Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (rumāņu: Republica Autonomă Sovietică Socialistă Moldovenească, moldāvu: Република Аутономэ Советикэ Cочиалистэ Молдовеняскэ, ukraiņu: Молдавська Автономна Радянська Соціалістична Республіка, krievu: Молдавская Автономная Советская Социалистическая Республика) pastāvēja Ukrainas PSR sastāvā no 1924. gada 7. marta. Oficiāli izveidota 1924. gada 12. oktobrī un beidza pastāvēt 1940. gada 2. augustā, kad to sadalīja, iekļaujot Ukrainas PSR un jaunizveidotās Moldāvijas PSR sastāvā.

Молдавская Автономная Советская Социалистическая Республика Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika Ukrainas PSR autonomā republika ←   ← 1924 – 1940 →   → Karogs Ģerbonis Devīze Пролетарь дин тоате цэриле, униць-вэ! Proletari din toate țările, uniți-vă! Location of Autonomās republikas karte Pārvaldes centrs Balta (1924—1929) Tiraspole (1929—1940) Valoda(s) krievu moldāvu ukraiņu Valdība Padomju republika Vēsturiskais laikmets 20. gadsimts  - Izveidota 1924. gada 12. oktobrī  - Likvidēta 1940. gada 2. augustā Platība  - 1939 8 288 km² Iedzīvotāju skaits  - 1939. gadā 599 156       Blīvums 72,3 /km²  Nauda PSRS rublis

Vēsturiskais fakts par no Rumānijas Karalistes teritorijas nodalītas padomju autonomās republikas pastāvēšanu, kurā moldāvi nebija lielākā iedzīvotāju etniskā grupa, lielā mērā izraisīja pašpasludinātās Piedņestras Moldāvu Republikas izveidošanos 1990. gadā.

Autonomās republikas izveidošanu ierosināja grupa boļševiku bēgļu no Rumānijai pievienotās Moldāvijas Demokrātiskās Republikas. Moldāvu autonomajai republikai bija jākalpo kā labākas padomju dzīves paraugam „apspiestās” Besarābijas iedzīvotājiem, kā arī jādemonstrē PSRS nesamierināšanos ar Besarābijas pievienošanu Rumānijai.

Teritorija un iedzīvotāji

Lai arī autonomās republikas faktisko robežu ar Rumāniju veidoja Dņestra, tā noteica savas robežas pa Prutas un Donavas upēm, tādējādi saglabājot pretenzijas uz Besarābijas teritoriju, ko PSRS uzskatīja par nelikumīgi okupētu.

Moldāvijas APSR izveidoja no teritorijām, kas iepriekš bija daļa no Ukrainas PSR Odesas un Podolijas guberņu zemēm. Tā veidoja divus procentus no tā laika Ukrainas PSR teritorijas un iedzīvotāju skaita.

Autonomā republika bija 8288 km² liela. Izveidošanas laikā tajā dzīvoja ap 400 000 cilvēku, bet 1939. gadā 599 150 iedzīvotāju. No 1924.-1928. gadam galvaspilsēta bija Balta, bet no 1929.-1940. gadam galvaspilsēta bija Tiraspole. Administratīvi teritorija bija sadalīta 11 rajonos.

1926. gadā nedaudz vairāk par 48% republikas iedzīvotāju bija ukraiņi, bet moldāvi bija ap 30%. 1939. gadā ukraiņi bija jau 50,7% un moldāvi 28,5%. Pārējo iedzīvotāju lielākās grupas bija krievi un ebreji.

Vēsture

Dņestras kreisā krasta teritorija jau kopš 1791. gada 29. decembra Jasu miera līguma starp Osmaņu un Krievijas Impērijām bija iekļauta Krievijas sastāvā un tajā 1803. gadā izveidoja Hersonas guberņu. Tā vēsturiski nekad nebija bijusi Moldāvijas sastāvā, taču Dņestras piekrastes apgabalos gandrīz 50% iedzīvotāju bija moldāvi, kas 1917-1918. gadā bija vēlējušies pievienoties Moldāvijas Demokrātiskajai Republikai. Pēc Besarābijas pievienošanās Rumānijai, daudzi boļševiku un sociālistu atbalstītāji bēga uz upes otru krastu, kur veidojās padomju vara.

Sākoties PSRS industrializācijai, republikas teritorijā ieradās aizvien vairāk ukraiņu un krievu strādnieku. 1929. gadā sākās kulaku deportācijas. Kolektivizāciju vardarbīgi īstenoja ātrāk nekā pārējā Ukrainā un to pabeidza jau 1931. gada vasarā. Lai to panāktu, 2000 „kulaku” ģimenes deportēja uz Kazahstānu. 1932.-33. gada Ukrainas Holodomora laikā tūkstošiem iedzīvotāju centās šķērsot Dņestru un aizbēgt uz Rumāniju. 1932. gada 23. februārī pie Olanešti ciemata robežsargi nošāva 40 bēgļus, kas centās bēgt uz Rumāniju pāri aizsalušajai upei. Bada laikā miruši vismaz 20 000 iedzīvotāju, apmēram tikpat daudzi aizbēga uz Rumāniju.

• 
  Autonomās republikas karogs no 1925. līdz 1932. gadam
• 
  Autonomās republikas karogs no 1937. līdz 1938. gadam
• 
  Republikas iedzīvotāju etniskā karte
• 
  Autonomā republika attiecībā pret Rumāniju un vēsturisko Moldāviju

Moldāvu identitātes veidošana

PSRS aizsāka atsevišķas moldāvu tautas un valodas koncepta popularizēšanu. Rakstībā ieviesa kirilicu, pretēji rumāņu lietotajam latīņu alfabētam. Padomju varas iestādes uzskatīja, ka modernā rumāņu valoda ir aizguvusi pārāk daudz vārdu no franču valodas, tādējādi padarot to par buržuāziskās elites valodu, kas nav saprotama zemniekiem un Moldāvijā dzīvojošajām etniskajām minoritātēm (ukraiņiem un krieviem).

Lai pastiprinātu atšķirības no Rumānijā lietotās rumāņu valodas, PSRS teritorijā par pamatu moldāvu valodai izmantoja vietējos Piedņestras dialektus, tos papildinot ar rusicismiem.

Pastāvēšanas beigas

Pēc Molotova—Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu parakstīšanas Besarābija nonāca PSRS interešu sfērā. Tādēļ Padomju Savienības valdība 1940. gada 26. jūnijā izvirzīja ultimātu Rumānijai ar draudiem sākt karu. 28. jūnijā Sarkanā armija okupēja Besarābiju un ziemeļu Bukovinu. Lielākajā Besarābijas teritorijas daļā izveidoja Moldāvijas PSR, bet Budžakas teritoriju iekļāva Ukrainas PSR sastāvā. 1940. gada 2. augustā likvidēja Moldāvijas APSR, tās Piedņestras rajonus iekļaujot Moldāvijas PSR bet austrumu rajonus, kuros pārsvarā dzīvoja ukraiņi, iekļāva Ukrainas PSR sastāvā.