Nācija

cilvēku kopiena ar vienotu valodu, kultūru, etnisko izcelsmi un vēsturi

Nācija (no latīņu: natio — 'cilts, tauta') ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, saimnieciskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības.[1]

Nācijai ir raksturīga vienota politiskā, ekonomiskā sabiedrības struktūra. Tās locekļiem piemīt kopības un solidaritātes izjūta. Nācija ir nākamā tautas attīstības pakāpe,[nepieciešama atsauce] kad tā sasniedzot noteiktas organizētības, vienotības pakāpi, spēj izveidot savu valsti. Bez savas valsts tautu nevar uzskatīt par nāciju.[nepieciešama atsauce]

Ļoti svarīga loma solidarizācijas un vienotības panākšanai ir valodai, vēsturiskajai apziņai, kultūrai, noteiktai dzīves teritorijai. Arī vienota reliģija var būt spēcīgs nācijas attīstības dzinējs. Nācijai tapšanas stadijā ļoti liela loma ir bijusi valodniekiem, etnogrāfiem, literātiem. Nācijas idejai ir ļoti svarīga loma nacionālisma ideoloģijā.

Pastāv trīs pamatviedokļi par nācijas tapšanu

  • Sociobioloģiskais — nācijas tapšanas pamatā ir indivīdu bioloģiskā kopība.
  • Sociopsiholoģiskais — svarīga loma tiek piedēvēta iedomām, respektīvi, identifikācijai ar noteiktu nāciju.
  • Instrumentālais — nācijas veidošanās ir atkarīga pamatā no ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu