Kašķis

infekcioza ādas slimība, kuru izraisa kašķērce

Kašķis (latīņu: scabies) ir infekcioza ādas slimība, kuru izraisa kašķērce (Sarcoptes scabiei).[1][2]

Kašķis uz rokas

Biežākie slimības simptomi ir stipra nieze (it īpaši naktīs) un pūtītēm līdzīgie izsitumi. Kad cilvēks ar kašķi inficējas pirmoreiz, simptomi parasti parādās pēc 2—6 nedēļām. Ja vēlāk dzīvē vēlreiz inficējas, tad simptomi var parādīties vienas dienas laikā. Simptomi var parādīties visā ķermenī vai arī tikai noteiktās tā daļās, piemēram, plaukstās, starp pirkstiem gar jostasvietu, var arī būt uz galvas, tomēr tas parasti ir vienīgi maziem bērniem. Kasīšanās var izraisīt ādas bojājumus un citas ādas bakteriālās infekcijas.[3]

Kašķi izraisa inficēšanās ar Sarcoptes scabiei ērču mātīti. Tās izveido alas ādā, kur tās dzīvo un dēj olas.[1] Kašķa simptomi parādās, jo ir alerģiska reakcija pret ērcēm.[3] Bieži vien infekciju izraisa 10—15 ērces.[3] Tās visbiežāk tiek izplatītas relatīvi ilga kontakta ar inficētās personas ādu, piemēram, seksa laikā.[1] Slimība var izplatīties pat tad, ja personai vēl nav parādījušies simptomi.

Slimības ārstēšanai ir pieejami vairāki medikamenti, piemēram, permetrīns, lindāna krēms, ivermektīna tabletes.[4] Kopā ar inficēto personu tādā pašā veidā jāārstē arī cilvēki, ar kuriem inficētajam ir bijis sekss pēdējā mēneša laikā un ar ko kopā dzīvo inficētais. Pēdējās trīs dienās izmantotā gultasveļa un apģērbs ir jāmazgā karstā ūdenī un jāžāvē karstā veļas žāvējamajā mašīnā. Tā kā ērce nedzīvo vairāk par trim dienām, kamēr tā neatrodas cilvēka ādā, turpmāka mazgāšana nav nepieciešama. Simptomi var nepazust 2—4 nedēļas pēc ārstēšanas. Ja simptomi nepazūd arī pēc šī perioda, var būt nepieciešama atkārtota ārstēšanās.[5]

Kašķis ir viena no trim populārākajām bērnu slimībām (kopā ar ēdēm un bakteriālām ādas infekcijām).[6] Saskaņā ar 2010. gada datiem slimība ir aptuveni 100 miljoniem cilvēku (1,5% pasaules iedzīvotāju), vienādi skar abu dzimumu pārstāvjus.[7] Biežāk slimo gados jaunākie un vecākie. Vairāk izplatīts jaunattīstības valstīs un tropiskā klimata reģionos.[8] Slimība ir izplatītāka vietās, kur nav iespējams piekļūt ūdenim.[9]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 «Epidemiology & Risk Factors». Centers for Disease Control and Prevention. 2010. gada 2. novembris. Skatīts: 2015. gada 18. maijs.
  2. Robert H. Gates. Infectious disease secrets (2. izd.). Philadelphia : Elsevier, Hanley Belfus, 2003. 355. lpp. ISBN 978-1-56053-543-0.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Parasites - Scabies Disease». Center for Disease Control and Prevention. 2010. gada 2. novembris. Skatīts: 2015. gada 18. maijs.
  4. «Parasites - Scabies Medications». Center for Disease Control and Prevention. 2010. gada 2. novembris. Skatīts: 2015. gada 18. maijs.
  5. «Parasites - Scabies Treatment». Center for Disease Control and Prevention. 2010. gada 2. novembris. Skatīts: 2015. gada 18. maijs.
  6. Andrews RM, McCarthy J, Carapetis JR, Currie BJ (December 2009). "Skin disorders, including pyoderma, scabies, and tinea infections". Pediatr. Clin. North Am. 56 (6): 1421–40. doi:10.1016/j.pcl.2009.09.002. PMID 19962029.
  7. Vos, T (Dec 15, 2012). "Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990–2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.". Lancet 380 (9859): 2163–96. doi:10.1016/S0140-6736(12)61729-2. PMID 23245607.
  8. «Scabies». World Health Organization. Skatīts: 2015. gada 18. maijs.
  9. «WHO -Water-related Disease». World Health Organization. Skatīts: 2010-10-10.

Ārējās saites labot šo sadaļu