Vikipēdija

Melnais gulbis

Šis raksts ir par putnu. Par citām jēdziena Melnais gulbis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Melnais gulbis (Cygnus atratus) ir liels gulbju ģints (Cygnus) ūdensputns, kas galvenokārt ligzdo Austrālijas dienvidrietumu un dienvidaustrumu reģionos. Jaunzēlandē vietējās pasugas melnais gulbis intensīvu un neierobežotu medību dēļ tika iznīcināts pilnībā. Tādēļ 1864. gadā no Austrālijas tika ievesti melnie gulbji un no jauna reintroducēti šajās salās.[1] Melno gulbju pasaules populācija savvaļā ir apmēram 500 000 putnu.[2]

Melnais gulbis
Cygnus atratus (Latham, 1790)
Melnais gulbis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaZosu apakšdzimta (Anserinae)
ĢintsGulbji (Cygnus)
SugaMelnais gulbis (Cygnus atratus)
Melnais gulbis Vikikrātuvē

Pasaulē melnais gulbis ir populārs zoodārzu un pilsētu parku iemītnieks. Viens no tādiem ir Cēsu parks, kurā jau vairākus gadu desmitus mājo melnie gulbji.[3] Reizēm tie izbēg no zoodārziem un parkiem, un ir novēroti pat ligzdojam savvaļā. Arī Latvijā melnais gulbis ir bijis novērots savvaļā.[4]

Izskats

labot šo sadaļu
 
Melnā gulbja baltās lidspalvas ir redzamas tikai lidojumā
 
Melnais gulbis bieži tur kaklu "s" burta formā
 
Melnais gulbis, kad neperē, ir aktīvs nomads, visu laiku pārvietojoties barības meklējumos

Melnais gulbis ir liela auguma ūdensputns. Tas ir gandrīz viscauri melns, izņēmums - spārnu lidspalvas, kuras ir baltas. Tomēr baltās lidspalvas var redzēt, tikai putnam lidojot. Tam ir koši sarkans knābis ar gaiši rozīgu knābja galu, bet kājas tumši pelēkas. Melnajam gulbim ir visgarākais kakls no gulbjiem, lidojošam putnam krietni pārsniedzot pusi no putna kopējā garuma.[5] Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm, un tiem ir garāki, taisnāki knābji. Mazuļi ir gaiši pelēkbrūni.

Pieaudzis melnais gulbis ir 110—142 cm garš un sver 3,7—9 kg. Tā spārnu plētums ir 1,6—2 m. Kad melnais gulbis peld, tā kakls ir izliekts arkas vai "s" burta formā. Spārni peldot bieži viegli sacelti, radot agresīvu iespaidu. Lidojumā garais kakls ir izstiepts taisni.

Uzvedība

labot šo sadaļu

Melnie gulbji dzīvo dažādās ūdenstilpēs: saldūdens, sālsūdens un viegli sāļajos piekrastes ezeros, purvos un upēs. Iecienītākās apmešanās vietas ir ūdenstilpes, kuru ūdens līmenis nav atkarīgs no sezonas, lai gan melnie gulbji mājo arī reģionos, kuros regulāri veidojas plūdi. Reizēm tos var novērot atklātas jūras krastā pie salām vai jūras līčos.[6]

Vēl nesenā pagātnē valdīja uzskats, ka melnie gulbji ir saistīti ar konkrētu teritoriju, tomēr pēdējo gadu pētījumi pierādījuši, ka šīs sugas gulbji ir ļoti aktīvi klejotāji - nomadi. Atšķirībā no citiem gulbjiem tiem nav noteikti migrācijas ceļi un galapunkti, bet to dzīves vietai ir raksturīgs nejaušības princips - pārvietoties liek spēcīgi lieti, plūdi vai sausums. Ļoti slapjos gados melnie gulbji pamet Austrālijas piekrastes reģionus un pārvietojas uz kontinenta iekšieni. Pretēji notiek ļoti sausos gados. Ja spēcīgu lietavu gadā gulbji sauso apgabalu ezeru krastos ir sākuši ligzdot, bet pēkšņi uznāk liels karstums un sausums, tie pamet olas un mazuļus, atgriežoties piemērotākos apstākļos.[7]

Kā visi ūdensputni melnie gulbji reizi gadā uzreiz pēc ligzdošanas nomet visas lidspalvas, un apmēram mēnesi tie nespēj lidot. Šajā periodā tie parasti apmetas lielās, atklātās ūdenstilpēs, lai būtu pasargāti no ienaidniekiem.[7]

Barošanās

labot šo sadaļu
 
Dziļākos ūdeņos, lai aizsniegtu ūdensaugus, melnais gulbis pabāžas zem ūdens līdz pusrumpim

Melnais gulbis barojas tikai ar augiem. Lai arī atkarībā no sezonas un izplatības areāla ir iespējamas nelielas variācijas, tomēr pamatā tie ir ūdensaugi un mitrāju augi. Piemēram, Jaundienvidvelsas mitrājos melnie gulbji pamatā barojas ar vilkvālītēm (Typha), nākamie iecienītākie augi ir aļģes un tādi ūdensaugi kā valisnērijas (Vallisneria). Toties Kvīnslendā visiecienītākā barība ir dažādi ūdensaugi, piemēram, glīvenes (Potamogeton), mieturaļģes (Characeae) un aļģes. Augu izvēle ir atkarīga arī no ūdenstilpes dziļuma. Plūdu laikā, kamēr gulbju iecienītākie augi nav aizsniedzami, lielie putni iznāk krastos un ganās pļavās līdzīgi kā zosis.[8]

