Vikipēdija

Pīļu dzimta

Pīļu dzimta (Anatidae) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) putnu dzimtām. Tajā ir 146 sugas, kas sistematizētas 10 apakšdzimtās. Pazīstamākie putni šajā dzimtā ir gulbji, zosis un pīles. Pēdējos gados no pīļu dzimtas ir izdalīta žagatzoss (Anseranas semipalmata), kas mūsdienās tiek sistematizēta žagatzosu dzimtā (Anseranatidae).

Pīļu dzimta
Anatidae (Linnaeus, 1758)
Krīklis (Anas crecca)
Krīklis (Anas crecca)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
Iedalījums
Pīļu dzimta Vikikrātuvē

Pīļu dzimta ir sastopama visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu, tā sastopama arī lielākajā daļā salu. Visi Latvijā sastopamie zosveidīgie ir pīļu dzimtas putni, kopumā 35 sugas,[1] no kurām 6 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[2]

Pīļu dzimtas putni ir piemērojušies dzīvei uz ūdens virsmas, un daudzi spēj nirt. Lielākā daļa barojas ar augu izcelsmes barību, bet ir sugas, kas ir visēdājas. Dažas sugas ir izmantotas mājas pīļu selekcijā, bet ļoti daudzas tiek medītas gaļas ieguvei. Kopš 1600. gadiem ir izmirušas 5 pīļu dzimtas sugas, un daudzu sugu eksistence mūsdienās ir apdraudēta.

Izskats

labot šo sadaļu
 
Lielākajai daļai pīļu dzimtas putnu ir gari kakli, attēlā meža zoss (Anser anser)

Pīļu dzimtas putni augumā var būt ļoti dažādi, gan mazi, gan lieli. Ķermenim kopumā ir saplacināta un pagarināta forma. Nirstošo sugu ķermeņi ir apaļāki. Mazākā pīļu dzimtā ir baltā pundurzoss (Nettapus coromandelianus), kas var būt tikai 26,5 cm gara, mazākie indivīdi sver 164 g. Toties dzimtā lielākie ir gulbji. Dažādos avotos tiek pieminētas vairākas lielākās gulbju sugas: taurētājgulbis (Cygnus buccinator), ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) un paugurknābja gulbis (Cygnus olor). Taurētājgulbja ķermenis ir visgarākais, tas var sasniegt 183 cm. Bet citas sugas neatpaliek smagumā. Viens no smagākajiem datētajiem gulbjiem ir paugurknābja gulbis no Polijas, kas svēra 23 kg.

Spārni salīdzinājumā ar augumu ir īsi, plati, un to gali smaili. Spārnus atbalsta spēcīgi, labi attīstīti muskuļi. Pīļu dzimtas putniem pamatā ir garš kakls, lai gan dažādām sugām var būt arī samērā īss kakls. Kājas ir īsas, spēcīgas un pleznotas. Tās anatomiski atrodas ķermeņa aizmugures daļā. Tām sugām, kuru dzīves veids vairāk saistīts ar ūdeni, kājas atrodas vairāk uz aizmuguri. Šāda ķermeņa uzbūve apgrūtina pīļu dzimtas putnu kustības uz zemes. Iešana dažām sugām ir diezgan apgrūtināta un gāzelīga. Tomēr kopumā pīļu dzimtas putni salīdzinājumā ar citiem ūdensputniem, piemēram, dūkuru dzimtas un vētrasputnu dzimtas putniem, uz zemes ir veiklāki un ātrāki. Knābja kopējā forma ir saplacināta. Apakšdaļa ir pilnīgi plakana, bet augšdaļa vairāk vai mazāk velvēta atkarībā no tā, pie kādas sugas pieder putns. Knābis ir veidots tādā veidā, lai caur to varētu filtrēt ūdeni un uzķert sīkās barības daļiņas.[3]

Pīļu dzimtas putnu spalvas nesamirkst, pateicoties īpašai eļļai, ko izdala putni. Daudzām sugām piemīt dzimumu dimorfisms. Parasti tas piemīt pīlēm, toties gulbjiem un zosīm nav raksturīgas uzkrītošas atšķirības. Tēviņi pīlēm ir daudz košāki nekā mātītes, tomēr paradīzes dižpīlēm (Tadorna variegata) tas ir otrādi. Pīļu dzimtas putni ir pļāpīgi, ar attīstītu vokalizāciju. Mātītēm bieži ir zemāka balss nekā tēviņiem.[4]

Reprodukcija

labot šo sadaļu
 
Pīlēm par pīlēniem rūpējas tikai māte, attēlā meža pīle ar pīlēniem
 
Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) var ienirt apmēram uz pusminūti
 
Garknābja gaura (Mergus serrator) ir viens no ātrākajiem putniem pasaulē, lidojot tā var sasniegt ātrumu 129 km/st
 
Ķerra (Aythya marila) barojas ne tikai ar ūdensaugiem, bet arī medī vardes
 
Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir lielākā zoss pasaulē
 
Austrālijas muskuspīle (Biziura lobata) pie iespējas izvairās no lidošanas
 
Gulbji ir lielākie lidojošie putni pasaulē, attēlā paugurknābja gulbis (Cygnus olor)

Kopumā pīļu dzimtas putni ir sezonāli un monogāmi, lai gan tas atšķiras starp dažādām sugām. Pīlēm visbiežāk pāris veidojas uz vienu sezonu, un katru gadu ir cits partneris, toties gulbjiem, zosīm un dažām pīļu sugām veidojas noturīgas pāru attiecības. Lielākā daļa pārojas tikai uz ūdens. Ligzdu būvē no dažādiem materiāliem, kādi atrodas tuvumā. Tā tiek oderēta ar dūnām, kuras mātīte izrauj sev no krūtīm. Daudzām sugām olas perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Mazie putnēni spēj paši baroties no pirmās izšķilšanās dienas.[4] Bet viena pīļu suga — melngalvas pīle (Heteronetta atricapilla) — dēj olas kaiju un lauču ligzdās.

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Zinātniekiem nav vienprātības par sistematizāciju pīļu dzimtas (Anatidae) dažām apakšdzimtām: peldpīļu apakšdzimtu (Anatinae) un dižpīļu apakšdzimtu (Tadorninae). Ir ģintis, kuras iesaka pārcelt no peldpīļu apakšdzimtas uz dižpīļu apakšdzimtu vai otrādi.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
  2. ↑ «Putni (Aves): Zosveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2010. gada 15. decembrī.
  3. ↑ Collar, N. J.; Andreev, A. V.; Chan, S.; Crosby, M. J.; Subramanya, S. & Tobias, J. A. (eds.) (2001): Pink-headed Duck. In:Threatened Birds of Asia: The BirdLife International Red Data Book: 489–501. BirdLife International. ISBN 0-946888-44-2
  4. ↑ 4,0 4,1 Todd, Frank S. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 81–87. ISBN 1-85391-186-0.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pīļu dzimta
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pīļu_dzimta&oldid=4136337"