Nācija
cilvēku kopiena ar vienotu valodu, kultūru, etnisko izcelsmi un vēsturi
Nācija (no latīņu: natio — 'cilts, tauta') ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, saimnieciskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības.[1]
Ļoti svarīga loma solidarizācijas un vienotības panākšanai ir valodai, vēsturiskajai apziņai, kultūrai, noteiktai dzīves teritorijai. Arī vienota reliģija var būt spēcīgs nācijas attīstības dzinējs. Nācijai tapšanas stadijā ļoti liela loma ir bijusi valodniekiem, etnogrāfiem, literātiem. Nācijas idejai ir ļoti svarīga loma nacionālisma ideoloģijā.
Pastāv trīs pamatviedokļi par nācijas tapšanu:
- Sociobioloģiskais — nācijas tapšanas pamatā ir indivīdu bioloģiskā kopība.
- Sociopsiholoģiskais — svarīga loma tiek piedēvēta iedomām, respektīvi, identifikācijai ar noteiktu nāciju.
- Instrumentālais — nācijas veidošanās ir atkarīga pamatā no ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «vārds NĀCIJA | definīcija Latviski valodā - Oxford Living Dictionaries». Oxford Dictionaries | Latviski. Skatīts: 2018-11-20.[novecojusi saite]