Nātrija tiosulfāts

ķīmisks savienojums

Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli. Labi šķīst ūdenī, veido kristālhidrātus ar divām vai piecām ūdens molekulām. Nātrija tiosulfāts šķīst arī šķidrā amonjakā, bet vāji — spirtā.

Nātrija tiosulfāts

Nātrija tiosulfāta formulvienības modelis

Nātrija tiosulfāta kristālrežģa shēma

Nātrija tiosulfāta kristāli
Citi nosaukumi hiposulfīts, antihlors
CAS numurs 7772-98-7
Ķīmiskā formula Na2S2O3
Molmasa 158,108 g/mol
Blīvums 1667 kg/m3
Kušanas temperatūra 48,3 °C (pentahidrāta šķīšana
kristalizācijas ūdenī)
Viršanas temperatūra 100 °C (atšķeļ ūdeni);
pie 220 °C sadalās
Šķīdība ūdenī 20,9 g/100 ml (20 °C)

Iegūšana labot šo sadaļu

Iegūst, vārot sēra pārākumu ar nātrija hidroksīdu. Sākumā veidojas nātrija sulfīts:

3S + 6NaOH → 2Na2S + Na2SO3 + 3H2O

Tas tālāk reaģē ar sēru un rodas nātrija tiosulfāts:

S + Na2SO3 → Na2S2O3

Radušos nātrija sulfīdu un polisulfīdus sadala, laižot cauri šķīdumam SO2.

Ja nātrija sulfīdu šķīdina ūdenī skābekļa klātienē, veidojas tiosulfāts:

2Na2S + 2O2 + H2O → Na2S2O3 + 2NaOH

Nātrija tiosulfāts veidojas, iedarbojoties sērūdeņradim un sēra dioksīdam ar NaOH (šādi tas var rasties rūpniecisko izmešu attīrīšanas no sēra procesā):

4SO2 + 2H2S + 6NaOH → 3Na2S2O3 + 5H2O

Tīru bezūdens nātrija tiosulfātu iegūst, sēram reaģējot ar nātrija nitrītu formamīda vidē:

2NaNO2 + 2S → Na2S2O3 + N2O

Īpašības labot šo sadaļu

Karsējot sadalās par nātrija sulfātu, nātrija sulfīdu un sēru; sākumā rodas arī nātrija polisulfīdi:

4Na2S2O3 →3Na2SO4 + Na2S5
Na2S5 → Na2S + 4S

Nātrija tiosulfāts ir spēcīgs reducētājs. Oksidētāji, piemēram, hlors, to oksidē līdz sulfātiem vai sērskābei:

Na2S2O3 + 4Cl2 + 5H2O → 2H2SO4 + 2NaCl + 6HCl

Vājāki oksidētāji, kā jods, oksidē tiosulfātu līdz tetrationskābes sāļiem:

2Na2S2O3 + I2 → 2NaI + Na2S4O6

Šī ir ļoti svarīga reakcija, jo uz to pamatojas jodometrijas metode. Jāņem vērā, ka sārmainā vidē jods var oksidēt tiosulfātu līdz sulfātam.

Nātrija tiosulfātam reaģējot ar stiprām skābēm, tiosērskābe neveidojas, jo rašanās brīdī tā sadalās par sēru un sērpaskābi:

Na2S2O3 + H2SO4 → Na2SO4 + H2S2O3
H2S2O3 → H2SO3 + S

Tādēļ nātrija tiosulfāta šķidrumi paskābinot kļūst duļķaini, jo veidojas sēra suspensija vai koloīds šķīdums.

Karsējot nātrija tiosulfāta kristālhidrāts šķīst savā kristalizācijas ūdenī un atdzesējot viegli veido pārsātinātus šķīdumus. Šādu šķīdumu tīrā traukā var uzglabāt vairākas dienas, bet, ievadot tajā nelielu nātrija tiosulfāta kristāliņu, notiek momentāna kristalizācija, turklāt izdalās siltums. Savukārt, tiosulfātam šķīstot ūdenī, šķīdums ievērojami atdziest.[1]

Izmantošana labot šo sadaļu

Nātrija tiosulfāts ir visvairāk izmantojamais no tiosulfātiem.[2] Nātrija tiosulfātu izmanto fotogrāfijā kā galveno fiksāžas sastāvdaļu (neizreaģējušā sudraba bromīda aizvākšanai no attīstītās fotofilmas vai fotopapīra). Fiksāžas pagatavošanai lietojamo tiosulfātu parasti sauc par hiposulfītu.

Izmanto arī ķīmiskās balināšanas procesos liekā hlora neitralizēšanai (tādēļ to dažreiz sauc par "antihloru"). Analītiskajā ķīmijā lieto par reaģentu jodometrijā, bet celtniecībā — par betona piedevu.

Medicīnā nātrija tiosulfātu lieto saindēšanās ar smagajiem metāliem gadījumos, kā arī, saindējoties ar cianīdiem (tiosulfāts tos pārvērš par mazāk kaitīgajiem rodanīdiem). Nātrija tiosulfātu izmanto zarnu trakta dezinfekcijai, bet ārīgi — kašķa ārstēšanai, kā arī iekaisumu un apdegumu ārstēšanai.

Lieto arī kā pārtikas piedevu (E539).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Г. Реми. Курс неорганической химии. Москва, Издательство иностранной литературы, 1963, 771. lpp. (krieviski)
  2. N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 340. lpp.