Eņģelis

Eņģelis (sengrieķu: ἄγγελος, angelos — vēstnesis, sūtnis) ir dvēseliska saprātīga bezdzimuma būtne Ābrama reliģijās, kas pilda un vēsta augstāko spēku jeb Dieva gribu un kam piemīt pārcilvēciskas spējas.

Bieži tiek attēloti cilvēku izskatā ar sniegbaltiem spārniem aiz muguras.

Vārda etimoloģija

Grieķiskais vārds sengrieķu: ἄγγελος angelos ir tiešais tulkojums no ivritā: מלאך mal'ah, kam ir tāda pati nozīme, kas savukārt izveidojies no arhaiskās saknes ivritā: לאכ, "sūtīt"; no ivrita aizgūts arī vārds arābu valodas arābu: ملاك malak.

Svētajos rakstos

Vecajā Derībā

Pastāv viedoklis, kas balstīts uz Pirmās Mozus grāmatas 6:2-4, pēc kura grēcīgie eņģeļi kādreiz kopojās ar ļaudīm, radot milžus. Eņģeļi pārvērtās par cilvēkiem un nolaidās uz zemes:

Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.
— Bībele. Pirmā Mozus grāmata. 6:4

Par "Dieva dēliem" Bībelē sauc ne tikai eņģeļus, bet arī ticīgos ļaudis, līdz ar to, vadoties pēc ebreju un kristiešu tradīcijām, šī panta jēga ir tāda, ka ticīgie ļaudis sāka laulāties ar neticīgajiem, ietekmējās no viņiem, un paši morāli pagrima. No baznīcas dievvārdu viedokļa, Dieva dēli ir Seta pēcteči, bet cilvēku meitas ir Kaina pēcteči.

Jaunajā Derībā

Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?
— Bībele. Vēstule ebrejiem 1:14

Lielākoties, Bībelē rakstot par kritušiem un dažādiem grēkojušiem (kas nav pildījuši Dieva gribu) eņģeļiem, izmanto mazo sākumburtu, bet pieminot svētos Eņģeļus, izmanto lielo sākumburtu.

Eņģelis ar ziedu. 14. gadsimts

Korānā

Eņģeļu pasaule ir paralēla cilvēku pasaulei, ticēšana eņģeļiem ir neatņemama Islāma ticības daļa. Eņģeļi pilnībā pakļaujas Allāha gribai, jo atšķirībā no cilvēkiem tiem nav savu vēlmju.

Analogi citās ticībās

Budistiem — bodisatva.
Zoroastrismā — Ameša Spenta, jazats.