Hellādas kultūra

Hellādas kultūra jeb Hellādas periods Grieķijas vēsturē ir mūsdienu arheoloģijas termins, kas apzīmē bronzas laikmeta vēsturisko periodu virkni Grieķijas teritorijā. Tas aptver laika posmu apmēram no 3200 līdz 1050 g.pr.Kr. Šī periodizācija pirmkārt balstās uz keramisko izstrādājumu stilu un izgatavošanas tehnoloģiju izmaiņām laika gaitā. Tāpēc šī metode nedod iespēju noteikt periodu absolūto vecumu, bet tikai norāda uz agrīno, vidējo vai vēlo keramikas stilu. Tajā pat laikā atsevišķos gadījumos konkrēto trauku stilu absolūtais vecums tiek noteikts izmantojot radioaktīvā oglekļa metodi. Vēl ir jāņem vērā, ka atsevišķos attālos Vidusjūras reģionos var notikt senāku periodu keramikas imitācija.

Periodizācija

20. gadsimta sākumā K. Blegens piedāvāja trīsdaļīgu periodizāciju (pēc analoģijas ar A. Evansa izveidoto Mīnojiešu civilizācijas periodizāciju). Šī periodizācija bieži vien tika kritizēta, jo hronoloģiskā piesaiste dažādiem arheologiem varēja mainīties 150-200 gadu robežās, turklāt periodu robežas ne vienmēr bija skaidras. 1950. gados K. Renfru piedāvāja agro hellādas laiku periodizēt pēc katram periodam "tipiskām" kultūrām: Koraku, Eutresis, Tīrintas u.c. Nedaudz vēlāk O. Dikinsons un Dž. Kaski ieteica vidushellādas laiku periodizēt pēc Mīnijas keramikas tipiem. Arī šai klasifikācijai ir trūkumi, jo kultūru pēctecība nav lineāra. Dažas kultūras un keramikas tipi ir izplatīti šaurā reģionā un tiem nav analogu citās Grieķijas daļās. Mūsdienās lielākā arheologu daļa izmanto paralēli Blegena, Renfru un Kaski periodizācijas. Tajā pat laikā notiek datēšanas precizēšana, īpaši tad, kad vienas kultūras artefakti tiek atrasti kopā ar citas kultūras artefaktiem.

Shēma "Agrais", "Vidus", "Vēlais" var tikt pielietots dažādos līmeņos. Lai nebūtu jāsarežģī apakšlīmeņus, rakstot "Agrais, agrais", arheologi ir vienojušies otro līmeni apzīmēt - I,II,III, trešo līmeni - A, B, C, ceturto līmeni - 1, 2, 3, un piekto līmeni - A, B, C. Tomēr ne visi līmeņi ir izdalāmi katrā vietā.

Hellādas periods dalās šādi:

Periods	Aptuvenais vecums
Agrais hellādas I	3200/3100–2650 g.pr.Kr.^[1]
Agrais hellādas II	2650–2200/2150 g.pr.Kr.^[2]
Agrais hellādas III	2200/2150–2050/2000 g.pr.Kr.^[3]
Vidushellādas	2000/1900–1550 g.pr.Kr.^[3]^[4]
Vēlais hellādas I	1650–1500 g.pr.Kr.
Vēlais hellādas II	1500–1400 g.pr.Kr.
Vēlais hellādas III	1400–1050 g.pr.Kr.

Hellādas kultūras apdzīvotās vietas

Arheologu atrastās Hellādas kultūras apdzīvotās vietas var būt ar atšķirīgu apdzīvotības pakāpi. Tās var būt gan pilsētas, gan ciemati, gan arī apmetnes. Atsevišķu apdzīvoto vietu izmēru noteikšana reizēm var būt problemātiska.

Tabula 1: 3700–2600 g.pr.Kr.
Apdzīvotā vieta	2800 g.pr.Kr.	2600 g.pr.Kr.
Agios Dimitrios^[5]	120–180	120–180
Askitario^[5]	90–135	90–135
Eutresis^[5]	1,600–2,400	1,600–2,400
Lerna^[5]	200–700	200–700
Manika^[5]^[6]	6,000–15,000	6,000–15,000
Raphina^[5]	600–900	600–900
Tēbas^[5]	4,000–6,000	4,000–6,000
Tīrinta^[5]	1,180–1,770	1,180–1,770

Agrais hellādas periods (EH)

Agrajā hellādas periodā Grieķijā parādījās jauna neolītiska lauksaimnieciska kultūra, kas mijiedarbojās ar vietējiem neindoeiropeiskas izcelsmes iedzīvotājiem. Par šo kultūru ir maz ziņu, izņemot to, ka bronzas apstrādes pamattehnoloģijas ir radušās Anatolijā, un šī hellādas kultūra šajā periodā uzturēja kontaktus ar Rietumanatolijas kultūru, kā arī importēja no turienes bronzu un varu. Agrās hellādas perioda sākums iezīmēja bronzas laikmeta iesākumu Grieķijas teritorijā un hronoloģiski sakrīt ar senās Ēģiptes arhaisko periodu.

Šī perioda nozīmīgākie arheoloģiskie pieminekļi atrodas Beotijas un Argolīdas Egejas jūras piekrastē (Lerna, Petkakija, Tēbas, Tīrinta) un piekrastes tuvajās salās - Egīna (Kolonna) Eiboja (Lefkandi, Manika). Šeit ir atrasta keramika ar izteiktu rietumanatolijas ietekmi. Šajā laikā strauji izplatās ātrās podnieku ripas tehnoloģija. Agrā hellādas II periodā izveidojas garā nama vietējā variācija saukta par megaronu. Anatolijas kultūras šablonu izplatība Grieķijas teritorijā nesaistījās ar lieliem postījumiem.

Vidushellādas periods (MH)

Vidushellādas periods sākas ar plašu t.s. "mīniešu keramikas" izplatību Grieķijas teritorijā (nosaukumu deva H. Šlīmanis, jo pirmie šīs keramikas paraugi tika atrasti izrakumos Orhomenā, kuru pēc leģendām bija dibinājusi senā mīniešu tauta). Līdz 1960. gadiem valdīja uzskats, ka mīniešu keramiku un vidushellādas kultūras slāņus veidojusi ienācēju tauta no ziemeļiem, kas ap 1900 g.pr.Kr. ienākot šajā teritorijā, veica būtiskus postījumus. Vēlāk izrakumi Lernā parādīja šī keramikas stila nepārtraktību un pārmantojamību. Kopumā mīniešu keramika saglabā savu raksturīgo stilu — izrakstīti trauki ar taisnlīniju vai abstraktiem zīmējumiem. Šāds stils saglabājās līdz vidushellādas III periodam, kad to iespaidoja Kiklādu un Mīnojiešu kultūras ar līklīniju motīviem un pat reālistiskiem attēliem dekorētu keramiku.

Hronoloģiski vidushellādas periods sakrīt ar senās Ēģiptes vidējās valsts periodu. Apmetnes izvietojās ciešāk cita citai un tika celtas pauguru virsotnēs. Šī perioda apdzīvotās vietas lielā daudzumā ir konstatētas Peloponēsā un centrālajā Grieķijā (arī Aitolijā), bet ziemeļos sniedzas līdz Sperhejas upes ielejai. No šī perioda apmetnēm nopietni izrakumi tika veikti vienīgi pie Malti Mesēnijā. Taču visapjomīgākās arheoloģiskās publikācijas ir veltītas Lernai V.

Vēlais hellādas periods (LH)

Pamatraksts: Mikēnu civilizācija

Vēlais hellādas periods ir saistīts ar Mikēnu kultūru. Šī kultūra vēl lielākā mērā, nekā iepriekš, pārņēma Mīnojiešu un Kiklādu tradīcijas (ieskaitot lineāro rakstību B). Tomēr tajā visvairāk dominēja tieši grieķiskais mantojums. Lineārā rakstība B grieķu valodā bieži vien ir sastopama uz vēlās hellādas perioda keramikas. Vēlajā hellādas I un II periodā mīnojiešu keramika vēl ir sastopama kopā ar vēlās hellādas keramiku, taču jau vēlajā hellādas III periodā keramikas mīnojiešu stili ir izstumti pilnībā. Vēlais hellādas periods beidzas ar mikēnu civilizācijas bojāeju un doriešu iebrukumu, pēc kura Grieķijas vēsturē sākas "tumšie gadsimti".

Kāpšļu krūka ar astoņkāja dekorējumu Rodosa, vēlais hellādas periods III C1 ap 1200—1100 g.pr.Kr.

Vēlais hellādas periods dalās šādi:

Periods	Aptuvenais vecums
LHI	1650–1550 g.pr.Kr.
LHIIA	1550–1450 g.pr.Kr.
LHIIB	1450–1400 g.pr.Kr.
LHIIIA1	1400–1350 g.pr.Kr.
LHIIIA2	1350–1300 g.pr.Kr.
LHIIIB1	1300–1230 g.pr.Kr.
LHIIIB2	1230–1190 g.pr.Kr.
LHIIIC1	1190–1130 g.pr.Kr.
LHIIIC2	1130–1090 g.pr.Kr.
LHIIIC3	1090–1060 g.pr.Kr.
Starpmikēnu	1060–1000 g.pr.Kr.
Protoģeometriskais	1000 g.pr.Kr.

Atsauces

↑ «The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age – Early Helladic I». Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999–2000.
↑ «The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age – Early Helladic II». Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999–2000.
↑ ^3,0 ^3,1 «The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age – Early Helladic III». Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999–2000.
↑ «The Bronze Age on the Greek Mainland: Middle Bronze Age – Introduction». Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999–2000.
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 ^5,3 ^5,4 ^5,5 ^5,6 ^5,7 MacSweeney 2004, Table 1. Population estimates for Aegean sites in EB II, p. 57; MacSweeney dates the Early Bronze II period (or EB II) to circa 2800–2200 BC (see p. 53).
↑ http://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:169578/FULLTEXT01.pdf

[1] «The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age – Early Helladic I». Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999–2000.

[2] «The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age – Early Helladic II». Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999–2000.

[FHW-EHIII-3] 3,0 ^3,1 «The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age – Early Helladic III». Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999–2000.

[FHW-MH-4] «The Bronze Age on the Greek Mainland: Middle Bronze Age – Introduction». Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999–2000.

[MacSweeney-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 ^5,3 ^5,4 ^5,5 ^5,6 ^5,7 MacSweeney 2004, Table 1. Population estimates for Aegean sites in EB II, p. 57; MacSweeney dates the Early Bronze II period (or EB II) to circa 2800–2200 BC (see p. 53).

[6] ttp://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:169578/FULLTEXT01.pdf

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]