Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par suņu dzimtas plēsējiem. Par citām jēdziena Lapsas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Lapsas, lapsu ģints (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi.

Lapsas
Vulpes (Frisch, 1775)
Rudā lapsa (Vulpes vulpes)
Rudā lapsa (Vulpes vulpes)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
CiltsLapsa (Vulpini)
ĢintsLapsas (Vulpes)
Lapsas Vikikrātuvē

Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzelten-brūna un tumši brūna.

Lapsa kā simbolsLabot

Lapsas daudzās kultūrās simbolizē konkrētas īpašības: viltību, gudrību, ātru domāšanu, piemērošanās spēju un izveicību.

Ķīnā ir ticējums, ja cilvēks redz lapsu, tad tā ir zīme no mirušajiem gariem. Ķelti uzskatīja, ka lapsas ir gidi garu pasaulē. Japānā lapsa ir viens no lietus gariem, un tā ir rīsu dieva Inari sūtne, kas sargā cilvēku no ļauna. Ziemeļamerikas idiāņiem lapsa ir gudrs un cēls ziņu nesējs, bet indiāņi no līdzenumiem uzskata, ka lapsa ir izjokotāja.[1]

Latviešu folklorā lapsas ir gan gudras, gan viltīgas, bet tās ir arī pašlabuma meklētājas un citu izjokotājas.

Lapsu sistemātikaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot