Atvērt galveno izvēlni
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte)
Ērgļu pilsmuižas un baznīcas kopskats 19. gadsimtā (V. Z. Štafenhāgena zīmējums)
Ērgļu pilsdrupas 2016.gadā

Ērgļu viduslaiku pils (vācu: Erlaa) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16. gadsimtā pie Kokneses - Ērgļu - Piebalgas - Dzērbenes - Raunas lielceļa. Sagrauta Livonijas kara laikā 16. gadsimtā, līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi pils pamatu drupas Ērgļu parkā Ogres upes labajā krastā.

Satura rādītājs

VēstureLabot

Pirms Livonijas krusta kariem Ogres upes labajā krastā tagadējos Ērgļos atradusies viena no galvenajām Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada pilīm. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā krustnešu varā nonākusī Jersikas valsts ziemeļu daļa tika sadalīta starp Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu. Sākumā Negestes pilsnovads (latīņu: castrum Negeste) tika ordenim[1], bet 1213. gadā piešķirts bīskapam. 1229. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens šo pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Tīzenhauzenam. Pēc J. G. Arnta uzskata 1341. gadā Engelberts fon Tīzenhauzens iesāka mūra pils celtniecību, kas pirmo reizi rakstos minēta 1397. gadā. Domājams, ka mūra pils celta Tīzenhauzenu zemes lēņu aizsardzībai pret lietuviešu sirojumiem, no kuriem lielākais notika 1375. gada marta sākumā, kad lielkungs Ķēstutis astoņas dienas postīja Lakstenes, Bērzaunes, Ērgļu, Piebalgas, Cesvaines un Baltavas draudžu novadus.[2]

Livonijas kara laikā 1577. gadā Ērgļu pils padevās Livonijas karalim Magnusam, tādēļ Maskavijas karaspēks to atriebjoties nopostīja. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Ērgļu pils krieviski nodēvēta par Эрл, pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. Polijas karalis Stefans Batorijs Ērgļu pili piešķīra Macejam Dembinskim (Maciej Dembiński), tā kļuva par Kokneses stārastijas centru un dokumentos nodēvēta par Orlēnu (poļu: Orlinski, latīņu: Orlens). 1598. gadā Ērgļus (Erlau) atguva Tīzenhauzenu dzimta.

Poļu - zviedru kara laikā (1600—1629) Tīzenhauzeni cīnījās zviedru pusē, pils tika ieņemta 1601. gadā. Zviedru karaspēka pavēlnieks Sēdermanlandes hercogs Kārlis uzturējās Ērgļu pilī pirms Kokneses kaujas.

17. gadsimtā viduslaiku pils tika pamesta. 1722. gadā Tīzenhauzeni Ērgļu pilsmuižu ieķīlāja landrātam Gothardam Vilhelmam fon Bergam, kas to nopirka 1734. gadā.

Ap 1830. gadu, kad tika veidots pilsmuižas zīmējums marķīzam Pauluči, no Ērgļu viduslaiku pils bija palikušas tikai dažu sienu drupas un vārtu tornis pilnā augstumā, kas sagrauts Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā Ērgļu apkārtnē notika sīvas kaujas pret uzbrūkošo Sarkano armiju. Tagad torņa vietā ir tikai sarkanu ķieģelu lausku kaudze.[3]

Pils aprakstsLabot

Pilij bijusi taisnstūra forma. Pils iekšienē atradusies baznīca-kapella. Vārtu tornī, apaļā velvētā telpā, atradusies munīcijas noliktava. Iekļūšana pilī notikusi pa paceļamo tiltu. Pilij bijuši 4 torņi: apaļais, četrstūrainais, garais un vārtu tornis. Pils priekšā atradušās pirtis un ķieģeļu šķūņi, saimniecības ēkas.[4].

AtsaucesLabot

  1. «Lēmums par Jersikas karaļa novadu sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 6. decembrī. Skatīts: 2014. gada 20. novembrī.
  2. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 192 lpp.
  3. «Ērgļu pilsmuiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 20. novembrī.
  4. ergli.lv

Ārējās saitesLabot