Impērijas kara muzejs
Impērijas kara muzejs (angļu: Imperial War Museum (IWM)), ir Lielbritānijas nacionālais muzejs. Tā galvenā ekspozīcija atrodas Londonā, un tam ir piecas filiāles Anglijā. Tas tika dibināts kā Impērijas kara muzejs 1917. gadā, un tas bija paredzēts, lai reģistrētu un dokumentētu Apvienotās Karalistes un tās impērijas pilsoņu un militārpersonu kara centienus un upurus Pirmā pasaules kara laikā. Kopš tā laika muzeja darbības joma ir paplašināta, aptverot visus konfliktus, kuros Lielbritānijas vai Sadraudzības spēki ir bijuši iesaistīti kopš 1914. gada. No 2012. gada muzeja mērķis ir "nodrošināt un veicināt mūsdienu kara un kara vēstures izpēti un izpratni".[2]
| Impērijas kara muzejs | |
|---|---|
| Imperial War Museums | |
 Impērijas kara muzejs Londonā | |
  Impērijas kara muzejs | |
| Dibināts | 1917. gads (filiāles atvērtas 1976, 1978, 1984 un 2002. gadā) |
| Atrašanās vieta |
.svg){kind=small} Lambeta, Londona, Lielbritānija |
| Koordinātas | 51°17′40″N 0°03′47″W / 51.2944°N 0.0630°WKoordinātas: 51°17′40″N 0°03′47″W / 51.2944°N 0.0630°W |
| Tips | nacionālais muzejs |
| Apmeklētāji |
Muzejā kopā: 2 667 926 |
| Direktors | Kero Houela (2023-pašlaik |
| Prezidents | Kentas hercogs, princis Eduards |
| Mājaslapa |
www |
Muzeja krājumos ietilpst personīgo un oficiālo dokumentu, fotogrāfiju, filmu un videomateriālu un mutvārdu vēstures ierakstu arhīvi, plaša bibliotēka, liela mākslas darbu kolekcija, kā arī militāro transportlīdzekļu un lidmašīnu, aprīkojuma un citu artefaktu paraugi.
Muzeju finansē no valsts dotācijām, labdarības ziedojumiem un ieņēmumu gūšanas, veicot komerciālas darbības, piemēram, mazumtirdzniecību, licencēšanu un izdevējdarbību. Ieeja ir bez maksas IWM London muzejā (lai gan konkrētām izstādēm ir jāiegādājas biļete) un IWM North, bet pārējās filiālēs tiek iekasēta ieejas maksa. Muzejs atrodas labdarības organizācijas statusā saskaņā ar 1993. gada Labdarības likumu un ar departamentu nesaistīta valsts iestāde Kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta departamentā. No 2024. gada aprīļa pilnvarnieku priekšsēdētājs ir Gajs Vestons. Kopš 2023. gada maija Kero Hovela ir muzeja ģenerāldirektore.
Muzeja filiāles
labot šo sadaļuImpērijas kara muzejs Daksfordā
labot šo sadaļu
Impērijas kara muzejs Daksfordā, netālu no Daksfordas ciema Kembridžšīrā, ir Lielbritānijas lielākais aviācijas muzejs.[3] Daksfordā atrodas muzeja lielie eksponāti, tostarp gandrīz 200 lidmašīnas, militārie transportlīdzekļi, artilērija un nelieli jūras spēku kuģi septiņās galvenajās izstāžu ēkās.[4] Muzejā ir arī vieta muzeja filmu, fotogrāfiju, dokumentu, grāmatu un artefaktu kolekcijām. Muzejā atrodas arī vairāki Lielbritānijas armijas pulku muzeji, tostarp Izpletņlēcēju pulka un Anglijas karaliskā pulka muzeji.
Kreiseris HMS Belfast (1938)
labot šo sadaļuHMS Belfast, Town klases kreiseris, tika nolaists ūdenī 1938. gadā un kalpoja visu Otro pasaules karu, piedaloties 1943. gada decembra kaujā pie Nordkapa un izšaujot dažus no pirmajiem operācijas Overlord šāvieniem, sabiedroto iebrukuma Normandijā 1944. gada jūnijā laikā. Kreiseris vēlāk piedalījās arī cīņās Korejas karā. 1963. gadā bija paredzēts sagriezt kuģi lūžņos, bet 1967. gadā tika uzsākti centieni saglabāt Belfast kā muzeja kuģi.
1971. gadā valdība pieņēma lēmumu pret saglabāšanu, pamudinot izveidot privāto HMS Belfast hondu, lai kampaņotu par kuģa saglabāšanu. Fonda izveide bija veiksmīga, un valdība kuģi nodeva fondam 1971. gada jūlijā. Atvests uz Londonu, kuģis tika pietauvots Temzas upē netālu no Tauera tilta Londonas pūlā. Atvērts sabiedrībai 1971. gada oktobrī, Belfast kļuva par Impērijas kara muzeja filiāli 1978. gada 1. martā, un toreizējā izglītības un zinātnes valsts sekretāre Šērlija Viljamsa to atzina par "unikālu mūsu vēstures tehnoloģiju demonstrāciju”.[5]
Čērčila kara istabas
labot šo sadaļuKabineta kara istabas ir pazemes komplekss, kas visā Otrā pasaules kara laikā kalpoja kā Lielbritānijas valdības komandcentrs. Iekārtas, kas atrodas zem Valsts kases ēkas Vestminsteras Vaitholas rajonā, sāka darboties 1939. gadā un tika pastāvīgi izmantotas līdz to pamešanai 1945. gada augustā pēc Japānas kapitulācijas. To vēsturiskā vērtība tika atzīta jau agri, un sabiedrība tās varēja apmeklēt pēc iepriekšēja pieraksta. Tomēr praktiskais aspekts, kas ļauj nodrošināt publisku piekļuvi objektam zem strādājoša valdības biroja, nozīmēja, ka tikai 4500 no 30–40 000 ikgadējiem pretendentiem, kas vēlējās apmeklēt kara istabas, varēja tikt uzņemti.[6]
Muzejs piekrita pārņemt objekta uzturēšanu 1982. gadā, un šo lēmumu ļoti atbalstīja toreizējā premjerministre Mārgareta Tečere, Lielbritānijas kara laika premjerministra Vinstona Čērčila cienītāja. Tečere 1984. gada aprīlī atvēra kara istabas. 2003. gadā muzejam tika pievienots vēl viens istabu sektors, ko izmantoja kā apmešanās vietu Čērčils, viņa sieva un tuvākie līdzstrādnieki. Šo telpu restaurācija, kas kopš kara bija pamestas un izmantotas noliktavām, izmaksāja 7,5 miljonus mārciņu. 2005. gadā Kara istabas tika pārdēvētas par Čērčila muzeju un Kabinetu kara telpām, un 850 m2 platība tika pārveidota par biogrāfisku muzeju, kurā tiek pētīta Čērčila dzīve. Čērčila muzeja izveide izmaksāja vēl 6 miljonus mārciņu. Centrālā daļa ir 15 m interaktīvs galds, kas ļauj apmeklētājiem piekļūt digitalizētam materiālam, jo īpaši no Čērčila arhīvu centra, izmantojot "elektronisko dokumentu skapi". Muzejs tika pārdēvēts par Čērčila kara istabām 2010. gadā.
Impērijas kara muzeja Ziemeļu filiāle
labot šo sadaļuImpērijas kara muzeja ziemeļu filiāle tika atvērta 2002. gadā Trafordā, Lielajā Mančestrā. Tā bija pirmā muzeja filiāle ārpus Anglijas dienvidaustrumiem un pirmā, kas tika īpaši izveidota kā muzejs. To projektējis amerikāņu arhitekts Denjels Libeskinds. Impērijas kara muzeja filiāle ziemeļos bija Libeskinda pirmā projektētā ēka Lielbritānijā.
.jpg)
Muzeja pirmā stāva galvenās galerijas telpā atrodas pastāvīgās ekspozīcijas. Tur izvietoti sastāv no hronoloģiskajiem displejiem, kas izvietoti 200 m pa zāles perimetru, un sešiem tematiskiem displejiem telpās izvietotajās "tvertnēs". Galerijas telpas sienas tiek izmantotas kā ekrāni ik stundu audiovizuālo prezentāciju Lielā attēla projekcijai. Galvenā galerija, kas raksturota kā šokējoša un dramatiska, ietver tādus objektus kā krievu tanks T-34, ASV jūras kājnieku korpusa reaktīvo lidmašīnu AV-8A Harrier un britu 13 mārciņu lielgabalu, ar kuru britu armija izdarīja pirmo šāvienu Pirmā pasaules kara laikā.[7] Muzejā tiek rīkota arī pagaidu izstāžu programma, kas iekārtota atsevišķā galerijā.
Galerija
labot šo sadaļu-
M4 Sherman tanks muzeja ekspozīcijā. -
P-51D Mustang lidmašīna muzeja espozīcijā. -
Spārnotā raķete V-1 (Fau-1) muzeja ekspozīcijā. -
-
Ērglis no jaunās Reiha kancelejas. -
Austrāliešu rekrutēšanas plakāts. -
Berlīnes mūra fragments muzeja dārzā. -
Supermarine Spitfire lidmašīna.
.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «ALVA - Association of Leading Visitor Attractions». www.alva.org.uk. Skatīts: 2020. gada 23. oktobris.
- ↑ Imperial War Museums. «About us». iwm.org.uk. Skatīts: 2012. gada 28. augusts.
- ↑ Holt, John (September 2008) 'Air play' Museums Journal Vol.108 No.9 pp. 32–35
- ↑ For a list of aircraft, vehicles and boats at Duxford, see «IWM Duxford: Aircraft and Vehicles». Imperial War Museum. November 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. jūnijs. Skatīts: 2012. gada 2. februāris.
- ↑ «HMS "Belfast"». Parliamentary Debates (Hansard). 1978. gada 19. janvāris. Skatīts: 2009. gada 21. augusts.
- ↑ Holmes, Richard (2009) Churchill's Bunker: The Secret Headquarters at the Heart of Britain's Victory (London: Profile Books Ltd) p. 193 ISBN 978-1-84668-225-4
- ↑ Worsley, Giles (29 June 2002) The Daily Telegraph A globe ripped to pieces. Retrieved 20 November 2009.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
 | Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |