Nātrija sulfīds
Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem). Nātrija sulfīds ir amorfi vai kubiski bāli rozā vai dzeltenīgi (polisulfīdu piejaukumu dēļ) kristāli. Pilnīgi tīrs nātrija sulfīds ir bezkrāsains. Viegli veido kristālhidrātus ar piecām, sešām vai deviņām ūdens molekulām (pentahidrātu, heksahidrātu un nonahidrātu). Higroskopisks; mitrā gaisā vienmēr ož pēc sērūdeņraža. Samērā labi šķīst ūdenī (hidrolizējas, dodot sārmainu reakciju), vāji šķīst spirtā un etilacetātā. Ūdens šķīdums pamazām kļūst duļķains un dzeltenīgs sēra un polisulfīdu rašanās dēļ.
Nātrija sulfīds | |
---|---|
Nātrija sulfīda kristālrežģa shēma Nātrija sulfīda kristāli | |
CAS numurs | 1313-82-2 |
Ķīmiskā formula | Na2S |
Molmasa | 78,0452 g/mol |
Blīvums | 1856 kg/m3 |
Kušanas temperatūra |
1176 °C (bezūdens sāls) 100 °C (pentahidrāts) 50 °C (nonahidrāts) |
Šķīdība ūdenī |
18,6 g/100 ml (20 °C) 39 g/100 ml (50 °C) |
Iegūšana
labot šo sadaļuRūpnieciski iegūst, reducējot nātrija sulfātu ar ogli[1]:
- Na2SO4 + 4C → Na2S + 4CO
Laboratorijā tīru bezūdens nātrija sulfīdu iegūst tieši no elementiem, sēram reaģējot ar nātriju amonjaka vidē vai sausā tetrahidrofurānā naftalīna kā katalizatora klātienē[2]:
- 2Na + S → Na2S
Īpašības
labot šo sadaļuKarsējot reaģē ar skābekli un oglekļa dioksīdu, veidojot nātrija karbonātu:
- 2Na2S + 3O2 + 2CO2 → 2Na2CO3 + 2SO2
Viegli reaģē ar skābēm, piemēram, sālsskābi, veidojot sērūdeņradi:
- Na2S + 2HCl → 2NaCl + H2S
Koncentrēta sērskābe oksidē nātrija sulfīdu līdz sēram un sēra dioksīdam (nātrija sulfīdam piemīt reducētāja īpašības):
- Na2S + 3H2SO4 → SO2 + S + 2H2O + 2NaHSO4
Ūdens šķīdumā oksidējas ar gaisa skābekli līdz tiosulfātam:
- 2Na2S + 2O2 + H2O → Na2S2O3 + 2NaOH
Nātrija sulfīda šķīdumi ir stipri sārmaini un kodīgi! |
Izmantošana
labot šo sadaļuNātrija sulfīdu lieto krāsvielu un celulozes ražošanā, ādu ģērēšanā, lai atdalītu no tām spalvas; kā reaģentu analītiskajā ķīmijā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Holleman, A. F.; Wiberg, E. "Inorganic Chemistry" Academic Press: San Diego, 2001. ISBN 0-12-352651-5.
- ↑ So, J.-H; Boudjouk, P; Hong, Harry H.; Weber, William P. (1992). "Hexamethyldisilathiane". Inorg. Synth. 29: 30. doi:10.1002/9780470132609.ch11.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nātrija sulfīds |