Mikrobioloģija

zinātne, kas pēta mikroskopiskus organismus

Mikrobioloģija (grieķu: μικρος (mikros) — 'mazs', latīņu: bios — 'dzīve' un grieķu: λογία (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas. Galvenie mikrobioloģijas pētījumu objekti ir baktērijas, raugi un pelējuma sēnes, kā arī vīrusus. Mikroorganismu pētniecībai tiek izmantotas metodes kā mikroorganismu kultivēšana, mikroskopija, kā arī bioķīmijas un molekulārās bioloģijas metodes, piemēram, ģenētiskā materiāla analizēšana.[1] Mikrobioloģijas pētījumos ļoti svarīgi ir eksperimenti, sterilitāte un tīrkultūra. Mikrobioloģija cieši savijas ar ģenētiku, bioķīmiju un ekoloģiju.

Raugu sugas Saccharomyces cerevisiae kultūra Petri traukā

Apakšnozares

labot šo sadaļu

Mikrobioloģija sīkāk tiek dalīta vairākās apakšnozarēs. Tādas apakšnozares ir vispārīgā, rūpnieciskā, pārtikas, lauksaimniecības, ģeoloģijas, vides, veterinārā un medicīnas mikrobioloģija.[2]

Ļoti plašs pētījumu lauks izveidojies pārtikas mikrobioloģijā. Tajā tiek meklēti veidi, kā mikroorganismus efektīvāk izmantot pārtikas rūpniecībā. Mikroorganismus plaši izmanto mīklas raudzēšanā, skābo piena produktu ražošanā, alus un vīna gatavošanas procesā.

Vides mikrobioloģijā tiek meklēt risinājumi, ar kuru palīdzību, izmantojot mikroorganismus, varētu samazināt piesārņojumu vai novērst to pavisam. Īpašs uzsvars tiek likts uz ūdens piesārņojumu. Daļa no vides mikrobiologiem nodarbojas tikai ar vides piesārņojuma kontroli, tas ir, viņi ziņo, ja noteiktā vieta piesārņojums pārsniedz normas.

Mikrobiālā ekoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta kā mikroorganismi mijiedarbojas ar citiem mikroorganismiem un vidi, kurā tie dzīvo (vide var arī būt cits dzīvs organisms).[3] Pateicoties molekulāro bioloģijas pētniecības metožu uzplaukumam, ar vien populārākas kļūst metodes, kas ļauj pētīt mikroorganismus to dabīgajā vidē, nepavairojot tos laboratorijas apstākļos. Mikroorganismu sabiedrību (dzīvniekos, augos, augsnē, pārtikas produktos, u.c.) ir iespējams aprakstīt izolējot mikroorganismu ģenētisko materiālu un to metabolītus. Šādā veidā ir ticis aprakstīts mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka organismā.[4] Gan atsevišķi patogēni, gan nelabvēlīgas pārmaiņas mikroorganismu sabiedrībā (mikrobiālais disbalanss) ietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu veselību.[5]

Mikrobioloģiju apakšnozarēs var dalīt arī pēc pētāmo objektu veida, piemēram, baktērijas pēta bakterioloģijā, vīrusus pēta virusoloģijā, sēnes pēta mikoloģijā, parazītus pēta parazitoloģijā un tā tālāk. Galvenais nosacījums, lai tie būtu mikroorganismi.

  1. «molekulārā bioloģija». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2020-05-09.
  2. «Mikrobioloģija» (latviešu). Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv). Skatīts: 2018. gada 31. jūlijā.
  3. «Microbial ecology - Latest research and news | Nature». www.nature.com. Skatīts: 2020-05-09.
  4. «NIH Human Microbiome Project - Home». www.hmpdacc.org. Skatīts: 2020-05-09.
  5. Petersen, Charisse; Round, June L. (2014). "Defining dysbiosis and its influence on host immunity and disease" (en). Cellular Microbiology 16 (7): 1024–1033. doi:10.1111/cmi.12308. ISSN 1462-5822. PMC PMC4143175. PMID 24798552.

Ārējās saites

labot šo sadaļu