Hersonas guberņa (krievu: Херсонская губерния, ukraiņu: Херсонська губернія) bija Krievijas Impērijas guberņa starp Dņepras un Dņestras upēm, kas pastāvēja no 1803. līdz 1922. gadam. Tā bija viena no trim guberņām, kuru izveidoja no 1802. gada 8. oktobrī likvidētās Novorosijas guberņas (skat: Jaunkrievija), kas pastāvēja no 1796. līdz 1802. gadam. Sākotnēji guberņu sauca par Nikolajevas guberņu (krievu: Николаевская губерния, ukraiņu: Миколаївська губернія), taču ar Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I 1803. gada 15. maija pavēli Hersona kļuva par guberņas galvaspilsētu un attiecīgi mainījās arī guberņas nosaukums.

Guberņas ģerbonis
Guberņas karte 1821. gadā
Guberņas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1897. gadā

Ziemeļos guberņa robežojās ar Kijivas guberņu un Poltavas guberņu, rietumos ar Besarābijas guberņu, austrumos ar Jekaterinoslavas guberņu un dienvidos ar Taurijas guberņu.

Guberņas teritorija bija 70 600 km2. 1914. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 3 744 600 cilvēkus. Guberņas ekonomika bija galvenokārt balstīta uz lauksaimniecību ar mazattīstītām graudu pārstrādes, metāla apstrādes, cukurbiešu pārstrādes un citām nozarēm.

No 1806. gada guberņu veidoja pieci apriņķi (уезд) — Hersonas, Aleksandrijas, Oļviopoles, Tiraspoles un Jeļizavetgradas. Odesas un Mikolajivas pilsētām bija īpašs administratīvais statuss. 1825. gadā izveidoja Odesas apriņķi. No 1828. līdz 1865. gadam pastāvēja Bobriņecas apriņķis, kurā apvienoja Oļviopoles un Jeļizavetgradas apriņķus. 1834. gadā no Tiraspoles apriņķa nodalīja Anaņevskas apriņķi. 1865. gadā Bobriņecas apriņķa administratīvais centrs pārnesa uz Jeļizavetgradu un pārdēvēja par Jeļizavetgradas apriņķi.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Lielākās guberņas iedzīvotāju grupas bija ukraiņi, krievi, ebreji un moldāvi. Ievērojamas ebreju un vāciešu iedzīvotāju grupas speciāli nosūtīja uz Hersonas guberņu no citām Krievijas guberņām, tai skaitā vairāk nekā 2500 ebreju no Kurzemes guberņas, lai attīstītu zemkopību un rūpniecību.

Ārējās saites

labot šo sadaļu