Melnais gulbis barojas līdzīgi pārējiem gulbjiem, tas pabāž galvu, kaklu un pusrumpi zem ūdens un cenšas aizsniegt augus. Seklos ūdeņos tas pabāž zem ūdens tikai kaklu un galvu, bet ķermenis palikt horizontālā stāvoklī. Trešais paņēmiens, ko izmanto melnie gulbji, ir ūdens filtrēšana caur knābi, saņemot ūdeni uz pašas ūdens virsmas.[8]

Ligzdošana

labot šo sadaļu
 
Lielākā daļa melno gulbju pāri veido uz mūžu
 
Par mazuļiem rūpējas abi vecāki

Kā citas gulbju sugas arī melnais gulbis pamatā ir monogāms un ar dažiem izņēmumiem (~6%) veido pāri uz mūžu. Pēdējo gadu pētījumos noskaidrojies, ka apmēram ⅓ melno gulbju sapārojas papildus vēl bez sava pāra partnera.[9] Apmēram ¼ pāru ir homoseksuāli, visbiežāk tie ir tēviņi. Šie pāri mēdz zagt ligzdas ar visām olām vai izveidot īslaicīgas attiecības ar trešo gulbi - mātīti. Kad olas ir izdētas, tēviņi mātīti padzen.[10]

Savvaļā melnie gulbji ligzdo ziemas laikā, no februāra līdz septembrim, retos gadījumos tiek veidotas lielākas kolonijas. Ligzdas vieta tiek piemeklēta seklā ūdens jomā vai uz salas, ko ietver ūdens, un iekārtota uz lielas niedru, zāļu vai citu ūdensaugu kaudzes. Tās diametrs ir 1 - 1,5 m, augstums līdz 1 metram.[6] Ligzda tiek izmantota atkārtoti, to pielabojot vai pārbūvējot, ja nepieciešams. Dējumā ir 4 - 8 gaiši zaļas olas. Inkubācijas periods ilgst 36 - 40 dienas.[11] Perēšana uzsākas pēc pēdējās olas izdēšanas, lai mazuļi izšķiltos apmēram vienā laikā. Pirms uzsākas perēšana vecāki sēž uz olām tās patiesībā nesildot. Olas perē abi vecāki, un mātīte vienmēr naktī. Perēšanas laikā, kad pāris ligzdā mainās vietām, tiek izpildītas noteiktas, rituālas darbības.[8] Ja ola nejauši izripo no ligzdas, abi vecāki, izmantojot knābi, to cenšas atgriezt atpakaļ ligzdā (dažām sugām to dara tikai mātītes).[8]

Kā visi gulbji arī melnie gulbji agresīvi aizsargā ligzdas vietu, uzbrūkot ienaidniekam ar spārniem un knābi. Pēc izšķilšanās vecāki par mazuļiem rūpējas apmēram 9 mēnešus līdz jaunie putni sāk lidot.[6] Garāku pārceļojumu laikā mazuļi salien uz savu vecāku mugurām, bet šo ieradumiem melnajiem gulbjiem var novērot retāk nekā melnkakla gulbjiem vai paugurknābja gulbjiem.[8]

Melnais gulbis kā neparedzamības simbols

labot šo sadaļu

Līdz Austrālijas atklāšanai Vecās pasaules cilvēki bija dzīvojuši pārliecībā, ka gulbji vienmēr ir baltā krāsā. Melnā gulbja atklāšana bijis pārsteigums ornitologiem, un tas kļuva par apvērsumu ļaužu priekšstatos. Šo līdzību, kā viens vienīgs atklājums pārvilka svītru pāri daudzus tūkstošus gadu vecai aksiomai, izmantojis finansists un domātājs Nasims Nikolass Talebs, savā grāmatā "Melnais gulbis: ļoti neiespējamā ietekme" ieviešot metaforisku apzīmējumu "Melnā gulbja teorija".[12] Mūsdienās šī līdzība ir bieži sastopama ekonomistu valodā.[13]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Falla, R.A., Sibson, R.B., & Turbott, E.G. (1981). The New Guide to the Birds of New Zealand and Outlying Islands. Auckland: Collins. p. 80. ISBN 0-00-217563-0
  2. ↑ «IUCN: Cygnus atratus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. novembrī. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī.
  3. ↑ Kāpēc visi melnie gulbji nevar palikt Cēsīs
  4. ↑ Melnais gulbis novērots Latvijas purvā
  5. ↑ «Mini Zoo Salmiņi: Melnais gulbis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 6. aprīlī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 Pizzey, G. (1984). A Field Guide to the Birds of Australia. Sydney: Collins. p. 66. ISBN 0-00-219201-2.
  7. ↑ 7,0 7,1 Scott, Sir Peter, ed. (1982). The World Atlas of Birds. Balmain: Colporteur Press. pp. 200–1.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Scott, Peter (1972). The Swans. London: Michael Joseph. ISBN 7181-0707-1 Nepareizs ISBN
  9. ↑ Extra-pair paternity does not result in differential sexual selection in the mutually ornamented black swan (Cygnus atratus)
  10. ↑ Braithwaite, L. W. (1970). "The Black Swan". Australian Natural History 16: 375–9.
  11. ↑ «Birding: Black Swan». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī.
  12. ↑ KDiena: Melnais gulbis
  13. ↑ Ekonomists: ja vien neatlidos kāds «melnais gulbis», izaugsme Latvijā neapstāsies

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnais gulbis
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Melnais_gulbis&oldid=3764969"