Pienskābes baktērijas (Lactobacillales) ir nekustīgu, grampozitīvu, fakultatīvi anaerobu un sporu neveidojošu baktēriju kārta, kas galvenokārt barojas no monosaharīdiem un disaharīdiem (dažas pienskābes baktēriju dzimtas kā barības vielas spēj izmantot arī pentozes vai organiskās skābes, piemēram, citronskābi), kā galveno vielmaiņas galaproduktu izdalot pienskābi, bet mazākos daudzumos arī bioloģiski aktīvas vielas (B vitamīnus) un patogēnu attīstību kavējošas antibiotikas.[1]

Pienskābes baktērijas
Lactobacillus sugas nūjiņu 1000x palielinājums gaismas mikroskopā
Lactobacillus sugas nūjiņu 1000x palielinājums gaismas mikroskopā
Klasifikācija
ValstsBaktērijas (Bacteria)
TipsFirmikūti (Firmicutes)
KlaseBaciļi (Bacilli)
KārtaPienskābes baktērijas (Lactobacillales)
Iedalījums
Pienskābes baktērijas Vikikrātuvē
 
Ar Grama metodi iekrāsotas lodveida formas Lactococcus lactis baktērijas

Pienskābes baktērijas var iedalīt gan pēc to optimālās darbības temperatūras, šūnu formas, gan arī pienskābajā rūgšanā izdalītajiem galaproduktiem. Pēc optimālās darbības temperatūras pienskābes baktērijas iedala:

  • mezofilajās pienskābes baktērijās, kuru optimālā darbības temperatūra ir no 20 līdz 30 °C;
  • termofilajās pienskābes baktērijās, kuru optimālā darbības temperatūra ir no 40 līdz 45 °C.[1]

Pēc pienskābās rūgšanas galaproduktiem pienskābes baktērijas iedala:

  • homofermentatīvajās pienskābes baktērijās, kas cukurus pārraudzējot veido līdz 90% pienskābes, bet niecīgos daudzumos izdala arī gaistošās skābes un etilspirtu. Atkarībā no šūnu formas homofermentatīvās pienskābes baktērijas sīkāk iedala:[1]
  • heterofermentatīvajās pienskābes baktērijās, kas līdztekus pienskābei veido arī aptuveni 50% gaistošo aromātvielu, tostarp, diacetilu, acetoīnu, skudrskābi, dzintarskābi. Arī tās sīkāk iedala pēc baktēriju šūnu formas:
  • heterofermentatīvās lodveida formās, pie kā pieskaitāma Leuconostoc ģints un Lactococcus lactis ssp. lactis biovar. diacetylactis baktērijas. Leuconostoc ģints baktērijas spēj pārstrādāt monosaharīdus un disaharīdus. Baktēriju šūnām ir olveida forma, un tās vai nu veido blīvus sakopojumus, īsas ķēdītes vai ir izkārtojušās pa pāriem. Leuconostoc ģints baktērijas lielākoties izmanto skābpiena produktu ieraugos.[1]
  • heterofermentīvajās nūjiņveida formās, pie kā pieder bifidobaktērijas un daļa Lactobacillus ģints baktēriju. Bifidobaktērijas ir izliektas formas nūjiņas ar sašķeltiem galiem, kas veido līdz pat aptuveni 95% no jaundzimušo zarnu kopējās mikrofloras. Cilvēkam pieaugot, to skaits pakāpeniski samazinās un pieaugušajiem bifidobaktērijas veido vien ap 25% kopējās zarnu mikrofloras, bet pieaug nevēlamo mikroorganismu skaits, kas var izraisīt dažādas zarnu trakta saslimšanas, tāpēc svarīgi bifidobaktērijas uzņemt ar uzturu.[1]
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 40.—41. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.