeit Persejs pirmo reizi pienesa upuri Zevam Apesantijam.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 60-62. lpp.