Oksidētājs

Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors). No ķīmiskajiem oksidētājiem visspēcīgākais ir fluors, kuru var iegūt tikai, elektrolizējot fluorīdu kausējumus (neskaitot dažas eksotiskas ķīmiskas metodes). Izmantojot elektrolīzi, uz anoda var oksidēt gandrīz jebkuru vielu, ja vien elektroda potenciāls ir pietiekami liels.

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai

Izplatītākie oksidētāji

Oksidētājs	Atbilstošā pusreakcija	Reakcijas produkti
O2, skābeklis	O2 + 4e− → 2O2−	Ūdens, CO2, dažādi citi oksīdi
O3, ozons		Dažādi, ieskaitot ketonus un aldehīdus (organiskās reakcijās)
Peroksīdi	2O− + 2e− → 2O2−	Ūdens, dažādi citi oksīdi
Hal2, halogēni (fluors, hlors, broms, jods)	Hal2 + 2e− → 2Hal−	Halogenīdi (fluorīdi, hlorīdi, bromīdi, jodīdi)
ClO−, hipohlorīti		Hlorīdi, Cl−
ClO3−, hlorāti	ClO3− + 6H+ + 6e− → Cl− + 3H2O	Hlorīdi, Cl−
HNO3, slāpekļskābe	N5+ + 8e− → N3− (atšķaidīta, ar aktīviem metāliem) N5+ + 3e− → N2+ (atšķaidīta, ar pārejas metāliem vai koncentrēta, ar aktīviem metāliem) N5+ + e− → N4+ (koncentrēta, ar pārejas metāliem)	Amonjaks NH3, amonija sāļi NH4+ Slāpekļa(II) oksīds, NO Slāpekļa dioksīds, NO2
H2SO4, koncentrēta sērskābe	S6+ + 2e− → S4+ (ar nemetāliem un pārejas metāliem) S6+ + 6e− → S0 (ar aktīviem metāliem) S6+ + 8e− → S2− (ar aktīviem metāliem)	Sēra dioksīds SO2, sulfīti Sērs S Sērūdeņradis H2S, sulfīdi
Sešvērtīgā hroma savienojumi (hromāti, dihromāti, hroma trioksīds)	Cr6+ + 3e− → Cr3+ jeb Cr2O72− + 14H+ + 6e− → 2Cr3+ + 7H2O	Cr3+ (trīsvērtīgā hroma savienojumi)
MnO2, mangāna dioksīds	Mn4+ + 2e− → Mn2+	Mn2+ (divvērtīgā mangāna savienojumi)
MnO4−, permanganāti	Mn7+ + 5e− → Mn2+ (skābā vidē) jeb MnO4− + 8H+ + 5e− → Mn2+ + 4H2O Mn7+ + 3e− → Mn4+ (neitrālā vidē) Mn7+ + e− → Mn6+ (stipri sārmainā vidē)	Mn2+ (divvērtīgā mangāna savienojumi) MnO2, mangāna dioksīds MnO42-, manganāti
Metālu katjoni un ūdeņraža jons H+	Men+ + ne− → Me0 2H+ + 2e− → H2	Me0, brīvi metāli Ūdeņradis H2

Literatūra

• N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 235. lpp.