Atvērt galveno izvēlni
Pirmais čuguna tilts pasaulē (Anglijā)

Čuguns jeb ķets ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kas parasti satur 2,0 līdz 4,3% oglekļa.[nepieciešama atsauce] Čuguns satur arī piemaisījumus — silīciju 0,5—4,25%, sēru 0,02—0,06%, fosforu 0,1—1,2%. Šie piemaisījumi nonāk čugunā tā kausēšanas procesā. Čuguns var saturēt arī speciāli pievienotus leģējošos elementus, piemēram, hromu vai niķeli. Ogleklis čuguna sastāvā atrodas dzelzs karbīda jeb cementīta veidā, kā arī brīva grafīta veidā.

Čuguns mēdz būt trausls, izņēmums ir formējamais čuguns. Tas ir izturīgs pret deformāciju, un tam ir augsta nodilumizturība. Čugunu izmanto cauruļu, iekārtu un automobiļu daļām, piemēram, cilindru galvu, cilindru bloku un pārnesumkārbu ražošanai.

VēstureLabot

Vecākais čuguna priekšmets ir atrasts mūsdienu Ķīnā un tiek datēts ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras. Čuguns tika izmantots senajā Ķīnā karā un lauksaimniecībā.[1] 15. gadsimtā čuguns tika izmantots artilērijai Burgundijā, Francijā un Anglijā. Pirmais čuguna tilts tika uzcelts 1770. gadā Anglijā, un ir pazīstams kā dzelzs tilts. Čuguns tika izmantots arī ēku celtniecībai.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Donald B. Wagner. Iron and Steel in Ancient China. BRILL, 1993. 335–340. lpp. ISBN 978-90-04-09632-5.