Atvērt galveno izvēlni

Argosa (gr. Άργος) ir pilsēta Grieķijā. Atrodas 42 metri augstu virs jūras līmeņa, Peloponēsas pussalas ziemeļaustrumu daļā, 96 kilometrus uz dienvidrietumiem no Atēnām un 10 kilometru uz ziemeļrietumiem no Nafplijas. Argosas-Mikēnu municipalitātes (dima) administratīvais centrs. Skaitās senākā pastāvīgi apdzīvota pilsēta Eiropā.

Argosa
Grieķijas pilsēta
Κόρινθος
Argosas panorāma no senā teātra.
Argosas panorāma no senā teātra.
Argosa (Grieķija)
Argosa
Argosa
Koordinātas: 37°38′06″N 22°43′43″E / 37.63500°N 22.72861°E / 37.63500; 22.72861Koordinātas: 37°38′06″N 22°43′43″E / 37.63500°N 22.72861°E / 37.63500; 22.72861
Valsts Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija Peloponēsa
Reģionālā vienība Argolīda
Platība
 • Kopējā 138,138 km2
Augstums 42 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 • kopā 22 209
 • blīvums 160,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 21 200
Argosa Vikikrātuvē

ĢeogrāfijaLabot

Pilsēta atrodas pašā sausākajā Grieķijas ielejā uz Aspida (Pravieša Elijas) un Larisas pauguriem, uz kuriem atradās divas citadeles. Pilsēta atradās netālu no senākajām pilsētām Mikēnām un Tirintas, kas ir pazīstamas no Homēra eposiem kā Agamemnona valsts, taču vēstures gaitā tika pamestas, un to loma kā Argolīdas varas centrs pārgāja uz Argosu.

VēstureLabot

Pilsētas dibināšana tiek datēta ar 2000 gadu pr.Kr. Argosas ziedu laiki ir attiecināmi uz vēlo vidushellādas un agro Mikēnu laiku, kā arī uz ģeometrisko periodu.

Pilsētas mitoloģiskā vēsture ir cieši saistīta ar valdnieku Adrastu un viņa karagājienu uz Tēbām, kas kļuva par vienu no iecienītākajiem sengrieķu traģiķu sižetiem. "Septiņi pret Tēbām" ir neizdevies varoņu karagājiens, kurā visi, izņemot Adrastu, gāja bojā. Epigonu karagājiens ir veiksmīga bojā gājušo varoņu bērnu ofensīva. Viens no Homēra centrālajiem "Iliādas" varoņiem bija Diomeds, Adrasta mazdēls un Argosas valdnieks, kas bija atkarīgs no Mikēnu ķēniņa Agamemnona. Vēl vajadzētu minēt Io, ķēniņa Inaha meitu, kuru pēc vienas versijas nolaupīja feniķieši, bet pēc otras viņa pati aizmuka. Šo notikumu aprakstīja Hērodots.

Kā visu Peloponēsu, arī Argosu iekaroja dorieši, turklāt Argosa kļuva par doriešu varas nostiprināšanās centru Peloponēsā. Apgabala pamatiedzīvotāji dzīvoja perieku stāvoklī. Ķēniņu vara Argosā tiek skaitīta no Hērakla pēcteča, Temena. No Argosas valdniekiem izceļas Fidona persona, kas domājams valdīja 8.—7. gadsimtā pr.Kr. Viņš praktizēja aktīvu uzbrūkošu politiku, pakļaujot sev Argolīdu un Eginas salu. Pēc viņa ir zināmi tirāni: Perils un Arhins. Neskatoties uz savu dorisko izcelsmi, Argosa bija pastāvīgais Spartas konkurents.[1]

Pēc spartiešu sakāves 371. gadā pr.Kr. pie Levktrām Argosa izstājās no Peloponēsas savienības un noslēdza vienošanos ar Atēnām. Bet nākamajā gadā pilsētā notika masveidīgs oligarhu grautiņš, kas pazīstams kā Argosas skitālisms.

3. gadsimtā pr.Kr. ir zināmi tirāni: Arhins un Lafaess, un pēc tam Aristips I un viņa dēls Aristomahs I. Aristomahs I gāja bojā 241. gadā pr.Kr. sazvērestības rezultātā, un vara pārgāja viņa dēliem, vispirms Aristipam II, bet pēc tam Aristomaham II. Aristips II gāja bojā 235. gadā pr.Kr. kaujā pie Mikēnām ar Sikionas Aratu.

TransportsLabot

Cauri pilsētai iet nacionālā maģistrāle 7 (Kalaata — Korinta). Nacionālais ceļš 70 savieno Argosu ar Nafpliju un Palea-Epidauru. 1886. gadā bija atklāta dzelzceļa līnija un dzelzceļa stacija "Argosa", taču 2010. gadā tā ir slēgta.

Argosas apskates objektiLabot

  • Larisas akropole ar cietoksni[2]
  • Senais teātris, viens no lielākajiem tajā laikā.
  • Senā agora
  • Apolona un Atēnas templis
  • Arheoloģiskais muzejs
  • Pravieša Elijas (Προφήτης Ηλίας) paugurs.
  • Konsandopulosa nams pēc Ernesta Cillera projekta (1911. gads)
  • Rātsnams, divstāvu neoklasicisma ēka
  • Tautas tirgus, vienstāvu ēka pēc Ernesta Cillera projekta (1889. gads)
  • Argosas heraons, Hēras tempļa komlekss. (Atrodas ārpus pilsētas)

PersonālijasLabot

  • 5.—4. gadsimtā pr.Kr. pilsēta bija slavena ar Polikleta un viņa mācekļu darbnīcu. Tieši šeit tika likti klasiskās grieķu mākslas pamati. Polikleta skulptūras "Derifors" un "Diadumens" tika nosauktas par kanoniem (paraugiem).
  • Džordžs Džarviss (1797—1828) — amerikāņu filellēns, mira šajā pilsētā un apglabāts ar citiem Grieķijas Atbrīvošanās kara (1821—1829) dalībniekiem un filellēņiem Sv. Jāņa baznīcā.

AtsaucesLabot

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 348. lpp.
  2. Andželas Šuvajevas tulk. Grieķija, Atēnas un kontinentālā daļa. (ceļvedis) - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. ISBN 978-9984-40-597-1 177. lpp.