Rūgušpiens
Rūgušpiens ir skābpiena produkts, kuru tradicionāli iegūst, ļaujot dabiski sarūgt nepasterizētam pienam. Rūgšanu rosina pienskābes baktērijas. Rūpnieciski rūgušpienu ražo, pasterizētam pienam pievienojot pienskābes baktēriju kultūru. Arī pasterizēts piens sarūgstot var veidot rūgušpienu, ja kādu iemeslu dēļ baktērijas nav aizgājušas bojā, piemēram, zemas pasterizēšanas temperatūras dēļ, tomēr parasti pasterizēts piens sabojājas un var kļūt bīstams lietošanai uzturā.[1][2] Latviešu virtuvē rūgušpiens tiek patērēts kā ēdiens vai dzēriens, vai ēdiena piedeva. Tas tiek izmantots skābputras un biezpiena gatavošanai.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Džeina Tamuļeviča; Magda Riekstiņa (2012. gada 5. aprīlis). "Rūgušpiena viltīgā daba". Diena. Atjaunināts: 2020. gada 29. martā.
- ↑ Māra Lapsa (2019. gada 25. augusts). "Kāpēc no veikalā pirkta piena nesanāk rūgušpiens? Atbild pārtikas tehnoloģe". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2020. gada 29. martā.
- ↑ Sanita Stinkule. «Ko latvietis ēda senāk. Ar cirvi cērtams siers un sviests zelta vērtē jeb Stāsts par pienu». Delfi, 2017. gada 4. novembris. Skatīts: 2020. gada 29. martā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rūgušpiens.
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |