Māra (latviešu mitoloģija)

Šis raksts ir par dievību. Par citām jēdziena Māra nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība”

Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra”

Latviešu ticējumos un tautasdziesmās

Māra latvju dainās sieviešu aizgādne, viņa bieži minēta, sieviešu darbus darot – maļot, slaucot, kuļot sviestu. Viņa rādīta kā sieviete zaļā vai zeltītā tērpā, bieži sēdēdama pie avota, avotā uz akmens vai vītolā, visi šie atribūti ir saistīti ar mirušo valstību. Māras svētie dzīvnieki ir melni – vabole, krupis, vista, odze, zalktis, kuros viņa mēdz iemiesoties. Visvairāk redzama Māras saistības ar čūsku kultu, kas diezgan noteikti ļauj viņu pievienot htoniskajām auglības dievībām.

Dainās Mārai ir daudz dažādu pakārtotu mātes dievību, kas saistās ar viņas plašo darbības lauku, piemēram: Pasaules Māte Mira, Zemes māte, Veļu māte, Ļaužu māte, Lopu māte, Meža māte, Jūras māte u.c. Sakarā ar miršanu viņu uzrunā par Veļu māti, arī par Zemes māti, tikai retu reizi saucot vārdā — Māra.

Jezuītu pāters Jānis Stribings (Joannis Stribingius) savā 1606. gada ziņojumā pieminēja govju dievi Māršu (Deo Moschel), kurai latvji (lothavi) pie svētā koka ziedoja sviestu, pienu un sieru. Toties neviens no latviešu senās reliģijas sarakstu sastādītājiem — ne Vecais Stenders, ne Juris Alunāns, ne Auseklis, minot dažnedažādus latvju dievību vārdus, Māru starp tiem neminēja.

Dievturu rakstos

Tāpat kā Dievs ir Pasaules Tēvs, tā Māra ir Pasaules Māte. Cilvēku dvēseles sākotnēji atrodas pie Dieva, un Māra rūpējas par vieliskā apvalka došanu dvēselei. Tādēļ bērns tika uztverts kā Māras dāvana, kam Māra palīdz nākt pasaulē dzemdību laikā. Cilvēka augumu dod, uztur un atkal paņem Māra, jo viņas gādībā ir visa sataustāmā pasaule. Māra gan nelemj mūžu, tas atstāts likteņa dieves Laimas ziņā. Dainu tekstos atrodami norādījumi par to, ka Māras baznīca atradusies ārā, brīvā dabā. Tikai vēlāk vārds "baznīca" sāka apzīmēt kristīgās ticības svētvietu — rituālu kopšanai īpaši celtu ēku. Buramvārdos Māra piesaukta kā Piena māte - veselības un auglības aizgādne. Tādēļ Māra ir arī govju aizgādne, dēvēta arī par Māršavu. Māras uzdevums ir rūpēties par dzimušā māti un palīdzēt tai pārvarēt dzīves grūtības. Pirms dzemdībām Mārai pirtī noliek zelta gredzenu un lūdz palīdzību.

Saistība ar Jaunavu Mariju

Pastāv uzskats, ka dainu Māra ir tā pati Jaunās Derības Marija, Jēzus Kristus māte, saukta arī par Dievmāti. Jau Livonijas krusta karu laikā Indriķa hronikas tekstā un Romas pāvestu parakstītajos dokumentos parādās Māras zemes (latīņu: Terra Mariana) vai Mātes zemes (terra matris) nosaukums. 1215. gadā Romas pāvests Inocents III paziņoja, ka atbalstīs Mātes zemi Livoniju tāpat kā Dēla zemi Palestīnu. Dievmātes Marijas attēls bija redzams Livonijas ordeņa karogā un viņas vārds sastopams, piemēram, senajos Rīgas Doma katedrāles (Māras baznīcas), Alūksnes (Marienburg), Viļakas (Marienhausen) un Saldus (Frauenburg) nosaukumos. No tā secināms, ka Vācu ordeņa jeb "Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālības" priesteri un citu ordeņu mūki un mūķenes bija pietiekami darījuši Dievmātes Marijas popularizēšanai, lai viņas vārds no Bībeles un katoļu baznīcas izplatītos arī latviešu folklorā un mitoloģijā.

Māras zīmes

Māras zīme parasti tiek attēlota kā vienādmalu trijstūris, kāsis, pusloks ar virsotni uz leju. Attēlojot šo zīmi horizontālā plaknē, tās malas raugās uz ziemeļrietumiem un ziemeļaustrumiem, tie ir virzieni, kur Latvijā vasaras Saulgriežos Saule noriet un Jāņu rītā uzlec. Zīmei piemīt dziļi simboliska jēga un pretējs spēks Dieva trijstūrim, tādēļ, tos apvienojot, iegūst līdzsvaru un saskaņu. Abas šīs zīmes uzvelkot vienu pāri otrai, iegūst sešstūru lietuvēna krustu.

Māras līklocis ir saglabājies tautas keramikā jau seniem laikiem. Tāpat līklocis tika ieadīts un iešūts dažādos apģērbos. Līkloci ar nošķeltām galotnēm sauc par pārtraukto līkloci.

Māras krusta jeb Krustu krusta pamatā ir Dieva krusts, tikai katrs stara gals ir pārtraukts ar vēl vienu, mazāku krustiņu, tādējādi atdalot nemateriālo un materiālo pasauli. Šo simbolu senatnē cirtuši upuru akmeņos. Atveidots rotās un uz mājsaimniecības priekšmetiem, kā arī krusts vilkts uz cepamās maizes.

• 
  Māras krusts ir latviešu tautā labi pazīstamais krustukrusts. Tas ir taisns krusts, kam visi četri gali vēlreiz pārkrustoti.
• 
  Māras - Zemes mātes — simbols ir taisna, līmeniska svītra.
• 
  Māras — Zemes mātes — otrais simbols ir trījstūris ar 90 grādu stūri uz leju, kas arī indiešu jantrās nozīmē zemi, vielu un Zemes māti.
• 
  Māras zīme ir arī latviešu tēlotajā rakstā bieži sastopamā "Zalkša zīme", kas tautas valodā iesaukta par "zalkti".
• 
  Māru, kā Jūras māti un Ūdens māti, simbolizē līkloča zīme.

Māra latvju dainās

Pilna Māras istabiņa Sīku mazu šūpulīšu: Vienu Māra kustināja, Visi līdzi līgojàs. 1872-1

Kas bāram pūru dara, Kas telītes audzināja? Dieviņš pūru darināja, Māŗa govis audzināja. 4894

Dieviņš jāja, Māra brauca Sērdieņiem panākstôs. Dieviņš deva bērus zirgus, Māra raibas raibelītes. 4979

Kur tecēsi, mīļa Māra, Pillu klēpi villainišu? - Uz kalniņa nosaluši Sīki mazi sērdienīši. 5013-1

Kur tecēji, mīļa Māŗa, Goves saite rociņâ? -Tai meitai govi dot, Kam nav māte devējiņa. 5014

Mīļa Māŗa meitu dēļ Sēd lielâji sierdēstâi, Kad tàs visas sanēsātu Godâ savus vaiņadziņus. 6626

Apskaitàs mīļā Māra, Maltuvê iegājuse: Atraduse dzirnaviņas Pret saulīti ritinot. 7937

Mīļā Māŗa mani sauca: Nāc, meitiņa, sieviņâs! Es neiešu, mīļā Māŗa, Vairāk sievu, ne meitiņu. 10308

Nu es braucis, vairs nebraukšu Ar brālīti baznīcâ: Dievs man deva, mīļā Māŗa Pašai jaunu braucējiņu. 16061-1

Netīšām es iegāju Mīļās Māŗas istabâ; Mīļā Māŗa man pacēla Sievas krēslu apsēsties. Nesēdēšu, mīļā Māra, Man nav sievas padomiņa. -Sēd', meitiņa, būsi sieva, Došu sievas padomiņu. 17889-24

Nedod, Dievs, mīļā Māra, Meitai mirt vainagâ: Meitas Laime gauži rauda, Uz kapiņa sēdēdama. 27741

Nedod, Dievs, mīļā Māŗa, Meitai mirt vaiņagâ: Visu mūžu māte raud, Vaiņadziņu cilādama. 27744-6

Sidrabiņa viju viju Visgarām jūras malu, Lai nenāca mīļā Māra Vidzemê ziedu traukt. 31032-1

Svētā Māra latvju dainās

Skaista balta viešņa nāce Pušvakara saulītê. Tā nebija skaista viešņa, Tā atnāce Svētā Māra; Tā atnāce Svētā Māra Bārenītes apraudzìt, Padzirdusi bārenīti Tautiņàmi saderētu. 4976-10

Vērpiet, meitas, kad vērpdamas, Cetortdien nevērpiet: Svēta Māra piedzimusi Cetortdienas vakarâ. 6847-3

Jauni puiši, jaunas meitas, Par pabērzi neminiet: Tur gulēja Svētā Māra Zaļâ zīda kučiņâ. 11870

Gotiņ mana raibuliņa, Kas tev' raibu norakstīja, Svēta Māra norakstīja, Svētu rītu ganīdama. 29167-3

Es Jāņam kroni pinu, Kas pīs kroni Pēteram? Pēteram Svēta Māra No sarkana āboliņa. 33033

Dieva dēls ganôs gāja, Zelta rīkste rociņâ; Svētā Māŗa pavadīja Ar sudraba slauktuvīt'. 33760

Melns krauklītis gaisâ skrēja, Asentiņu upe tek; Te atnāca Svētā Māra, Asiņ' upi noturēja. 34137

Ārējās saites

• Tautasdziesmas par Māru (latviski)