Vilkvālītes
augu ģints
Vilkvālītes (latīņu: Typha) ir vilkvālīšu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas aptuveni 30 augu sugas. Ģints ir bieži izplatīta ziemeļu puslodē, kur tā ir sastopama dažādos mitrāju biotopos.
| Vilkvālītes Typha | |
|---|---|
 Typha × glauca | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) |
| Ģints | Vilkvālītes (Typha) |
 Vilkvālītes Vikikrātuvē | |
Auga sakneņi ir ēdami. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Eiropā tos ēda jau pirms 30 000 gadu.[1]
Sugas
labot šo sadaļuIr atzītas šādas vilkvālīšu sugas un dabiski sastopamie hibrīdi[2]:
- Šaurlapu vilkvālīte (Typha angustifolia) – sastopama arī Latvijā
- Platlapu vilkvālīte (Typha latifolia) – ļoti izplatīta, sastopama arī Latvijā
- Typha albida (Afganistāna)
- Typha alekseevii (Kaukāzs)
- Typha × argoviensis (Vācija un Šveice)
- Typha austro-orientalis (Eiropas Krievija)
- Typha azerbaijanensis (Irāna)
- Typha × bavarica (Vācija)
- Typha capensis (Dienvidāfrika)
- Typha caspica (Azerbaidžāna)
- Typha changbaiensis (Ķīnas ziemeļaustrumi)
- Typha davidiana (Ķīna)
- Typha domingensis (Amerika, Austrālija)
- Typha elephantina (no Alžīrijas līdz Ķīnas dienvidiem)
- Typha × gezei (Francija)
- Typha × glauca (T. angustifolia × T. latifolia) (sterils hibrīds)[3]
- Typha grossheimii (Vidusāzija)
- Typha incana (Krievijas vidusdaļa)
- Typha joannis (Mongolija, Amūras apgabals)
- Typha kalatensis (Irāna)
- Typha laxmannii (Dienvideiropa un liela daļa Āzijas)
- Typha lugdunensis (Rietumeiropa, Dienvidrietumu Āzija, Ķīna)
- Typha minimuma (Eiropa, Āzija)
- Typha orientalis (Austrumāzija, Jaunzēlande, Austrālija)
- Typha pallida (Vidusāzija, Ķīna)
- Typha × provincialis (Francija)
- Typha przewalskii (Ķīna, Krievijas Tālie Austrumi)
- Typha shuttleworthii (Eiropa, Irāna, Turcija)
- Typha sistanica (Irāna)
- Typha × smirnovii (Eiropas Krievija)
- Typha subulata (Argentīna, Urugvaja)
- Typha × suwensis (Japāna)
- Typha tichomirovii (Eiropas Krievija)
- Typha turcomanica (Turkmenistāna)
- Typha tzvelevii
- Typha valentinii (Azerbaidžāna)
- Typha varsobica (Tadžikistāna)
Galerija
labot šo sadaļu-
Typha angustata -
Typha domingensis -
Typha laxmannii -
Typha minima -
Vālītes iekšpuse -
Vālītes pūku mešanas laikā
.jpg)
_1.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Revedin, Anna; Aranguren, Biancamaria; Becattini, Roberto; Longo, Laura; Marconi, Emanuele; Lippi, Marta Mariotti; Skakun, Natalia; Sinitsyn, Andrey et al. (2010-11-02). "Thirty thousand-year-old evidence of plant food processing" (en). Proceedings of the National Academy of Sciences 107 (44): 18815–18819. doi:10.1073/pnas.1006993107. ISSN 0027-8424. PMC PMC2973873. PMID 20956317.
- ↑ «World Checklist of Selected Plant Families: Royal Botanic Gardens, Kew». wcsp.science.kew.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-07. Skatīts: 2022-09-07.
- ↑ Selbo, Sarena M; Snow, Allison A (2004-04). "The potential for hybridization between Typha angustifolia and Typha latifolia in a constructed wetland" (en). Aquatic Botany 78 (4): 361–369. doi:10.1016/j.aquabot.2004.01.003.